Olimpiskās medaļas no veciem telefoniem, zilā vaļa izmēra skulptūra no pārstrādātas plastmasas, atkritumu kalns, kas pārtapis parkā, un Latvija starp Eiropas līderēm plastmasas iepakojuma pārstrādē. Atkritumi nav tikai tas, ko izmetam un aizmirstam. Tie var kļūt par jaunu izejvielu, vides problēmu, zinātnisku atklājumu daļu vai pat pasaules rekordu. Lai pievērstu uzmanību atkritumu šķirošanas nozīmei, “Latvijas Zaļais punkts” apkopojis desmit interesantus faktus par iepakojumu, pārstrādi un piesārņojumu.
“Šķirošana bieži šķiet ļoti ikdienišķa darbība, taču aiz katra pareizi sašķirota iepakojuma ir iespēja samazināt piesārņojumu, taupīt resursus un dot materiāliem otro dzīvi. Šie fakti parāda, ka atkritumi nepazūd brīdī, kad tos izmetam. Tie vai nu kļūst par problēmu vidē, vai arī par vērtīgu resursu, ja tos apsaimniekojam pareizi,” uzsver Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.
- Plastmasas pudele dabā var saglabāties līdz pat 450 gadiem
Plastmasas pudeles saturu var izdzert dažu minūšu laikā, taču pati pudele vidē var saglabāties pat līdz 450 gadiem. Laika gaitā tā neizzūd, bet saules, vēja un ūdens ietekmē sadalās arvien sīkākās daļiņās, veidojot mikroplastmasu. Tā nonāk augsnē, upēs, okeānos un pat gaisā. Mikroplastmasa ir konstatēta arī dzeramajā ūdenī, pārtikā un cilvēka organismā, tāpēc zinātnieki arvien vairāk pēta tās iespējamo ietekmi uz vidi un veselību.
75 % alumīnija joprojām ir apritē
Aptuveni 75 % no visa alumīnija, kas jebkad saražots pasaulē, joprojām tiek izmantots*, un Eiropa veido apmēram 12 % no šī apritē esošā alumīnija apjoma. Atšķirībā no daudziem citiem materiāliem alumīnijs nezaudē savas īpašības, tāpēc vienu un to pašu metālu var pārstrādāt atkal un atkal. Dzēriena skārdene, kuru šodien izmet šķirošanas konteinerā, jau pēc aptuveni diviem mēnešiem var atgriezties veikala plauktā kā pavisam jauna skārdene.
- Olimpiskās medaļas no veciem telefoniem
Tokijas 2020. gada olimpisko un paralimpisko spēļu medaļas tika izgatavotas no pārstrādātas elektronikas. Japānā divu gadu laikā tika savākti vairāk nekā 6 miljoni mobilo tālruņu un gandrīz 79 000 tonnu elektronisko ierīču, no kurām ieguva visu 5000 medaļu izgatavošanai nepieciešamo zeltu, sudrabu un bronzu.
- 1992. gadā 28 800 vannas rotaļlietas kļuva par okeāna pētnieki
1992.gadā Klusajā okeānā no kravas kuģa izkrita 28 800 plastmasas vannas rotaļlietu: pīlītes, bruņurupuči, bebri un vardes. Daļa no tām gadiem ilgi ceļoja pa okeānu un tika atrasta tūkstošiem kilometru attālumā no negadījuma vietas, palīdzot pētniekiem labāk izprast jūras straumju virzienus un pārvietošanos. Šis neparastais gadījums vienlaikus parādīja arī plastmasas atkritumu bīstamo pusi: pie tiem var pieķerties aļģes, gliemenes un citi organismi, kas šādi var nonākt jaunās teritorijās un izplatīties kā svešzemju sugas.
- Stikla pudeli var pārstrādāt bezgalīgi daudz reižu
Stiklu var pārstrādāt atkal un atkal, nezaudējot tā kvalitāti, jo pārstrādes laikā tas “nenogurst” kā daudzi citi materiāli. To sasmalcina, pārkausē un no jauna izveido pudelēs vai burkās, bet stikla pamatsastāvs un īpašības saglabājas. Papīram katrā pārstrādes reizē saīsinās šķiedras, plastmasai var bojāties polimēru ķēdes, savukārt stiklam šādu šķiedru vai ķēžu nav. Tāpēc pareizi sašķirota stikla pudele var atgriezties apritē vēl un vēl, nevis kļūt par atkritumiem.
