Lai diskutētu par risinājumiem straujākai virzībai uz preču pilnvērtīgu apriti, atkritumu pārstrādi un atkritumu apjoma samazināšanu poligonos, ražotāju atbildības sistēmas (RAS) organizācija “Latvijas Zaļais punkts” 20. novembrī ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem 2025” jau tradicionāli pulcēja uzņēmējus, valsts pārvaldes pārstāvjus, nozares ekspertus un ilgtspējas vadītājus. Šī konference jau vairākus gadus ir viens no būtiskiem notikumiem, kā mērķis ir veidot dialogu ar aprites ekonomikas dalībniekiem Latvijā.
Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos norādīja, ka ceļš uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu prasa saskaņotu rīcību un sadarbību visos līmeņos — starp valsts pārvaldi, pašvaldībām un sabiedrību, no ražotāja līdz patērētājam. Viņa uzsvēra, ka jaunie Eiropas Savienības tiesību akti nav tikai prasības, bet arī instruments, kas palīdz pārejā uz aprites ekonomiku un ilgtermiņā samazina radīto atkritumu apjomu Latvijā.
“Ilgtspējīga resursu izmantošana vairs nav tikai vides aizsardzības jautājums — tā ir ekonomikas un konkurētspējas pamatvērtība. Eiropas Savienības jaunās regulas paredz, ka katram produktam, sākot no baterijām,iepakojuma un tekstilizstrādājumiem, būs jāatbilst vienotiem preces ekodizaina un ražošanas, pārstrādes, marķēšanas un atkārtotas izmantošanas principiem. Ilgtspējīga resursu izmantošana nozīmē ražotāju atbildību visā preces un iepakojuma aprites ciklā — no izejvielu ieguves līdz pārstrādei. Tas ir kopīgs uzdevums gan valstij, gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai, lai atkritumi vairs netiktu uzskatīti par slogu, bet par vērtīgu resursu.”
Rudīte Vesere konferencē arī norādīja, ka nākamā gada laikā līdz 2027. gada 31. martam Latvijā tiek ieviesta vienota atkritumu konteineru marķēšanas (piktogrammu) sistēma. Tā paredz, ka turpmāk visās atkritumu savākšanas un šķirošanas vietās gan uz nešķiroto sadzīves, gan uz dalīti savācamo, gan uz būvniecības atkritumu konteineriem – būs jāizvieto vienots marķējumas par to, ko drīkst ievietot konkrētajā atkritumu konteinerā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem visā valstī uz atkritumu konteineriem būs vienādas, viegli atpazīstamas piktogrammas, kas palīdzēs precīzāk šķirot atkritumus un samazināt piesārņojumu.
Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis skaidro: “Iedzīvotāju šķirošanas aktivitāte jau vairākus gadus ir nemainīga – 79% mājsaimniecību ikdienā šķiro atkritumus, tomēr mūsu ambīcija pietuvoties 100% atzīmei ik gadu pieaug. Šķietami tālu, bet tomēr tepat – pēc desmit gadiem atkritumu poligonos varēsim noglabāt ne vairāk kā 10% no kopējiem atkritumiem. Īsākais un pareizais ceļš pretim šim mērķim ir apritīguma veicināšana. Mēs nevaram atļauties sistēmu, kas tikai dzēš vakardienas sekas. Jāplāno pilns cikls jau brīdī, kad tirgū ienāk jaunie produkti: no dizaina un uzskaites līdz atpakaļsavākšanai un pārstrādei. Jautājums ir vienkāršs: vai spējam rīkoties tā, lai šodienas risinājumi nekļūst par nākotnes problēmām?”
Polimēru materiālu testēšanas laboratorijā, kas izveidota ES LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (IPE/LV/000014)* ietvaros, iegūtie rezultāti rāda, ka trešdaļa jeb 31% no tirgū esošajiem plastmasas iepakojumiem joprojām nav reāli pārstrādājami, turklāt bieži sastopams maldinošs marķējums, kur deklarētā un faktiskā pārstrādājamība nesakrīt. Šī plaisa starp solījumiem un praksē pārbaudītu kvalitāti uzliek pienākumu pārorientēt iepakojuma dizainu un tirgus uzraudzību uz pārbaudāmiem kritērijiem, tostarp apsverot eko-modulētas ražotāju atbildības iemaksas – proti, ka ražotāji par videi draudzīgāku, pārstrādei piemērotu iepakojumu maksā mazāk – un akreditētu testu nozīmi.
Andris Trumars, “Nordic Plast” valdes loceklis iezīmē: “Šodien redzam plaisu starp deklarēto un reālo pārstrādājamību: 31% testēto iepakojumu nespēj iziet cauri vietējai pārstrādes ķēdei. Risinājums ir iepakojuma dizains, kur vienlīdz svarīgi estētiskai pievilcībai tiek izvirzīta arī zinātniski pārbaudīta iepakojuma pārstrādājamība. Lai to mainītu, marķējumam jākļūst pārbaudāmam: akreditēta laboratorija nosaka, vai dizains netraucē pārstrādei, un rūpnīca to apstiprina ar reāliem rezultātiem. Tikai šāda pieeja ļauj godīgi diferencēt ražotāju izmaksas, mazināt finansiālo slogu sabiedrībai un nodrošināt, ka iepakojuma dizains patiešām attaisno tā mērķus.”
ES ir noteikusi, ka tās dalībvalstis 2035.gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem, savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65%. Patlaban Latvijā gadā tiek radīti ap 800 000 tonnu atkritumu. No tiem apglabāta atkritumu poligonos tiek gandrīz puse.
“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” rīkota konference. Tās mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt par aktualitātēm un nepieciešamajiem soļiem Latvijas virzībā uz atkritumu apjoma kopējo samazināšanu, iespējami plašāku atkritumu šķirošanu un pārstrādi, īstenojot principu, ka Latvijā atkritumi tiek radītie mazāk, tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība.
Šā gada pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.
