Latvijā tekstila šķirošanas sistēma dažu gadu laikā ir attīstījusies ļoti strauji. 2019. gadā SIA “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar SIA “Latvijas Zaļais punkts” uzsāka pilotprojektu un izvietoja 20 tekstila šķirošanas konteineru. Tad 2025.gadā iesaistoties arī citiem nozares dalībniekiem to skaits sasniedz jau ap 630. Arī iedzīvotāju paradumi mainās – tekstilu šķiro arvien vairāk cilvēku, un nozare jau šobrīd savāc vairāk, nekā paredz valsts noteiktais obligātais mērķis. No pirmā acu uzmetiena tas ir veiksmes stāsts. Taču tieši šie panākumi izgaismo nākamo problēmu: tekstila šķirošanas attīstību Latvijā sāk ierobežot nevis iedzīvotāju nevēlēšanās šķirot, bet neatbilstība starp faktiski savākto apjomu, valsts noteikto mērķi un sistēmai pieejamo finansējumu.
Tekstilu Latvijā pēc pašu iniciatīvas dalīti sākām vākt jau 2019. gadā, savukārt ražotāju paplašinātās atbildības sistēma jeb RAS tekstilam darbojas kopš 2024. gada 1. jūlija. Sākotnējais valstī noteiktais tekstilizstrādājumu savākšanas pienākums no tirgū novietotā apjoma bija 20%, 2025. gadā tas pieauga līdz 22,5%, bet no 2026. gada sasniedz 25%. Turpmāks kāpums valstī nav noteikts.
Sistēmas izveides sākumā šāda piezemēta un pakāpeniski pieaugoša mērķa nospraušana bija loģiska. Taču pateicoties iedzīvotāju lielai iesaistei faktiskā šķirošana attīstās straujāk par normatīvā regulējuma prasībām. To labi parāda tekstila dalītās vākšanas infrastruktūra jeb konteineru pieejamība. No aptuveni 20 konteineriem 2019. gadā Latvija nonākusi līdz ap 630 konteineriem 2025. gadā*. Tomēr ar to nepietiek, lai šķirošana būtu vienlīdz ērti pieejama visā valstī. Pašlaik vidēji viens tekstila konteiners ir aptuveni uz 3000 iedzīvotājiem, bet ilgtermiņa orientieris ir viens konteiners uz 1000 iedzīvotājiem. Turklāt vidējais rādītājs neparāda reģionālās atšķirības – ārpus lielākajām pilsētām pieejamība daudzviet ir ievērojami sliktāka. Viens konteiners uz 2000 iedzīvotājiem būtu saprātīgs nākamais starpposms. Taču katrs jauns konteiners nozīmē ne tikai tā iegādi un izvietošanu. Tas nozīmē regulāru izvešanu, papildus transportu un šķirošanu, kā arī risinājumus atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Tieši šeit atklājas pašreizējās sistēmas vājais punkts.
Iedzīvotāju šķirošanas aktivitāte kāpj, bet sistēma tam netiek līdzi
Sabiedrības paradumi mainās ļoti strauji. SKDS pētījumā 2022. gadā tekstilu šķiroja 33% Latvijas iedzīvotāju**, bet 2024. gadā jau 53%***. Divu gadu laikā šķirotāju īpatsvars palielinājies par 20 procentpunktiem. Vienlaikus to iedzīvotāju daļa, kuri tekstilu izmet sadzīves atkritumos, samazinājusies no 25% līdz 18%. Tas skaidri apliecina iedzīvotāju gatavību šķirot, un infrastruktūras pieejamība šo paradumu nostiprina. Taču līdz ar to veidojas loģiska likumsakarība – jo veiksmīgāk iedzīvotāji šķiro, jo vairāk materiāla sistēmai jāspēj savākt un apsaimniekot.
