Vasara vēl nesteidzas ierasties, bet tepat ap stūri vieni no gada gaidītākajiem svētkiem – Līgo. Vasaras saulgrieži ir laiks, kad latvieši atgriežas pie senču tradīcijām: galvas rotā ziedu vainagi, mājās ienāk Jāņuzāles, un galdā tiek celts kārtīgs svētku mielasts. Kur ir svētki, tur rodas arī sadzīves atkritumi – tāpēc “Latvijas Zaļais punkts” aicina svētku laikā rīkoties atbildīgi un pievērst uzmanību pieciem biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem, kas rodas svinību laikā.
“Svētku laikā cilvēki biežāk pulcējas, klāj bagātīgākus galdus un izmanto dažādus ērtības risinājumus – piemēram, mitrās salvetes, vienreizlietojamos traukus un dzērienu iepakojumu. Tas viss rada ievērojami lielāku atkritumu apjomu nekā ikdienā. Lai svētkus svinētu ilgtspējīgi, svarīgi ir apzināties šo ietekmi un pieņemt vienkāršus, bet nozīmīgus lēmumus – izvēlēties atkārtoti lietojamus priekšmetus, pareizi šķirot atkritumus un pārdomāti izmantot vienreizlietojamās lietas. Ilgtspējīga svinēšana nenozīmē atteikšanos no svētku sajūtas – tā nozīmē, ka mākam svinēt, vienlaikus cienot vidi, kurā dzīvojam,” uzsver Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Lai palīdzētu sabiedrībai pievērst uzmanību būtiskākajiem izaicinājumiem, “Latvijas Zaļais punkts” ir apkopojis piecus biežāk sastopamos atkritumu veidus, kas rodas svinību laikā – un ieteikumus, kā ar tiem rīkoties atbildīgi.
Vienreizlietojamie trauki un galda piederumi
Svētku laikā ērtības labad bieži tiek izmantoti plastmasas vai papīra šķīvji, glāzes, dakšiņas un karotes, kas atvieglo gan galda klāšanu, gan uzkopšanu. Tomēr lielākā daļa šo vienreizlietojamo trauku nav pārstrādājami – īpaši tad, ja tie ir netīri vai izgatavoti no kombinētiem materiāliem, piemēram, papīra, kas pārklāts ar plastmasas slāni. Tā vietā, lai nonāktu pārstrādē, šādi trauki bieži vien tiek izmesti sadzīves atkritumos vai – vēl ļaunāk – atstāti dabā, kur tie var saglabāties gadu desmitiem. Ilgtspējīgāka izvēle ir vairākkārt lietojami vai kompostējami trauki, kas sadalās dabiskos apstākļos un būtiski mazina vides slodzi.
Dzērienu pudeles un iepakojums
Līgo svētkos tiek patērēts daudz dažādu dzērienu – gan bezalkoholisku, gan alkoholisku – un to iepakojums kļūst par vienu no biežāk sastopamajiem atkritumiem. Plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārdenes nereti tiek aizmirstas vai atstātas svinību vietās. Īpaši bīstamas ir stikla lauskas, kas var savainot gan cilvēkus, gan dzīvniekus, kā arī piesārņot zemi un ūdenstilpes. Visi šie materiāli ir pārstrādājami, ja vien tiek pareizi sašķiroti un nogādāti atbilstošajos konteineros. Tāpēc ir būtiski parūpēties, lai dzērienu iepakojums pēc svētkiem nenonāk vidē, bet tiek atbildīgi apsaimniekots.
Mitrās salvetes un papīra dvieļi
Mitrās salvetes nereti kļūst par jauno vecāku uzticamiem sabiedrotajiem, īpaši, ja svētki tiek pavadīti brīvā dabā kopā ar ģimeni. Taču svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa mitro salvešu nav ražotas no bioloģiski noārdāmiem materiāliem – tās satur plastmasas šķiedras, kas vidē nesadalās desmitiem gadu. Tādēļ pēc lietošanas mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumos, nevis kanalizācijā. Nonākot kanalizācijas sistēmā, tās var radīt nopietnus aizsprostojumus, bojāt sūkņu stacijas un apgrūtināt notekūdeņu attīrīšanu. Ja šādas salvetes nonāk dabā, tās kļūst par ilgstošu piesārņojuma avotu un veicina mikroplastmasas uzkrāšanos vidē.
Pārtikas pārpalikumi
Bagātīgi klāts svētku galds nereti nozīmē arī pārtikas pārpalikumus, kas paliek neapēsti. Bieži vien šī pārtika tiek vienkārši izmesta sadzīves atkritumos, neizmantojot iespēju to kompostēt. Rezultātā palielinās kopējais atkritumu apjoms, un bioloģiski noārdāmie atkritumi nonāk atkritumu poligonos, kur anaerobos apstākļos izdalās metāns – viena no spēcīgākajām siltumnīcefekta gāzēm. Vienkārši soļi, piemēram, apzināta ēdienreižu plānošana, pārtikas atlikumu izmantošana nākamajās maltītēs un bioloģisko atkritumu kompostēšana, ir efektīvs veids, kā svinēt ilgtspējīgāk un saudzēt vidi.
Balonu un dekorāciju atliekas
Lai gan tradicionāli Līgo rotāšanai tiek izmantoti dabas materiāli – vainagi, meijas un pļavas ziedi –, nereti tiek lietoti arī plastmasas baloni, lentas, spīdumi un citas mākslīgās dekorācijas. Šie dekori, kas vidē nesadalās vai sadalās ļoti lēni, pēc svētkiem noteikti ir jāsavāc un jāizmet sadzīves atkritumos, jo īpaši, ja svinēšana notikusi brīvā dabā. Balonu atliekas un citi dekorāciju fragmenti var nokļūt mežos, ūdenstilpēs vai pļavās, kur tie apdraud dzīvniekus – tie var tajos iepīties, nejauši tos norīt vai gūt citus ievainojumus. Lai novērstu šādu piesārņojumu, aicinām izvēlēties dabai draudzīgus svētku dekorus vai vismaz parūpēties, lai mākslīgie dekori pēc lietošanas tiktu pienācīgi savākti un utilizēti.
Jau iepriekš ziņots, ka no šā gada 1. janvāra Latvijā ieviesta ražotāja atbildības sistēma (RAS) arī baloniem un mitrajām salvetēm, kas paredz – šo preču ražotājiem un tirgotājiem ir jārūpējas par produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Lai gan šiem izstrādājumiem nav izveidota īpaša dalītās vākšanas sistēma, tie ir jāizmet sadzīves atkritumos, lai nepieļautu to nonākšanu dabā.
