71% iedzīvotāju šķirotu tekstilu, ja šķirošanas konteineri būtu tuvāk dzīvesvietai

Kopš 2020.gada par 12 procentpunktiem – no 21% līdz 33% – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ievieto speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, liecina projekta LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014 ietvaros šogad veiktās aptaujas* dati par iedzīvotāju apģērba patēriņa un šķirošanas paradumiem. Aktivitātes pieaugums saistāms ar to, ka pēdējos gadus sākts darbs pie tekstila šķirošanas infrastruktūras izveides un tiek izvietoti tam piemēroti šķirošanas konteineri. Vienlaikus 71% aptaujāto norādīja, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja to dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri. Tas savukārt parāda, ka infrastruktūra joprojām ir nepietiekama un jāturpina tās attīstība.   

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Vērojot iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus pēdējo 20 gadu laikā, redzam, ka motivāciju šķirot veicina gan pieejama atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra, gan arī kopējā sabiedrības informētība. Tekstilizstrādājumu dalītā vākšana vēl ir salīdzinošs jaunums Latvijā, taču pēdējo trīs gadu laikā esam veikuši apjomīgas iestrādnes, lai arī šis virziens būtu pieejamāks iedzīvotājiem. Kā liecina šogad veiktās aptaujas dati, iedzīvotāju īpatsvars, kuri tekstilu izmet sadzīves atkritumos, ir sarucis no 35%  2020.gadā līdz 25% šogad. Tas nozīmē, ka konteineru izvietošana, informatīvās kampaņas un cieša sadarbība ar partneriem dod rezultātu – poligonā jau tagad nonāk mazāk tekstīliju, par ko mums ir liels gandarījums.”

Pie biežākās rīcības attiecībā uz nevajadzīgajiem tekstilizstrādājumiem iedzīvotāji aptaujā norāda, ka tos izmanto saimniecībā (62%), ziedo labdarībai (48%), atdod draugiem vai radiniekiem (44%), kā arī šķiro speciālajos konteineros (33%). Tas parāda, ka sabiedrības zināšanas uzlabojas, cilvēki kļūst atbildīgāki un cenšas atkritumu apjomu samazināt ar savu rīcību.

Kā liecina aptaujas dati, kopš pagājušā gada būtiski palielinājusies sabiedrības informētība par tekstilizstrādājumu šķirošanas iespējām. Ja vēl pērn veiktajā aptaujā kā iemeslu nešķirošanai 53% norādīja nezināšanu par to, kur nodot nederīgo apģērbu, tad šogad uz to norādījuši krietni mazāks skaits – 43% respondentu. Savukārt arī šogad vēl arvien liels īpatsvars sabiedrības (38%) pauduši, ka savākšanas punkti ir tālu vai grūti pieejami (2021.gadā – 37%), kas liecina, ka cilvēki kļūst zinošāki, šķirot vēlas, taču būtiska nozīme ir pieejamai šķirošanas infrastruktūrai.

Eiropas Savienība noteikusi, ka tās dalībvalstīm tekstila šķirošanas sistēma jāizveido līdz 2025.gadam, savukārt Latvijā tā darbību sāks jau no 2023.gada. Aptaujā secināts, ka šādas sistēmas ieviešanu Latvijā atbalsta 91% respondentu.

Kā 3.novembrī notikušajā seminārā par tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanu Latvijā norādīja par nozari atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) Vides aizsardzības  departamenta direktore Rudīte Vesere, šobrīd jau sagatavoti konkrēti risinājumi, lai tekstila šķirošana būtu pieejama ikvienam iedzīvotājam: “Tekstila šķirošanas sistēmas attīstībai ir nozīmīga loma Latvijas ceļā  uz aprites ekonomikas modeli. Esam izstrādājuši konkrētu rīcības modeli, lai visaptveroša tekstila šķirošanas sistēma Latvijā  attīstītos  un visās pašvaldībās tiktu izveidota infrastruktūra, kas nodrošina tekstilatkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pēc iespējas otrreizējo pārstrādi . Mūsu izvērtējums  rāda, ka efektīvākais, ērtākais un visām pusēm izdevīgākais risinājums būtu ražotāju atbildības sistēmas principu piemērošana tekstilam, kura tiktu īstenota ar dabas resursu nodokļa starpniecību. Tas nozīmē, ka tekstila ražotāji un tirgotāji uzņemas atbildību par viņu tirgū novietototajiem tekstila izstrādājumiem līdz to lietošanas beigām un nodrošina to atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu, tajā skaitā pārstrādi, izveidojot paši apsaimniekošanas sistēmu vai vai slēdzot līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmām un tādā gadījumā saņemot atbrīvojumu no nodokļa samaksas. ”

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Trīs gadu laikā kopā ar Latvijas Zaļo punktu pēc savas iniciatīvas esam veikuši būtiskas investīcijas tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un ieviešanā Latvijā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki ir gatavi nevajadzīgo apģērbu šķirot un nogādāt uz speciālajiem dalītās vākšanas punktiem. Pērn iedzīvotāji mūsu 120 speciālajos konteineros nodeva vairāk nekā 1000 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila. Taču ar šo konteineru skaitu noteikti nav pietiekami, lai ikvienā Latvijas pašvaldībā iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja dabai draudzīgā veidā atbrīvoties no liekajiem apģērbiem un citām tekstilijām. Konteineru skaitam ir jāturpina augt un jādod iespēja arī tekstila izstrādājumiem nonākt atkārtotā apritē nevis poligonos.”

Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Vienlaikus Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Būtiski ņemt vērā, ka tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu. Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.

Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014)  ietvaros no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.