2025.gadā Latvijas tirgū laistā jaunā un lietotā tekstila apjoms bija ap 17,6 tūkstošiem tonnu. Pie 25% savākšanas normas RAS pienākums ir aptuveni 4,4 tūkstoši tonnu, savukārt nozare faktiski savāc ap 6 tūkstošiem tonnu. Tātad nozare jau šobrīd savāc būtiski vairāk, nekā nosaka obligātais mērķis. No vides viedokļa tas ir pozitīvi, taču no finansēšanas viedokļa rodas problēma – papildu savāktās tonnas ir jāapsaimnieko, bet finansējums tam neseko. Rezultātā veidojas pretējs stimuls tam, kādu vajadzētu radīt aprites ekonomikas politikai: sabiedrība šķiro vairāk, bet sistēmai kļūst arvien grūtāk šo pieaugumu finansēt. Un loģiskai sistēmas paplašināšanai un uzturēšanai nepietiek finanšu resursu, bet gan drīzāk atkritumu apsaimniekotājam jārauga, kur infrastruktūru mazināt, lai apsaimniekošana būtu saimnieciski izdevīga.
25% mērķis neatspoguļo realitāti
Tāpēc nākamais solis nav vēl skaļāk aicināt iedzīvotājus šķirot. Vispirms jānodrošina, lai sistēmas kapacitāte un finansējums spētu sekot jau esošajai sabiedrības iesaistei. Viens no risinājumiem būtu valsts noteikto tekstila savākšanas mērķi palielināt vismaz līdz 40%. Augstāks mērķis ļautu finansēšanas modeli pietuvināt tam tekstila daudzumam, ko sistēma faktiski jau savāc, un radītu ekonomisku pamatu tālākai izaugsmei.
Tas nozīmētu iespēju paplašināt konteineru tīklu, īpaši reģionos, segt lielāku daļu faktiskās apsaimniekošanas izmaksu, investēt loģistikā un šķirošanā, kā arī palielināt tekstila daudzumu, kas tiek novirzīts atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Būtībā jautājums nav tikai par procentiem. Jautājums ir – vai valsts noteiktais mērķis palīdz sistēmai attīstīties vai kļūst par tās izaugsmes griestiem.
Tekstila apsaimniekošana ir daļa no lielāka mērķa
Tekstila šķirošanai ir nozīme arī plašākā atkritumu apsaimniekošanas kontekstā. Līdz 2035. gadam Eiropas Savienībā poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Jo vairāk pietuvosimies uzstādījuma termiņam, jo grūtāk un dārgāk būs samazināt katru nākamo apglabāto tonnu. Tāpēc īpaši svarīgas ir tās atkritumu plūsmas, kurās sabiedrība jau šodien ir gatava iesaistīties šķirošanā.
Aprēķini rāda, ka, palielinot tekstila dalīto savākšanu, no poligoniem papildus būtu iespējams novirzīt ap 3000 tonnu tekstila gadā. Tas nozīmē, ka ieguldījumi tekstila šķirošanā nav tikai vienas atkritumu plūsmas jautājums – tā ir arī daļa no Latvijas kopējās stratēģijas poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanai. Šobrīd Latvija ir nonākusi punktā, kur pirmais sistēmas izveides posms lielā mērā ir paveikts. Iedzīvotāji šķiro, konteineru skaits ir audzis vairāk nekā trīsdesmit reižu, un faktiskais savākšanas apjoms jau pārsniedz valsts noteikto pienākumu. Tāpēc jautājums “kur “iesprūst” tekstila apsaimniekošana?” patiesībā nav par cilvēku vēlmi šķirot. Tā apstājas tur, kur normatīvais mērķis un finansēšanas modelis vairs netiek līdzi sistēmas faktiskajām iespējām. Ja vēlamies, lai tekstila šķirošana kļūtu tikpat pieejama un pašsaprotama kā iepakojuma šķirošana, nākamajam solim jābūt sistēmas ekonomiskā pamata stiprināšanai.
* Tekstila atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apkopotā informācija 2026. gada septembrī.
** Pētījums “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums”, veikts projekta Nr.LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros 2022.gada jūlijā, ar interneta palīdzību aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
*** Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.
