Lai aktualizētu kultūras mijiedarbību ar vides veselību, “Latvijas Zaļais punkts” kampaņas “Šķiro, lai vide elpo” ietvaros veicis aptauju*, kas atklāj, ka ilgtspēja kultūras pasākumos vairs nav vien pasākuma organizatora labā griba, bet gan nepieciešamība no apmeklētāju perspektīvas. Teju puse Latvijas iedzīvotāju (48%) uzskata, ka kultūras pasākumos jāievieš stingrāki noteikumi un regulējums, kas izgaismo sabiedrības attieksmes maiņu – ilgtspēja vairs nav tikai organizatoru labās gribas žests, bet kļūst par publikas prasību.
Šie dati kļūst īpaši aktuāli laikā, kad šā gada jūlijā Latvijā gaidāmi XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un tepat ap stūri jau ir vasaras saulgrieži, kas malu malās vienos tradīcijas un sabiedrību plašā mērogā. Taču, lai kultūra varētu zelt, dabai ir jāelpo. Ilgtspējīgu risinājumu klātbūtne kultūras pasākumos kļūst arvien biežāka prakse. Respondenti norādījuši, ka visbiežāk videi draudzīgu praksi pasākumos pamanījuši ar atkritumu šķirošanas iespējām (49%). “Latvijas Zaļā punkta” pērn gada nogalē veiktā pētījuma** rezultāti liecina, ka atkritumus Latvijā šķiro 79% iedzīvotāju, tādēļ ir likumsakarīgi, ka sabiedrība šķirošanas iespējas meklē arī masu pasākumos, ko tie apmeklē.
“Aptaujas rezultāti apliecina pozitīvu tendenci. Lai gan redzam vietu izaugsmei, jau šobrīd manām, ka iedzīvotāji meklē šķirošanas iespējas arī publiskos pasākumos. Tas parāda, ka paradumi sāk iesakņoties kā stabils ieradums, neatkarīgi no apkārtējās vides. Jāuzteic tie pasākumu organizatori, kas rūpes par vidi iekļāvuši kā būtisku pasākuma organizēšanas stūrakmeni, tomēr jāatgādina, ka vairums šo iniciatīvu nāk no pasākuma organizatoru labās gribas. Joprojām valstī nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu konkrētus nosacījumus publisko pasākumu rīkošanā no vides saglabāšanas perspektīvas,” skaidro Laura Berga, “Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja.
Līdztekus publiskiem pasākumiem, kuros vides aspekti kļūst arvien redzamāki, tikpat būtiski ir pievērst uzmanību atkritumu radīšanai arī privātos pasākumos, īpaši, ja tie tiek rīkoti dabā – mežos, pludmalēs vai pļavās. Biežāk novērojams, ka šādi brīvā dabā rīkoti svētki vai pikniki rada būtisku slogu vidē – atstāti dažādu veidu iepakojumi, dzērienu pudeles, plastmasas trauki un citi atkritumi. 2024. gadā Eiropas Savienības veiktā pētījuma par piesārņojumu Eiropas pludmalēs dati*** rāda, ka 81% no savāktajiem atkritumiem Eiropas pludmalēs ir plastmasa, un no tiem vairāk nekā trešdaļa ir vienreizlietojamie pārtikas un dzērienu iepakojumi, piemēram, pudeles, salmiņi, vāciņi un trauki. Lai ilgtspēja kļūtu par sabiedrības kopējo ieradumu, svarīgi šo atbildības sajūtu nest līdzi arī ārpus lielajiem pasākumiem, bet arī katrā atpūtas un svētku mirklī pie dabas arī tuvāko draugu un ģimenes lokā.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka, pareizi sašķirots, iepakojums nonāk pārstrādē, kur no tā iespējams radīt jaunas izejvielas. Tas palīdz samazināt gan vides piesārņojumu, gan nepieciešamību pēc dabas resursu, tostarp izsīkstošo, izmantošanas, vienlaikus mazinot atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos. Lai to nodrošinātu, iepakojums – plastmasas, papīra un metāla – jāievieto tam paredzētajos šķirošanas konteineros. Tie pieejami visā Latvijā publiskās vietās, piemēram, pie tirdzniecības centriem, veikaliem un citviet. Atkritumu apsaimniekotāji nodrošina konteineru izvietošanu arī privātai lietošanai. Par šo iespēju iedzīvotāji aicināties ar savu namu pārvaldnieku vai atkritumu apsaimniekotāju, kas nodrošina pakalpojumu konkrētajā adresē. Tāpat iepakojumu iespējams nodot kādā no vairāk nekā 70 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko iepakojuma nodošanas vietu var atrast digitālajā kartē.
*Aptauju “Videi draudzīgu prakšu integrācija kultūras pasākumos” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs “Norstat”, 2025. gada maijā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.
** Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
*** https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-be/products/etc-be-products/marine-litter-watch-2013-europe2019s-beach-litter-assessment/@@download/file/ETC%20BE%20Report%202024-01_Marine%20Litter%20Watch%20%E2%80%93%20Europe%E2%80%99s%20Beach%20Litter%20Assessment.pdf
