Saskaņā ar aptaujas datiem 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja*. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņo visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. Kāpēc ir vērts paspert dažus soļus līdz miskastei? Var atrast vismaz piecus labus iemeslus!

Iespēja dzīvot tīrā un sakārtotā vidē

Ja smēķē un pat nepamani paša un citu nomestos izsmēķus, tas nenozīmē, ka tos neredz citi. Latvijas tirgū ik gadu nonāk 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver aptuveni 0,02 gramus. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu šādu filtru gadā.

Parasta cigaretes filtra 98% sastāvs ir plastmasas šķiedras – tas nav ne papīrs, ne vate, kā cilvēki mēdz maldīgi uzskatīt – tas ir celulozes acetāts, kas nav bioloģiski noārdāms. Tāpēc dabiskā ceļā cigaretes nesadalās. Tās gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%.

Un tagad iztēlojies, kas notiktu, ja visi smēķētāji bezrūpīgi nomestu izsmēķus, kur pagadās! Netīras ielas un sabiedriskā transporta pieturas (kur, starp citu, smēķēt ir aizliegts!) būtu mazākā bēda. Diez vai kāds vasarā zaļas zāles un mīkstu pludmales smilšu vietā zem basām pēdām gribētu sajust izsmēķu kārtu, nemaz nerunājot par ugunsbīstamību, ko sausā zālē vai mežā var radīt izsmēķis, ja tas nav pienācīgi nodzēsts.

Planētas nākotne, ko ietekmējam ar saviem ikdienas lēmumiem

Kā rāda aptauja, 37% cilvēku neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi. Taču ir, turklāt bīstami. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā piesūcies ar ja ne visu Mendeļejeva tabulu, tad katrā ziņā ar arsēnu, svinu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi ārkārtīgi toksiskām vielām.

Guļot zemē, cigarešu izsmēķi visas šīs toksiskās ķīmiskās vielas izplata apkārtējā vidē. Lietus tās ieskalo augsnē, tālāk tās nonāk gruntsūdeņos un saindē visu dzīvo – augsni un augus, ūdeņus, zivis, dzīvniekus un cilvēkus, kas to visu lieto uzturā. Pētījumi rāda, ka pietiek ar diviem izsmēķiem uz litru ūdens, lai zivis šādā ūdenī nespētu izdzīvot.

Vesela sabiedrība un bērni bez kaitīgiem ieradumiem

Smēķēšana ir kaitīgs ieradums. Protams, tā ir katra pieauguša cilvēka individuāla izvēle, bet diez vai kāds tiešām gribētu, lai arī viņa bērni un mazbērni to piekoptu. Diemžēl ik uz soļa redzamais izsmēķu piesārņojums rada aplamu priekšstatu, ka smēķēšana ir norma. Vēl trakāk – ka arī vides piesārņošana ir norma! Sevišķi tad, ja bērns redz, kā izsmēķi pēc izsmēķa zemē nomet tētis vai mamma.

Jaunajai paaudzei zaļie mērķi un ilgtspējība ir ārkārtīgi svarīgi temati. Jauniešiem ir būtiski, lai preču ražotāji un tirgotāji, un pakalpojumu sniedzēji, kuriem šie jaunie cilvēki izvēlas maksāt, būtu uz viena zaļā viļņa ar saviem klientiem. Kāpēc tu labprātīgi atsakies no jaunās paaudzes cieņas?

Ja no sirds izbaudi smēķēšanu, dari tā, bet izsmēķus met miskastē! Ja pats nesmēķē, atgādini par šo vienkāršo lietu saviem smēķējošajiem tuviniekiem un draugiem.

Labāk burkāns nekā pātaga

Kā zināms, evolūciju virza galvenokārt cilvēka slinkums, mudinot radīt izgudrojumus, kas atvieglo ikdienu un ļauj lietas paveikt ātrāk un vienkāršāk. Taču jūtama loma ir arī “burkāna un pātagas” jeb balvas un soda principam. Ja patīkams morāls vai taustāms ieguvums nepalīdz ieviest labas pārmaiņas ikdienas paradumos, jāķeras pie soda.

Izsmēķis izskatās maziņš, bet problēma, kuru tas rada, ir liela, ko var radīt arī finansiālie zaudējumi par izsmēķa izmešanu tam nepiemērotā vietā.

Sodīšana noteikti nav vides apsaimniekotāju kompetencē, un, kaut arī sods, protams, ir viens no līdzekļiem sabiedrības paradumu mainīšanai, patīkamāk ir ticēt “burkāna” principam un izglītošanas nozīmei. Balvas par miskastē iemestu izsmēķi nevienam nedod, bet aicināt īstenot labas pārmaiņas un padarīt mūsu kopīgo dzīves telpu tīrāku un veselīgāku visi kopā gan varam! Par izsmēķu piesārņojuma negantajām sekām šovasar atgādina arī “Latvijas Zaļais punkts” kampaņā “Izsmēķis – mīna ar laika degli”.

Tas patiesībā neprasa lielu piepūli!

Atšķirībā no daudziem citiem atkritumu veidiem izsmēķus var izmest jebkurā sadzīves atkritumu konteinerā, tikai jāatceras izsmēķi pirms izmešanas kārtīgi nodzēst.

Izsmēķus pagaidām nav iespējams pārstrādāt, jo tādas pārstrādes tehnoloģijas, kas ļautu no indīgā plastmasas gabala radīt kaut ko jaunu un vērtīgu, pagaidām nav vai ir maz izplatītas pasaulē. Diez vai kāds gribētu dzert ūdeni no pudeles, kas radīta no šādas plastmasas. Tomēr izsmēķi lieti noder siltumenerģijas iegūšanai, tos sadedzinot.

Pat ja izsmēķi tiek apglabāti atkritumu poligonā, tie vismaz nonāk kontrolētā vidē un nepiesārņo augsni un gruntsūdeņus

Pilsētvidē ir pieejamas publiskas izsmēķu urnas, bet droši vari izmest savu izsmēķi jebkurā atkritumu tvertnē. Blakus atkritumu urnai uz asfalta nokritis izsmēķis nav pati lielākā nelaime, jo sētnieks to tik un tā uzslaucīs un iebērs tur, kur tam jābūt, bet būtu vērts padomāt par cieņpilnu attieksmi gan pret šī smagā darba darītājiem, gan mūsu visu dzīves telpas tīrību. Ja par to šaubies – atgriezies pie šī raksta pirmā padoma!

* Smēķētāju aptauju veicis Snapshots, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētāju 18–74 gadu vecumā.