Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Tesla” un “Silvanols”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti. Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Tesla”, “Neste” un “H&M”. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau septīto gadu, un tā pamatā ir sabiedrības priekšstati par minēto zīmolu “zaļumu” jeb draudzīgumu videi.
“Kā rāda aptauja, šogad kopumā vides jautājumi nav bijuši sabiedrības uzmanības centrā, taču prieks, ka organizācijas joprojām ievieš ilgtspējīgākus risinājumus savā darbībā un cenšas samazināt savu nospiedumu dabā. TOP10 Latvijas zaļāko zīmolu vidū jau ierasti ir skaistumkopšanas nozares zīmoli “Madara” un “Dzintars”, kas, visticamāk, skaidrojams ar pēdējos gados vērsto uzsvaru uz eko produkcijas ieviešanu un aktīvu darbu pie iepakojuma pārstrādājamības uzlabošanas. Interesanti, ka šogad TOP10 ir nostiprinājušies arī vairāki farmācijas zīmoli, piemēram, “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”. Tomēr kopumā zīmolu zaļuma vērtējumā esam patriotiski – vairāk novērtējam pašmāju uzņēmēju veikumu, savukārt starptautiskie zīmoli topa galvgalī šoreiz palikuši mazākumā,” tendences skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Par Igaunijas zaļāko zīmolu iedzīvotāji atzinuši “Tesla”, kurai seko kosmētikas zīmols “Orto/ Puhas Loodus” un dzērienu ražotājs “Värska”. Tikmēr Lietuvā pirmajās trīs topa vietās ir: “Tesla”, dzelzceļa koncerns “Lietuvos geležinkeliai” un sludinājumu vietne “Vinted”.
Aptaujā arī noskaidrots, ka kopumā 67,8% Baltijas iedzīvotāju dod priekšroku zīmoliem, kuri iestājas par vides aizsardzību. Visaugstākais rādītājs šajā jautājumā bijis Lietuvā – 76,8%. Igaunijā 62,4% atzinuši, ka viņi labprātāk izvēlas “zaļākos” zīmolus, kamēr Latvijā – 58,9%. Lai arī Latvijā šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji Baltijā, salīdzinot ar 2021.gadu, tas ir audzis par 0,4%, kamēr Lietuvā un Igaunijā bija vērojams neliels samazinājums.
Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma “Brand Capital” ietvaros 2022.gada jūlijā un augustā, aptaujājot kopumā 2805 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1000. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra RAIT.
