2026.gada 12. augustā spēkā stāsies Eiropas Savienības Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regula (PPWR), kas turpmākajos gados būtiski mainīs prasības iepakojumam visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā. Lai pārrunātu, ko šīs pārmaiņas nozīmēs uzņēmumiem, tirgum, sabiedrībai, un kā uzņēmumiem tām sagatavoties praksē, 9. aprīlī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) notika “Latvijas Zaļā punkta” sadarbībā ar LBTU un Latvijas Iepakojuma asociāciju (LIA) rīkotais ikgadējais seminārs “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2026”.
“Jo straujāk mainās regulējums, jo svarīgāk ir uzturēt nepārtrauktu dialogu ar visām iepakojuma apritē iesaistītajām pusēm. Šo ikgadējo semināru redzam kā nozīmīgu platformu, kas palīdz veidot kopīgu izpratni par pārmaiņām un nepieciešamajiem risinājumiem. Mūsu kā ražotāju atbildības organizācijas mērķis ir palīdzēt šos procesus padarīt uzņēmumiem saprotamākus un vienlaikus palīdzēt virzīt nozari uz praktiskiem, īstenojamiem risinājumiem, kas veicina gan efektīvu iepakojuma apriti, gan uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību,” uzsver “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis.
Semināra centrā bija jautājums par uzņēmumu gatavību jaunajām prasībām un nepieciešamību rīkoties jau tagad. Lai gan daļa regulas prasību stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2030. gadam, tās skars plašu jautājumu loku – no iepakojuma sastāva un pārstrādājamības līdz marķējumam, atkārtotai izmantošanai un pārstrādātā satura izmantošanai. Tas nozīmē nepieciešamību veikt iepakojuma portfeļa auditu, apzināt tirgū esošos iepakojuma veidus, sakārtot datu bāzes un specifikācijas, identificēt augsta riska risinājumus, nostiprināt prasības piegādātāju līgumos un noteikt skaidru atbildību par iepakojuma atbilstību.
“Ja uz jaunajām prasībām raugāmies ilgtermiņā, to mērķis ir veidot pārskatāmāku, efektīvāku un uz vides saglabāšanu vērstu iepakojuma sistēmu. Tas sniedz ieguvumus ne tikai vides aizsardzībā, bet arī nodrošina skaidrākus spēles noteikumus tirgus dalībniekiem un saprotamāku vidi patērētājiem. Uzņēmumi, kas savlaicīgi pārskatīs savus iepakojuma risinājumus un spēs piedāvāt ilgtspējīgākas izvēles, būs labāk sagatavoti gan tirgus attīstībai, gan sabiedrības pieaugošajām gaidām,” uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos, Ph. D. Rudīte Vesere.
Seminārā uzmanība tika pievērsta arī riskiem, ar kuriem uzņēmumi var saskarties, gatavojoties PPWR ieviešanai. Eksperti norādīja, ka izaicinājumus rada ne tikai pārlieka paļaušanās uz piegādātājiem, nepietiekama dokumentācija un pierādījumu trūkums vai neskaidrs marķējuma pamatojums, bet arī plastmasas iepakojuma materiālu daudzveidība tirgū, kas apgrūtina efektīvu šķirošanu un samazina pārstrādes iespējas.
To apliecina arī LBTU īstenotais pētījums ES projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros*, kurā Latvijas tirdzniecības vietās tika analizēti vairāk nekā 3000 iepakojumu. Pētījumā secināts, ka visbiežāk tirgū sastopamais iepakojums ir 5 (PP), kas veido 25% no analizētajiem iepakojumiem. Tam seko iepakojumi, uz kuriem materiāls vispār nav norādīts (22%), 7 (OTHER) marķējums (13%) un 1 (PET) marķējums (12%). Šie dati izgaismo gan iepakojuma materiālu daudzveidību tirgū, gan būtisku problēmu – nepietiekami skaidru marķējumu, kas apgrūtina patērētājiem pareizu šķirošanu un sarežģī kvalitatīvu pārstrādi.
Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesore un Latvijas Zinātnes padomes eksperte sociālajās zinātnēs Natālija Cudečka-Puriņa semināra apmeklētājus iepazīstināja ar tapšanas stadijā esošo nacionālo ceļvedi “Ceļvedis sabiedrībai bez plastmasas piesārņojuma 2030. gadā”. “Ceļvedis ir būtisks instruments, lai vienotā redzējumā iezīmētu, ko un kā Latvijā darīsim, lai mazinātu plastmasas piesārņojumu līdz 2030. gadam. Tas ietver ne tikai mērķus, bet arī konkrētus rīcības virzienus, iesaistītās puses, laika līniju un sagaidāmos rezultātus. Tikai ar skaidru plānu un plašu iesaisti iespējams panākt sistēmiskas pārmaiņas, kas sniedz reālu ietekmi gan uz vidi, gan sabiedrības paradumiem,” uzsvēra N. Cudečka-Puriņa.
Semināra dalībnieki vienojās, ka PPWR ieviešana nav tikai normatīvu izmaiņa, bet plaša tirgus transformācija. Uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību pārskatīt iepakojuma izvēles, stiprināt iekšējo atbildību un investēt gudrākos risinājumos. Savukārt patērētājiem tas nozīmēs skaidrāku marķējumu, vienkāršāku šķirošanu un ilgtspējīgākus produktus ikdienā.
Seminārā “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2026” piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, LBTU vadošā pētniece un Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesore un Latvijas Zinātnes padomes eksperte sociālajās zinātnēs Natālija Cudečka-Puriņa, Pasaules Iepakojuma organizācijas (WPO) viceprezidente ilgtspējas un pārtikas atkritumu mazināšanas jautājumos Nerida Keltone (Nerida Kelton), Pasaules Iepakojuma organizācijas (WPO) ģenerālsekretārs Dr. Johanness Bergmairs (Johannes Bergmair), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāve Maija Rozenfelde. Diskusijā par uzņēmumu gatavību pārmaiņām piedalījās arī “Balticovo”, “Orkla Latvija”, “Stenders” un “Fazer Latvija” pārstāvji.
* Pētījumu veica LPTU ES projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros, analizējot vairāk nekā 3000 plastmasas vai plastmasu saturošu iepakojumu vienību Latvijas veikalu plauktos.
LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. https://wastetoresources.varam.gov.lv.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
