Izlietotās baterijas Latvijas mājsaimniecībās joprojām mēdz uzkrāties mēnešiem un pat gadiem, rāda jaunākais pētījums*, kas tapis sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat” un “Latvijas Zaļo punktu”. Lai gan daļa iedzīvotāju baterijas mājās glabā atsevišķi, nodošana pārstrādei bieži tiek atlikta, tādējādi mājokļos ilgtermiņā uzkrājot bīstamos atkritumus. Teju trešdaļa respondentu baterijas pārstrādei nodod tikai reizi gadā, tāpēc “Latvijas Zaļais punkts” informatīvajā kampaņā “Briesmoņi atvilktnē” aicina iedzīvotājus mājās neveidot izlietoto bateriju uzkrājumus un savlaicīgi nodot tās pārstrādei.

Pētījuma dati atklāj, ka 54% iedzīvotāju izlietotās baterijas glabā atsevišķā kastītē vai traukā, bet vēl 20% tās tur atsevišķā maisiņā. Vienlaikus bateriju nodošana pārstrādei ne vienmēr notiek regulāri: 27% aptaujāto tās nodod tikai reizi gadā, 10% to dara vēl retāk, bet 9% atzīst, ka baterijas nenodod nemaz. Vēl satraucošāk, ka 8% respondentu izlietotās baterijas uzreiz izmet sadzīves atkritumos.

Tas nozīmē, ka liela daļa bateriju nevis laikus nonāk drošā apsaimniekošanā, bet uzkrājas mājās ilgtermiņā, atvilktnēs, plauktos, kastēs un citās ikdienā nepamanāmās vietās. Ņemot vērā, ka 29% respondentu norādījuši, ka gada laikā viņu mājsaimniecībā tiek izlietotas 11 līdz 20 baterijas, bet vēl 24% – 21 un vairāk baterijas gadā, šis paradums rada būtisku risku videi un iedzīvotājiem.

Baterijas ir bīstamie atkritumi, kuru sastāvā var būt tādas videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs, svins, litijs, niķelis un citas ķīmiskās vielas. Laika gaitā baterijas noārdās, un to sastāvā esošās vielas var nonākt augsnē un gruntsūdeņos, radot ilgstošu piesārņojumu un ietekmējot ekosistēmas. Tomēr tas nenozīmē, ka baterijas sadalīšanās process sākas tikai saskarsmē ar vidi – baterijas nereti sāk sadalīties mājsaimniecībās, gaidot savu kārtu doties uz šķirošanas punktu. Tāpēc izlietoto bateriju uzkrāšana mājokļos nav nevainīgs paradums, bet gan problēma, kuras risināšanā svarīga ir ikviena iedzīvotāja rīcība.

“Baterija nav priekšmets, kam gadiem vieta atvilktnē līdzās čekiem, skrūvēm un citām lietām, kurām it kā vēl kādreiz atradīsies pielietojums. Jo ilgāk izlietotās baterijas krājas mājās vai nonāk nepareizajā atkritumu plūsmā, jo lielāks ir risks videi. Pētījuma dati rāda, ka sabiedrībai ir izpratne baterijas atdalīt no sadzīves atkritumiem, taču ar to vien nepietiek – svarīgākais ir tās laikus nogādāt šķirošanas punktā. Citādi paši sev mājās izveidojam nelielu bīstamo atkritumu noliktavu,” uzsver “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis.

Uz nepieciešamību sabiedrībai aktīvāk iesaistīties bateriju nodošanā norāda arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem. Tā paredz vienotus noteikumus visam bateriju aprites ciklam, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, uzlabotu bateriju atkritumu savākšanu un pārstrādi, kā arī veicinātu resursu atkārtotu izmantošanu. Regula nosaka, ka pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājam jāpieaug no 45% līdz 63% 2027. gada beigās un līdz 73% 2030. gada beigās.

Tas nozīmē, ka bateriju šķirošana vairs nav tikai ieteicams paradums, bet gan daļa no plašākas atbildīgas aprites ekonomikas sistēmas, kurā nozīme ir katrai pareizi nodotai baterijai. Jo mazāk bateriju paliek mājās vai nonāk sadzīves atkritumos, jo vairāk iespējams novirzīt drošai pārstrādei un vērtīgo materiālu atkārtotai izmantošanai.

“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka izlietotās baterijas iedzīvotāji var nodot speciālajos šķirošanas punktos tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas jaunas baterijas, kā arī atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā. Sadarbībā ar partneriem visā valstī ir izvietotas speciālas bateriju savākšanas kastes, padarot nodošanu iedzīvotājiem vienkāršu un ērti pieejamu. Sev tuvāko bateriju šķirošanas punktu iespējams aplūkot digitālajā kartē “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapas sadaļā “Kur šķirot?”.

*” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”  veicis pētījumu centrs “Norstat”, 2026. gada martā, aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā..