Latvijas uzņēmumus jau tuvākajos mēnešos sagaida būtiskas pārmaiņas produktu un iepakojuma apritē. Stingrākas prasības iepakojuma atbilstībai, digitālās bateriju pases, jauna atkritumu uzskaites kārtība un pieaugoši savākšanas un pārstrādes mērķi nozīmēs gan papildu pienākumus, gan nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos uzņēmējdarbības procesus un sadarbības partnerus. Par šīm pārmaiņām, to ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju un Latvijas virzību uz aprites ekonomiku 12. novembrī diskutēja “Latvijas Zaļā punkta” organizētajā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem 2026”.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem uzņēmumiem ir Eiropas Savienības jaunā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR), kuras pirmās prasības sāka piemērot šā gada 12. augustā. Tā paredz plašāku atbildību visā piegādes ķēdē, tostarp prasības iepakojuma atbilstības apliecināšanai, tehniskajai dokumentācijai un materiālu sastāvam. Savukārt turpmākajos gados pakāpeniski tiks ieviestas jaunas marķēšanas, pārstrādājamības un atkārtotas izmantošanas prasības.
Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere uzsvēra, ka uzņēmumiem īpaša uzmanība jāpievērš savas atbildības izvērtēšanai, tostarp pārrobežu tirdzniecībā, jo dalība ražotāju atbildības sistēmā Latvijā automātiski neatbrīvo no pienākumiem citās ES dalībvalstīs.
“Jaunā Iepakojuma regula (PPWR) iezīmē būtisku pāreju no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu aprites principu ieviešanu visā iepakojuma dzīves ciklā. Līdz 2030. gadam pakāpeniski tiks ieviestas stingrākas prasības iepakojuma pārstrādājamībai, otrreizējo izejvielu izmantošanai un atkārtotai lietošanai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jau šobrīd jāpārskata iepakojuma risinājumi, piegādes ķēdes un atbilstības nodrošināšanas procesi. Vienlaikus regulējuma efektivitāti noteiks ne tikai izvirzīto vides mērķu ambiciozitāte, bet arī to praktiskās īstenošanas nosacījumi. Latvijas prioritāte ir panākt vienotu prasību piemērošanu Eiropas Savienībā, samērīgu administratīvo slogu un tādus regulējuma ieviešanas risinājumus, kas veicina investīcijas aprites ekonomikā, vienlaikus saglabājot uzņēmumu konkurētspēju,” uzsver Sandija Sniķere, Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore.
Pieaugošās prasības ietekmēs arī uzņēmumu izmaksas. Kā norādīja “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis, no 2027. gada palielināsies vairāku materiālu savākšanas un pārstrādes mērķi. Piemēram, pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķis palielināsies no 45% līdz 63%.Vienlaikus uzņēmumiem arvien nozīmīgāka kļūs iepakojuma pārstrādājamība. Tāpat būtisks kāpums sagaidāms arī kompozītiepakojumam jeb kartona dzērienu iepakojumam – no 25% 2026. gadā līdz 30% 2027. gadā.
“Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas politika izvirza arvien ambiciozākus mērķus – līdz 2030. gadam jāpārstrādā vismaz 70% iepakojuma atkritumu, savukārt līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz ne vairāk kā 10%. Tas nozīmē, ka jau tuvākajos gados Latvijai būs būtiski jākāpina atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes apjomi. Vienlaikus izaicinājums nav tikai savākt vairāk, bet nodrošināt, lai savāktie materiāli patiešām atgrieztos apritē. Tam nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, efektīvākas pārstrādes jaudas un stabils otrreizējo izejvielu tirgus. Palielinātie mērķi neizbēgami radīs papildu izmaksu spiedienu uz uzņēmumiem, tādēļ būtiski rast ekonomiski pamatotus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina gan vides mērķu sasniegšanu, gan uzņēmumu konkurētspēju,” uzsver “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis.
No 2027. gada 1. janvāra paredzēta arī Latvijas atkritumu plūsmu uzskaites sistēmas (APUS) integrācija ar Eiropas digitālo atkritumu sūtījumu sistēmu DIWASS. Valsts vides dienesta (VVD) Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs konferencē uzsvēra, ka līdz ar uzraudzības digitalizāciju arvien svarīgāka kļūs uzņēmumu iesniegto datu kvalitāte, precizitāte un atkritumu plūsmu izsekojamība.
“Latvijā pēdējos gados ir panākts būtisks progress atkritumu apsaimniekošanā – neapsaimniekotā plastmasas iepakojuma īpatsvars no 58% 2017. gadā samazinājies līdz 3% 2025. gadā. Tomēr, pieaugot Eiropas Savienības noteiktajām savākšanas un pārstrādes prasībām, arvien būtiskāka kļūst ne tikai izvirzīto mērķu sasniegšana, bet arī faktisko atkritumu plūsmu izsekojamība un datu ticamība. Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmas pilnveide un integrācija ar Eiropas digitālo atkritumu sūtījumu sistēmu ļaus stiprināt uzraudzību un precīzāk izvērtēt ražotāju atbildības sistēmu darbības rezultātus. Uzņēmumiem tas nozīmē augstākas prasības uzskaites kvalitātei un datu pārbaudāmībai, savukārt valstij – efektīvākus instrumentus neatbilstību identificēšanai un godīgas konkurences nodrošināšanai,” uzsver Atis Treijs, Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors.
Pārmaiņas skars arī preču ražotājus, importētājus un tirgotājus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Laura Reble informēja, ka no 2027. gada 18. februāra noteiktām bateriju kategorijām būs obligātas digitālās produktu pases, savukārt no 2027. gada 1. janvāra jaunajiem sadzīves veļas žāvētājiem energomarķējumā būs jānorāda arī remontējamības klase. Līdzīgas prasības viedtālruņu un noteiktu planšetdatoru energomarķējumam ir spēkā jau kopš 2025. gada. Tikmēr PTAC pārstāve Laura Kaimiņa skaidroja plašākas remontējamības prasības dažādām preču grupām, tostarp sadzīves tehnikai un elektronikai. Tās paredz ražotāju pienākumu nodrošināt noteiktu preču remontu un rezerves daļu pieejamību, kā arī patērētāju tiesības uz 12 mēnešu atbildības perioda pagarinājumu, ja preces neatbilstības novēršanai tiek izvēlēts remonts.
Tikmēr profesore Natālija Cudečka-Puriņa, iepazīstinot ar nacionālo ceļvedi sabiedrībai bez plastmasas piesārņojuma līdz 2030. gadam, akcentēja nepieciešamību pāriet no savākto atkritumu apjoma palielināšanas uz kvalitatīvu materiālu pārstrādi un otrreizējo izejvielu izmantošanu.
Konferencē tika aplūkotas arī sabiedrības paradumu pārmaiņas. “Brand Capital” 2026. gada pētījuma dati, ar kuriem iepazīstināja Vairis Strazds, atklāj, ka Latvijā atkritumus šķiro jau 75% mājsaimniecību, lai gan pastiprinātu interesi par vides aizsardzību pauž tikai aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju. Tas apliecina, ka turpmāk lielāka nozīme būs ne vien vides izglītībai, bet arī ērtiem, pieejamiem un ekonomiski izdevīgiem aprites risinājumiem.
“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir “Latvijas Zaļā punkta” ikgadēja konference, kas jau vairākus gadus pulcē valsts institūciju, uzņēmējdarbības, atkritumu apsaimniekošanas nozares un pētniecības jomas pārstāvjus, lai diskutētu par Latvijas virzību uz aprites ekonomiku. Konferencē tiek analizētas aktuālās vides politikas un normatīvā regulējuma pārmaiņas, to ietekme uz uzņēmējdarbību, atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstības izaicinājumi un risinājumi efektīvākai resursu izmantošanai. Tās mērķis ir veicināt dialogu starp politikas veidotājiem un uzņēmumiem, sekmējot ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību Latvijā.
