Lai mazinātu iedzīvotāju skepsi par atkritumu šķirošanas jēgu un stiprinātu izpratni par iepakojumu kā vērtīgu resursu, tiek sākta sabiedrības informēšanas kampaņa “Neticamā atkritumu pārdzimšana”. Tās mērķis ir vienkārši, vizuāli un praktiski parādīt, kas notiek ar pareizi sašķirotu vieglo iepakojumu un stiklu pēc tam, kad tas nonāk šķirošanas konteinerā.
“Šķirošana bieži tiek uztverta kā pienākums, nevis kā iespēja ietekmēt to, kas ar resursiem notiek tālāk. Taču iepakojuma dzīves cikls nebeidzas brīdī, kad tas nonāk konteinerā – tieši tad sākas būtiskākais posms. Ar šo kampaņu vēlamies parādīt, ka aiz katras pareizi sašķirotas plastmasas pudeles, stikla burkas vai metāla bundžas ir reāls process, kurā materiāls var atgriezties apritē. Ir laiks kliedēt mītus par to, kā notiek resursu atgriešana atkārtotā ciklā, lai šķirošana no mehāniska procesa kļūtu par jēgpilnu ikdienas ieradumu,” stāsta Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.
Latvijā par atkritumu šķirošanu tiek runāts plaši, tomēr sabiedrībā joprojām pastāv jautājumi un šaubas: vai sašķirotais tiešām tiek pārstrādāts, vai atkritumu mašīnā viss netiek sajaukts kopā un vai individuālajai rīcībai vispār ir nozīme. Kampaņa veidota kā atbilde uz šīm šaubām, parādot iepakojuma ceļu no konteinera līdz jaunam materiālam vai produktam.
SIA “Latvijas Zaļā punkta” 2025. gada “Brand Capital” zīmolu un patērētāju dzīvesveida pētījuma dati* rāda, ka, lai gan šķirošana Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir nostiprinājusies, interese par vides aizsardzību pēdējos gados ir samazinājusies un sabiedrībā pieaug skepse pret vides problēmām. 2025. gadā 75,6% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu mājsaimniecībā tiek šķiroti atkritumi, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pētījums arī rāda, ka 48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vides problēmas ir pārvērtētas, un šis rādītājs pēdējos gados ir pieaudzis. Savukārt interese par vides aizsardzību kopš 2020. gada ir mazinājusies – ja 2020. gadā par vides aizsardzību interesējās 34% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs ir 26%. Šie dati apliecina, ka vides komunikācijā arvien svarīgāk ir ne tikai aicināt cilvēkus rīkoties videi draudzīgi, bet arī skaidri parādīt šīs rīcības rezultātu.
Vienlaikus pētījums iezīmē arī pozitīvu potenciālu – 76,2% Latvijas iedzīvotāju tic, ka nelielas individuālas darbības kopā var būtiski ietekmēt vides ilgtspēju, bet 77,7% piekrīt, ka nākamās paaudzes var saskarties ar grūtībām, ja netiks veikti pasākumi vides aizsardzībai. Tas nozīmē, ka cilvēki apzinās vides jautājumu nozīmi, taču viņiem nepieciešams saprotams, praktisks un ticams skaidrojums par to, kā viņu ikdienas rīcība pārvēršas reālā ietekmē.
Kampaņas centrālais vēstījums ir: sašķirots iepakojums nav beigas, bet sākums jaunam aprites ciklam. Pareizi sašķirota plastmasas pudele, metāla bundža, stikla burka vai cits iepakojums var kļūt par jaunu izejmateriālu un atgriezties apritē. Kampaņa praktiski skaidros iepakojuma ceļu: konteiners, savākšana, šķirošana, pārstrāde un jauni produkti. Kampaņa vienlaikus pievērsīs uzmanību arī būtiskākajiem pareizas šķirošanas principiem. Iepakojumam jābūt atbrīvotam no ēdiena atliekām, iespēju robežās saplacinātam un ievietotam atbilstošajā konteinerā. Tieši šie vienkāršie soļi būtiski ietekmē to, vai iepakojumu pēc tam iespējams kvalitatīvi pārstrādāt.
Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību, kampaņas vizuālais noformējums veidots renesanses stilā, tā pastiprinot kampaņas galveno vēstījumu. Renesanses laikmets savu nosaukumu aizguvis no franču valodas, kas nozīmē “atdzimšana” (no franču val. “Renaissance”), tieši tādēļ kampaņas estētiskajā noformējumā izmantoti mākslas elementi, kas asociatīvi šim vēsturiskajam posmam. Kampaņas muzikālajam noformējumam izvēlēts klasisks opermūzikas fragments, ko iedziedājusi pašmāju operdziedātāja, soprāns Brigita Reinsone.
Kampaņas īstenotāji aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību saviem ikdienas šķirošanas paradumiem un atcerēties: pareizi sašķirots iepakojums var kļūt par jaunu resursu tikai tad, ja tam tiek dota iespēja nonākt pareizajā konteinerā.
* Iedzīvotāju aptauja veikta 2025.gada jūnijā un jūlijā pētījuma “Brand Capital” ietvaros, aptaujājot 3008 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1001, Lietuvā – 1000 un Igaunijā – 1007. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra NORSTAT.