- Papīra otrā dzīve jau pirms vairāk nekā 1100 gadiem
Lai gan papīra pārstrāde bieži tiek uzskatīta par mūsdienīgu risinājumu, Japānā tā tika praktizēta jau 9. gadsimtā. Vēstures avoti liecina, ka jau 886. gadā lietots papīrs tika pārstrādāts jaunās loksnēs, kuras izmantoja budistu sūtru pārrakstīšanai. Tā kā papīra izgatavošana bija laikietilpīga un dārga, katra šķiedra tika izmantota atkārtoti. Šis ir viens no senākajiem dokumentētajiem papīra pārstrādes piemēriem pasaulē.
- Atkritumu kalns ar otro dzīvi
Nandžido Seulā ir viens no pasaules iespaidīgākajiem piemēriem tam, kā milzīga atkritumu izgāztuve var pārtapt par zaļu pilsētas oāzi. No 1978. līdz 1993. gadam šī nelielā sala Hanas upē kalpoja kā Seulas galvenā izgāztuve, kur tika noglabāti aptuveni 92 miljoni kubikmetru sadzīves, būvniecības un rūpniecības atkritumu, izveidojot divus gandrīz 100 metrus augstus atkritumu kalnus. Pēc izgāztuves slēgšanas teritorija tika rekultivēta, ierīkojot metāna gāzes savākšanas un infiltrāta attīrīšanas sistēmas, bet 2002. gadā tā tika atklāta kā World Cup Park jeb Pasaules kausa parks. Mūsdienās bijusī izgāztuve ir vairāk nekā 180 hektārus plašs dabas un atpūtas komplekss ar pieciem parkiem, pastaigu takām un skatu vietām, kur zem zemes joprojām savāktā metāna gāze tiek izmantota apkures nodrošināšanai tūkstošiem mājsaimniecību.
- Latvija starp Eiropas līderiem plastmasas iepakojuma pārstrādē
2023.gadā Latvija sasniedza vienu no augstākajiem plastmasas iepakojuma pārstrādes rādītājiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eurostat datiem*** Latvijā tika pārstrādāti 59,2 % plastmasas iepakojuma atkritumu, ierindojot valsti 2. vietā ES tūlīt aiz Beļģijas, kur pārstrādes rādītājs bija 59,5 %.
- Ik pēc 9 minūtēm okeānā nonāk “viens valis” plastmasas
Ik pēc aptuveni deviņām minūtēm pasaules okeānos nonāk tik daudz plastmasas, cik sver viens zilais valis**. Lai šo grūti aptveramo apjomu padarītu redzamu, ASV tika radīta zilā vaļa dabiskā izmēra skulptūra no pārstrādātas plastmasas, kas uzstādīja Ginesa pasaules rekordu.
- Līdz 2050. gadam atkritumu var kļūt gandrīz divreiz vairāk
Saskaņā ar ANO Vides programmas Global Waste Management Outlook 2024 prognozēm**** pasaules sadzīves atkritumu apjoms līdz 2050. gadam var pieaugt no aptuveni 2,1 miljarda tonnu līdz 3,8 miljardiem tonnu gadā. Tas nozīmē, ka nepilnu trīsdesmit gadu laikā atkritumu daudzums pasaulē varētu palielināties par vairāk nekā 80 %, ja netiks mainīti patēriņa, šķirošanas un pārstrādes paradumi.
“Neticamā atkritumu pārdzimšana”
Kampaņa “Neticamā atkritumu pārdzimšana” radīta, lai kliedētu stereotipus par atkritumu šķirošanu un parādītu, kas patiesībā notiek ar pareizi sašķirotu vieglo iepakojumu un stiklu pēc nonākšanas šķirošanas konteinerā. Tās vizuālais noformējums veidots renesanses stilā, jo vārds renesanse nozīmē atdzimšanu. Tieši šī ideja ir kampaņas centrā: plastmasas pudele, metāla bundža vai stikla burka pēc sašķirošanas nepazūd, bet var atgriezties apritē kā jauns materiāls vai produkts. Renesanses estētika palīdz šo pārvērtību padarīt vizuāli spilgtu un simbolisku, atgādinot, ka arī šķietami nevajadzīgām lietām var būt otra dzīve, ja tās nonāk pareizajā konteinerā.
*https://alucycle.international-aluminium.org/public-access/public-global-cycle/
*** https://ec.europa.eu/eurostat/fr/web/products-eurostat-news/w/ddn-20251022-1
**** https://www.unep.org/resources/global-waste-management-outlook-2024?utm
