Vēl pirms dažiem gadiem Uģa Zauerhagena ikdiena aizritēja analizējot personālvadības datus. Tomēr zemapziņā vienmēr klusi dīdījās viņa hobijs – apģērbu dizains –, kas jau pēdējos divus gadus ir kļuvis par viņa pamata nodarbošanos. Uģis saskata vērtību tur, kur citi redz atkritumus, un no otrreizējiem materiāliem veido elpu aizraujošus tēlus un tērpus, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Uģis Zauerhagens ir jaunās paaudzes modes dizaineris un Latvijas Mākslas akadēmijas students, kura darbi izstaro drosmi un eksperimentālismu. Viņš pēta robežas starp modi un mākslu, īpašu uzmanību veltot otrreizējai pārstrādei un materiālu pārveidei. Zauerhagens savās kolekcijās veido pārliecinošus siluetus, kuros vizuālais raksturs savienojas ar skaidru pārliecību par ilgtspējīgāku un apzinātāku pieeju modei. Viņa darbi uzrunā ar savu telpiskumu, formu spēli un ideju meklējumiem, padarot modi par vietu, kur iespējams pārdomāt identitāti, estētiku un nākotnes vērtības. Līdz 2023. gadam Uģa profesionālās gaitas aizritēja izteikti korporatīvā vidē, strādājot par personālvadības datu analītiķi, tomēr jau no mazotnes viņu interesēja apģērba dizains. Pirms pāris gadiem jaunais modes mākslinieks meties aizraujošajā, aizejot no biroja vides un nododoties savai sirds lietai.
Šā gada 17. septembrī “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” ar LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (IPE/LV/000014) atbalstu rīkoja modes skati “Dzīve pēc skapja”. Modes skate pulcēja septiņus Latvijas modes dizainerus un tekstila māksliniekus, kas interesentiem demonstrēja 25 tērpus, kuru tapšanā izmantots jau lietots tekstils. Šajā modes skatē uz mēles bija redzami arī seši Uģa darbi – katrs no tiem ar savu stāstu un vēstījumu.
Pirmie soļi apģērbu dizainā caur lietotiem aizkariem, gultasveļām un dvieļiem
“Tas sākās aiz gaužām banālas vēlmes ietaupīt. Tiklīdz sāku mācīties šūt, nāca arī apziņa ka “tīrs” tekstils nav lēts. Savukārt ar lietotiem aizkariem, gultasveļām un dvieļiem ir pilnas noliktavas, veikali. Tie arī bija mani pirmie resursi, kurus izmantoju, kad mācījos šūt. Tomēr darbam ar lietotu tekstilu ir arī savi izaicinājumi. Izmantojot otrreizējos materiālus, dažkārt ir sajūta, ka tu liec tekstila puzli. Ja ar gatavu tekstilu diezgan skaidri vari noteikt, ko un kā izgriezt, ar otrreizējo tekstilu tā nav. Tā materiāla ir tik daudz, cik ir, un vairāk nebūs. Ir jāsaprot, ko darīt ar to piedurknes detaļu vai kakla izgriezumu. Otrreizējie materiāli pavisam noteikti ir izaicinošāki,” stāsta Uģis.
Varētu šķist, ka vairumam dizaineru sākotnēji dzimst vīzija par tērpu un tad tiek piemeklēts tam piemērots materiāls, bet Uģis iet pretēju ceļu – viņš ļauj materiālam sevi iedvesmot. Viņa uzmanību piesaista dīvainas tekstūras, dažādi raksti, spilgtas krāsas, un tikai pēc tam, apskatot visas izejmateriāla īpašības, top skaidrs, kāds tērps taps. Tādēļ tieši lietotie apģērbi ir Uģa paradīze, kur smelties iedvesmu elpu aizraujošiem projektiem. Kur neviens apģērbs neatkārtojas, kur nav pieejami bezgalīgi auduma baķi un kur tiek izaicināts radošums.
Lai radītu, pašam ir jātic
Jaunais dizaineris uzsver, ka ilgtspējīga mode ir ne tikai otras iespējas došana resursiem. Tas ir stāsts par atbildīgu attieksmi pret patērētajiem resursiem, kas tieši atspoguļojas tajā, kā mēs izturamies pret apģērbu – vai pērkam impulsīvi vai tomēr pārdomāti? Vai pareizi kopjam, lai tērps kalpotu iespējami ilgāk? Vai izvēlamies kvalitatīvus materiālus un dizainu vai metamies virsū ātrās modes tendencēm un t-krekliem, kuru cena pielīdzināma piena pakai. Mākslinieks uzsver – joprojām ir jūtama skepse pret lietoto apģērbu veikaliem, bet tas ir tikai tāpēc, ka iepirkšanās šajos veikalos atšķiras no iepirkšanās parastā veikalā. Tur pērles ir jāmeklē, tās nebūs redzamas deguna galā.
Sapnis par savu zīmolu
Šobrīd Uģis vēl studē Latvijas Mākslas akadēmijā, bet paralēli tam tiek ievāktas zināšanas par sava zīmola izstrādāšanu.
“Tie vienmēr ir mazie svētki, kad redzu kādam mugurā savus darinātos izstrādājumus. Tas liekas pat savā ziņā maģiski. Tu kaut ko izdomā savā prātā un no šīs domas var izveidot kaut ko reālu, fizisku, ko uzvilkt mugurā. Šobrīd izskatu iespējas un vācu zināšanas par sava zīmola izveidi, lai savu dizainu varētu piedāvāt vairāk cilvēkiem. Es jūtu, ka caur dizainu un tekstila mākslu man vēl ir daudz sakāmā un nākamie soļi noteikti ir šo ideju realizācija,” pauž mākslinieks.
Kas ir “Dzīve pēc skapja”?
Lai aktualizētu tekstila šķirošanas nozīmi, “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” īsteno kampaņu “Dzīve pēc skapja”, kas tapusi pateicoties LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” atbalstam. Kampaņas mērķis ir parādīt, ka tekstils nav tikai atkritums, bet resurss, kam iespējams dot otro dzīvi – gan caur šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, gan radošiem risinājumiem. “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Latvijā izvietojuši vairāk nekā 340 tekstila šķirošanas konteinerus. Iedzīvotāji aicināti izmantot sev tuvāko tekstila nodošanas punktu, ko iespējams atrast mājaslapā www.tekstils.lv. Kampaņas partneri – Rimi Latvija.
