Eiropas Savienībā pieņemtā jaunā regula par baterijām un bateriju atkritumiem iezīmē būtisku pārmaiņu virzienu visā nozarē. Tā paredz stingrākas prasības bateriju ilgtspējai, savākšanai, pārstrādei, marķēšanai un materiālu atgūšanai, vienlaikus nostiprinot principu, ka baterijas nav tikai ikdienā ērti lietojams produkts, bet arī resurss un videi bīstams atkritums, kura apsaimniekošanai jābūt pārdomātai visā tā dzīves ciklā.
Latvijai šajā kontekstā būtiskākais jautājums nav tikai par normatīvo aktu ieviešanu. Tikpat svarīgi ir tas, vai sabiedrība un nozare ir gatava mainīt savu pieeju. Kamēr Eiropas līmenī bateriju aprite tiek skatīta kā stratēģisks jautājums, Latvijā bateriju nodošana pārstrādei joprojām pārāk bieži tiek atlikta vai uztverta kā mazsvarīga.
Lai gan 2026. gadā Latvijā normatīvais regulējums bateriju uzskaites un apsaimniekošanas jomā pēc būtības vēl paliek nemainīgs, informācijas sniegšana atskaišu formā Eiropas Savienībai būs jānodrošina atbilstoši Regulai (ES) 2023/1542 un Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2025/2289. Tas nozīmē, ka uzņēmēju sniegtā informācija par tirgū laistajām baterijām būs nepieciešama divos dažādos griezumos. Turpmāk baterijas būs jāuzskaita ne tikai pēc ķīmiskā sastāva, bet arī pēc lietojuma veida, nodalot pārnēsājamās baterijas, vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas, startera, apgaismes shēmas un aizdedzes baterijas, rūpnieciskās baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas.
Šis ir pirmais signāls, kas liecina, ka bateriju aprite Eiropā turpmāk tiks uzraudzīta daudz precīzāk. Vēl būtiskāk, ka no 2027. gada pieaugs arī bateriju atpakaļsavākšanas mērķi. Pārnēsājamajām baterijām tie palielināsies no 45% līdz 63%, bet tuvāko gadu laikā sasniegs pat 73%. Tas nozīmē, ka pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķis pieaug par 18 procentpunktiem jeb aptuveni 40% salīdzinājumā ar līdzšinējo uzstādījumu. Šīs pārmaiņas neizbēgami ietekmēs arī apsaimniekošanas izmaksas, un ilgtermiņā tas atspoguļosies arī pakalpojuma cenā.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem par 2024. gadu* ražotāju atbildības sistēmas ietvaros Latvijas tirgū tika novietotas vairāk nekā 473 tonnas galvanisko elementu un galvanisko bateriju, savukārt savāktas tika 222 tonnas jeb 47% no apjoma. Tas nozīmē, ka arī jaunākie dati apliecina nemainīgu tendenci: ievērojama daļa izlietoto bateriju joprojām nenonāk kontrolētā un videi drošā apsaimniekošanā.
Vienlaikus jāatzīst, ka problēma Latvijā nav saistīta ar šķirošanas infrastruktūras nepieejamību. Izlietotās baterijas iespējams nodot gan tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas jaunas baterijas, gan šķirošanas laukumos. “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar partneriem Latvijā ir izvietojis simtiem speciālu bateriju savākšanas kastu, un papildus pieejami vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumi visā Latvijā. Tas nozīmē, ka galvenais izaicinājums ir nevis pieejamība, bet rīcība. Nupat “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat Latvija” veicis aptauju**, kas apliecina, ka 54% iedzīvotāju izlietotās baterijas glabā atsevišķā kastītē vai traukā, vēl 20% tās glabā atsevišķā maisiņā. Savukārt 27% tās nodod pārstrādei tikai reizi gadā, 10% retāk nekā reizi gadā, bet 9% nenodod nekad. Tas parāda, ka sabiedrībā izpratne par bateriju atsevišķu savākšanu pastāv, taču ar to vien nepietiek. Bateriju uzkrāšana mājās nav risinājums, ja nodošana pārstrādei tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Tieši šajā posmā veidojas plaisa starp sapratni un rīcību.
Svarīgi uzsvērt, ka baterijas nav tikai atkritumi, no kuriem jāatbrīvojas pareizi. Tās ir arī otrreiz izmantojamu materiālu avots, no kā iespējams atgūt tādus materiālus kā cinku, mangānu, dzelzi un citas vielas, ko izmantot jaunu produktu ražošanā, samazinot pieprasījumu pēc pirmreizējiem resursiem un samazinot vides piesārņojumu.
Eiropa savu virzienu ir noteikusi skaidri. Jautājums ir, vai Latvija šīm pārmaiņām sekos vien birokrātiskā līmenī vai arī ikdienas rīcībā. Tieši paradumu maiņa būs izšķiroša, lai bateriju apsaimniekošana valstī kļūtu atbilstoša gan jaunajām prasībām, gan sabiedrības interesēm ilgtermiņā.
Lai veicinātu atbildīgu bateriju apsaimniekošanu “Latvijas Zaļais punkts” rīko informatīvu kampaņu “Briesmoņi atvilktnē”, kuras laikā iedzīvotāji aicināti nodot uzkrātās baterijas atbilstošai apsaimniekošanai. Uzņēmums atgādina, ka izlietotās baterijas iedzīvotāji var nodot speciālajos šķirošanas punktos tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas jaunas baterijas, kā arī atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā. Sev tuvāko bateriju nodošanas punktu iespējams aplūkot interaktīvajā kartē “Latvijas Zaļā punkta” tīmekļvietnē, sadaļā “Kur šķirot?”.
**Aptauja par bateriju šķirošanas paradumiem tapusi sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” un to veicis pētījumu centrs “Norstat Latvija” 2026. gada martā, aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.
