Šā gada augustā, pateicoties LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (IPE/LV/000014) atbalstam, “Eco Baltia vide” veica pētījumu*, kas atklāj iedzīvotāju tekstila šķirošanas paradumus. Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tekstilu neizmest atkritumos, bet nodot to tam paredzētos konteineros – trīs gadu laikā šķirošanas aktivitāte pieaugusi par 60,61%, un šobrīd savu nolietoto apģērbu un apavus šķiro jau katrs otrais (no 33% 2022. gadā, līdz 53% 2025. gadā). Tomēr līdzās šai pozitīvajai tendencei pētījums izgaismo arī faktu – 18% iedzīvotāju joprojām tekstilu izmet sadzīves atkritumos. “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” iezīmē būtiskākās tendences iedzīvotāju paradumos, kas saistīti ar tekstila izstrādājumu lietošanu un apsaimniekošanu.
“Pētījumā atklātās paradumu tendences ir iepriecinošas un skaidri rāda, ka virzāmies pareizajā virzienā. Tomēr līdz Eiropas Savienības noteiktajam mērķim – līdz 2035. gadam poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% atkritumu – mums vēl ir tāls ceļš ejams. Teju katrs piektais iedzīvotājs joprojām no sev nevajadzīgā tekstila atbrīvojas, izmetot to sadzīves atkritumos. Tāpēc ir būtiski turpināt gan infrastruktūras attīstību, gan skaidrojošo darbu par atbildīgu tekstila apsaimniekošanu. Lai to nodrošinātu, nepieciešams noteikt arī ambiciozākus tekstila atpakaļsavākšanas mērķus caur ražotāju atbildības sistēmām – tikai tā varēsim paplašināt savākšanas infrastruktūru un sasniegt Eiropas uzstādītos mērķus,” pauž Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Vairāk tekstila konteinerā, mazāk sadzīves atkritumos
Ja 2022. gadā tekstila šķirošanas konteineros savu lieko apģērbu nodeva trešdaļa iedzīvotāju (33%), tad šogad to dara jau 53%. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa respondentu (37%) izvēlas sev nevajadzīgo tekstilu nodot labdarības organizācijām. Vienlaikus tekstila izmešana sadzīves atkritumos pēdējo trīs gadu laikā samazinājusies no 25% līdz 18%. Lai gan tendence ir pozitīva, tas joprojām ir ievērojams tekstila apjoms, kas ik gadu netiek novirzīts atbilstošai apsaimniekošanai, bet gan tiek nogādāts atkritumu poligonā.
“Tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu Latvijā sākām jau 2019. gadā, vēl pirms tā kļuva par oficiālu prasību, un šodien varam teikt – sistēma strādā. Novērojumi liecina, ka svarīgi ir divi faktori iedzīvotājiem – konteineru pieejamība un informācija, ko tajos var vai nevar ievietot. Tāpat svarīgi, lai visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tekstila atkritumu savākšanu, gan ziedojumu vācējiem, gan atkritumu apsaimniekotājiem, būtu vienādi noteikumi un sistēma būtu caurspīdīga, tikai tā mēs varam būt droši, ka Latvija nekļūs par tekstila izgāztuvi citu valstu atkritumiem,” saka Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Esam kļuvuši pragmatiskāki
Pētījums apliecina, ka pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāju apģērbu un apavu iegādes paradumi kļuvuši pragmatiskāki. Pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas apģērbu iegādājas retāk un pārdomātāk. Ja 2022. gadā tā iepirkās 42% respondentu, tad šogad pragmatiskāku pieeju pirkumiem uzrāda jau 50% iedzīvotāju. Savukārt emocionālu un spontānu pirkumu īpatsvars samazinājies par 7 procentpunktiem, šobrīd emocionālus un nepārdomātus pirkumus veic 21% iedzīvotāju. Tāpat interesanti, ka respondenti joprojām atzīst, ka kvalitātei ir būtiska loma apģērba izvēlē, tomēr pieaug elastība tās vērtēšanā. Proti, atsevišķām apģērba kategorijām kvalitāte kļūst sekundāra un respondenti priekšroku dod finansiāli izdevīgākam pirkumam.
Lietota apģērba popularitāte mazinās
Lietota apģērba iegādes paradumi gan pēdējo gadu laikā nedaudz sarukuši – ja 2022. gadā to darīja 52% iedzīvotāju, tad šogad 47%. Tomēr sievietes un jaunieši joprojām ir aktīvākie šī tirgus segmenta pārstāvji, apliecinot, ka ilgtspējīga mode ir daļa no jaunās paaudzes dzīves stila.
Lai aktualizētu tekstila šķirošanas nozīmi, “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” īsteno kampaņu “Dzīve pēc skapja”, kas tapusi pateicoties LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstam. Kampaņas mērķis ir parādīt, ka tekstils nav tikai atkritums, bet resurss, kam iespējams dot otro dzīvi – gan caur šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, gan radošiem risinājumiem. “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Latvijā izvietojuši vairāk nekā 340 tekstila šķirošanas konteinerus. Iedzīvotāji aicināti izmantot sev tuvāko tekstila nodošanas punktu, ko iespējams atrast mājaslapā www.tekstils.lv.
*Aptauju “Iedzīvotāju tekstila šķirošanas paradumu novērtējums” pēc “Eco Baltia vide” pasūtījuma veicis pētījumu centrs “Norstat”, 2025. gada augustā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā Pētījums veikts pateicoties LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstam.
