Lai līdz 2030. gadam Latvijā samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu un veicinātu tās atgriešanos apritē, nepieciešamas pārmaiņas gan iepakojuma ražošanā un patēriņā, gan atkritumu apsaimniekošanā. Šim mērķim “Latvijas Zaļais punkts” Eiropas Savienības LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (LIFE Waste To Resources IP) ietvaros ir izstrādājis nacionālo ceļvedi “Ceļvedis sabiedrībai bez plastmasas piesārņojuma 2030. gadā”. Tas iezīmē būtiskākos rīcības virzienus, lai samazinātu plastmasas atkritumu daudzumu, veicinātu resursu atkārtotu izmantošanu un nodrošinātu kvalitatīvāku plastmasas pārstrādi.
Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis savāktā plastmasas iepakojuma apjoms. 2024. gadā savāktas 34 637 tonnas plastmasas iepakojuma, kas ir par 58% vairāk nekā 2022. gadā. Vienlaikus ne viss savāktais materiāls nonāk pārstrādē un kļūst par izejvielu jaunu produktu ražošanai. Daļa plastmasas joprojām nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā, tiek izmantota enerģijas atguvei vai apglabāta poligonos, bet daļa nokļūst apkārtējā vidē.
Izstrādātais ceļvedis uzsver nepieciešamību mainīt līdzšinējo pieeju plastmasas atkritumu apsaimniekošanai, lielāku uzmanību pievēršot nevis tikai savākto atkritumu daudzumam, bet gan resursu saglabāšanai apritē. Tas paredz četrus galvenos pārmaiņu virzienus: atbildīgāku plastmasas izmantošanu, videi draudzīgāku iepakojuma ražošanu, augstas kvalitātes pārstrādi un plastmasas piesārņojuma novēršanu apkārtējā vidē.
Mazāk plastmasas atkritumu – jau pirms to rašanās
Viens no galvenajiem ceļveža uzdevumiem ir veicināt gudrāku resursu izmantošanu, samazinot vienreizlietojamo produktu un nevajadzīga iepakojuma patēriņu. Lai arī atkritumu šķirošana un pārstrāde ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, efektīvākais veids, kā mazināt atkritumu radīto slodzi uz vidi, ir novērst to rašanos.
Tas nozīmē pārmaiņas gan patērētāju ikdienas paradumos, gan uzņēmumu pieejā produktu un iepakojuma izstrādei. Priekšroka dodama atkārtoti lietojamiem risinājumiem, vieglāk pārstrādājamam iepakojumam un produktiem ar ilgāku lietošanas laiku.
Eiropas Savienības iepakojuma regulējums paredz līdz 2030. gadam samazināt kopējo iepakojuma atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju par 5%, salīdzinot ar 2018. gadu. Ceļvedī uzsvērts, ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama gan uzņēmumu iesaiste, gan sabiedrības paradumu maiņa.
Iepakojumam jābūt radītam tā, lai to varētu pārstrādāt
Būtisks izaicinājums plastmasas apritē ir iepakojuma sastāvs. Daļa tirgū pieejamā plastmasas iepakojuma ir izgatavota no vairākiem savstarpēji grūti atdalāmiem materiāliem, tādēļ tā pārstrāde ir tehniski sarežģīta vai ekonomiski neizdevīga. Pārstrādi var apgrūtināt arī pārtikas atliekas un citi piemaisījumi. Tāpēc ceļvedī īpaša uzmanība pievērsta ekodizaina principu ieviešanai, proti, nepieciešamībai jau produkta izstrādes stadijā domāt par to, kā iepakojumu pēc izmantošanas varēs savākt, sašķirot un pārstrādāt.
Vienlaikus nepieciešams veicināt otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu produktu ražošanā. Tādējādi iespējams samazināt pieprasījumu pēc pirmreizējām izejvielām un nodrošināt, ka savāktā plastmasa saglabā savu vērtību pēc iespējas ilgāk.
Vienota šķirošanas sistēma un skaidrāka materiālu aprites uzskaite
Ceļvedī iezīmēti arī konkrēti uzdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Viens no pirmajiem soļiem ir vienotas un iedzīvotājiem saprotamas iepakojuma šķirošanas marķēšanas ieviešana. Skaidras norādes uz iepakojuma un atkritumu konteineriem palīdzētu mazināt šķirošanas kļūdas un uzlabot savākto materiālu kvalitāti neatkarīgi no tā, kurā Latvijas pašvaldībā iedzīvotājs dzīvo.
Vienlaikus ceļvedī paredzēts stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, ražotājiem un ražotāju atbildības sistēmām, lai uzlabotu datu apmaiņu un izsekojamību. Tas ļautu precīzāk noteikt ne tikai savāktās plastmasas apjomu, bet arī to, cik daudz materiāla faktiski nonāk pārstrādē un atgriežas ekonomikā.
Turpmākajos gados ceļvedis paredz arī depozīta sistēmas paplašināšanas izvērtēšanu, izglītības iniciatīvu attīstību un lielāku pārstrādāto materiālu izmantošanas veicināšanu iepakojuma ražošanā.
Līdz 2030. gadam jāsasniedz konkrēti rezultāti
Ceļvedis sasaista Latvijas turpmāko rīcību ar Eiropas Savienības noteiktajiem mērķiem. Līdz 2030. gadam nepieciešams nodrošināt vismaz 55% plastmasas iepakojuma atkritumu pārstrādi, savukārt līdz 2029. gadam atsevišķās savākšanas līmenim attiecīgajam dzērienu iepakojumam jāsasniedz vismaz 90% rādītājs.
Papildus šiem mērķiem ceļvedī izvirzīts virziens samazināt plastmasas īpatsvaru nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā līdz mazāk nekā 10%, kā arī veicināt pārstrādāta materiāla izmantošanu jaunu produktu ražošanā. Taču šo mērķu sasniegšanai nepietiks tikai ar jauniem normatīvajiem aktiem vai papildu šķirošanas konteineriem. Nepieciešama savstarpēji saskaņota rīcība visā plastmasas aprites ciklā – sākot ar iepakojuma izstrādi un patērētāju izvēlēm un beidzot ar efektīvu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.
Pārmaiņas iespējamas tikai kopīgiem spēkiem
Ceļveža izstrādē ņemta vērā arī citu Eiropas valstu pieredze. Piemēram, Somijas pieeja parāda vienota nacionāla rīcības plāna nozīmi, savukārt Norvēģijas depozīta sistēmas pieredze apliecina, ka ar mērķtiecīgiem risinājumiem iespējams sasniegt augstus iepakojuma atpakaļsavākšanas rādītājus. Francijas pieredze savukārt izceļ ekonomisko stimulu nozīmi, lai mudinātu ražotājus izvēlēties videi draudzīgāku iepakojumu.
“Latvijas Zaļais punkts” uzsver, ka ceļvedis ir pamats kopīgai diskusijai un koordinētai rīcībai, iesaistoties valsts pārvaldei, pašvaldībām, ražotājiem, tirgotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un sabiedrībai. Būtiska nozīme ir arī katra iedzīvotāja izvēlēm. Atteikšanās no nevajadzīga iepakojuma, atkārtoti lietojamu produktu izvēle, depozīta iepakojuma nodošana taromātos un pareiza atkritumu šķirošana ir praktiski soļi, kas palīdz samazināt plastmasas piesārņojumu un saglabāt materiālus apritē.
Par projektu
Nacionālais ceļvedis “Ceļvedis sabiedrībai bez plastmasas piesārņojuma 2030. gadā” izstrādāts Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, Nr. LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, samazinot atkritumu rašanos, pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un sekmējot materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. SIA “Latvijas Zaļais punkts” ir viens no projekta partneriem. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālu atbalstu.
