Jaunākie pētījuma Brand Capital 2026 dati*, kas tapuši ar “Latvijas Zaļā punkta” atbalstu, liecina, ka vairāk nekā četri no desmit Baltijas iedzīvotājiem uzskata, ka vides problēmas tiek pārvērtētas, un visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju noskaņojums šajā ziņā ir ļoti līdzīgs. Visaugstākais šāds vērtējums ir Igaunijā, kur apgalvojumam piekrīt 45% iedzīvotāju, Lietuvā tā domā 43,3%, bet Latvijā – 43,1%. Vienlaikus ikdienas paradumi rāda citu tendenci: 81,5% Baltijas mājsaimniecību šķiro atkritumus, bet 74,8% iedzīvotāju drīzāk salabotu esošu lietu, nevis iegādātos jaunu. Pētījumu veic, pētniecības uzņēmums “Norstat” ar “Latvijas Zaļā punkta” atbalstu
Pēdējos gados pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka vides problēmas tiek pārvērtētas. 2021. gadā šādam apgalvojumam piekrita 37,4% Baltijas iedzīvotāju, bet 2026. gadā – jau 43,5%. Arī interese par vides aizsardzību ilgākā laika periodā ir mazinājusies – no aptuveni 30% 2017.–2018. gadā līdz 24% šogad.
Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis, uzsver, ka šie dati nenozīmē sabiedrības atteikšanos no ilgtspējīgiem paradumiem.“Dati uzskatāmi parāda, ka mainās ne tikai cilvēku attieksme, bet arī motivācija ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanā. Lai šķirotu atkritumus, salabotu vēl izmantojamu lietu vai izvēlētos lietotu preci, cilvēkam nav obligāti sevi jāuzskata par īpaši “zaļu”. Daudz lielāka nozīme ir tam, vai izvēle ir ērta, saprotama un izdevīga. Ja aprites ekonomikas risinājumi palīdz ietaupīt, samazina nevajadzīgu patēriņu un ir viegli pieejami, videi draudzīgāka rīcība kļūst par loģisku ikdienas izvēli,” saka Zakulis.
Vides jautājumi konkurē ar citām ikdienas prioritātēm
Viens no iespējamiem intereses krituma skaidrojumiem ir sabiedrības prioritāšu maiņa. Pēdējos gados vides jautājumiem cilvēku uzmanībā jākonkurē ar daudz tiešāk izjūtamām problēmām – ģeopolitisko drošību, ekonomisko nenoteiktību, veselību un dzīves dārdzību. To rāda arī Eiropas Parlamenta 2026. gada pavasara Eirobarometra aptauja**: Latvijā 45% iedzīvotāju par prioritāti uzskata sabiedrības veselību, 45% – ekonomikas attīstību un jaunu darbavietu radīšanu, bet 44% – inflācijas, cenu pieauguma un dzīves dārdzības mazināšanu. Ņemot vērā šos datus, iespējams pieņemt, ka mazāka interese par vides jautājumiem ne vienmēr nozīmē mazāku gatavību rīkoties ilgtspējīgi. Arvien lielāka nozīme ir tam, vai videi draudzīgāka izvēle cilvēkam sniedz arī praktisku ieguvumu.
Par videi draudzīgāku izvēli piemaksāt gatavi retāk
Pragmatiskāku attieksmi rāda arī gatavība maksāt vairāk par videi draudzīgākiem risinājumiem. 2026. gadā 40,9% Baltijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt vairāk par produktu pārstrādājamā vai atkārtoti lietojamā iepakojumā. 2018. gadā šādi atbildēja 43,5%, bet 2020. gadā – 45,8%. Tas rāda, ka videi draudzīgāka alternatīva pati par sevi arvien retāk ir pietiekams pamatojums augstākai cenai. Vienlaikus plaši saglabājas paradumi, kas sniedz arī praktisku vai ekonomisku ieguvumu, piemēram, lietu remontēšana un atkritumu šķirošana.
Latvijā zināšanas ir augstas, infrastruktūras pieejamība atpaliek
Aptaujas dati rāda arī izteiktu atšķirību starp zināšanām un iespējām tās izmantot praksē. Latvijā 87,5% iedzīvotāju norāda, ka zina, kā pareizi šķirot atkritumus, bet tikai 59,1% uzskata, ka šķirošanai nepieciešamā infrastruktūra viņiem ir viegli pieejama. Salīdzinājumam Lietuvā zināšanas par pareizu šķirošanu vērtētas gandrīz identiski – 87,6% –, taču šķirošanas infrastruktūru par viegli pieejamu uzskata jau 81,1% iedzīvotāju. Šī atšķirība rāda, ka turpmāk viens no galvenajiem izaicinājumiem būs ne tikai sabiedrības izglītošana, bet arī ērtu un pieejamu risinājumu nodrošināšana, lai pareizo izvēli būtu viegli īstenot ikdienā.
*Pētījumu Brand Capital 2026 ar Latvijas Zaļā punkta atbalstu pēc MAGIC pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat”. Tiešsaistes aptaujā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu Baltijā (ap 1000 katrā valstī) vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nodrošinot reģionālu pārklājumu un salīdzināmus rezultātus starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
**”ES mēroga apsekojums: nedrošā pasaulē aug cerības uz Eiropas Savienību”, 01.07.2026.
