Laiks pievienoties Latvijas Zaļā punkta izveidotajai un koordinētajai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai!
Līdz gada beigām palikuši vairs tikai trīs mēneši, un visiem preču ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt tikušiem skaidrībā, vai viņu radītā izlietotā iepakojuma apjoms šogad jau nav sasniedzis 300 kilogramu.
No 2022. gada 1. janvāra nodokļa maksātājam, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir 300 kilogramu vai vairāk, jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pašam jāizveido un jāpiemēro šāda sistēma, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1,2 daļā šādā redakcijā:
12 Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu.
Kurš iepakojums komersantam jāskaita un jāapsaimnieko?
- gadā pieņemtais Iepakojuma likums nosaka:
13PANTS
(1) Iepakotājs ir atbildīgs par tāda izlietota iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā.
Varbūt kāds domājis, ka viņš nav iepakotājs un uz viņu šī norma neattiecas? Te atgādinām Iepakojuma likuma 1. pantā sniegto iepakotāja definīciju:
3) iepakotājs — preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū iepakotu preci vai pievieno iepakojumu izstrādājumiem, kuri pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Galvenās vietas, kur komersantam rodas iepakojums:
1) Latvijā ievesto preču iepakojums (gad primārais, gan sekundārais, gan terciālais (transporta) iepakojums), ja šīs preces tiek realizētas Latvijā vai tiek izmantotas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā;
2) Latvijā ražoto preču viss iepakojums, ja šīs preces tiek realizētas Latvijā;
3) pārpakojot preces, tām pievienotais papildu vai jauns iepakojums neatkarīgi no tā, vai šīs preces ievestas Latvijā vai iegādātas no cita komersanta Latvijā;
6) pakalpojumu sniegšanas rezultātā izstrādājumiem pievienojot iepakojumu, kas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;
8) iepakojums ir arī iepirkumu maisiņi.
Kā redzams, iepakojuma 300 kilogramu svars var ātri sakrāties, un tas ir gan iepakojums, ko noņemat.
Latvijā ievestām precēm komercdarbības vietā, gan tas, kas nonāk pie preču galalietotāja. Vai varat savākt atpakaļ visus iepakojuma izstrādājumus no saviem klientiem un preču galapatērētājiem, sašķirot pa materiālu veidiem un aizvest uz attiecīgo materiālu pārstrādes rūpnīcām? Bet varbūt to labāk uzticēt izlietotā iepakojuma apsaimniekotājam ar 22 gadu pieredzi — AS Latvijas Zaļais punkts?
Kas notiek, ja komersants nesaskaita un neapsaimnieko savu radīto izlietoto iepakojumu?
Ja komersants neskaita savā biznesā radīto izlietoto iepakojumu, tad viņš uzņemas atbildību par to, ka nav identificējis sevi kā dabas resursu nodokļa maksātāju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu: kā personu, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē preces iepakojumā vai kura savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces, vai kura, sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, vai kura Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām.
Jau no pirmās dienas, kad komersants uzsāk saimniecisko darbību, tam jāsāk uzskaitīt iepakojums kā dabas resursu nodokļa objekts. Un jau no pirmā kilograma. Jo tikai tā pats varēs konstatēt, kad sasniegts 300 kilogramu apjoms kalendāra gadā un laiks pievienoties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, kā noteikts Dabas resursu nodokļa 8. pantā:
12 Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu.
Ja kādu uz rīcību mudina tikai soda sankcijas, tad normatīvie akti paredz, ka uzņēmumiem, kas nebūs pievienojušies ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai un turpinās maksāt pilno dabas resursu nodokli, jārēķinās ar šādu Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.3 daļā noteikto normu:
13 Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1,2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā.
Kas jādara, lai pievienotos Latvijas Zaļā punkta apsaimniekošanas sistēmai? Noslēdzot sadarbības līgumu ar Latvijas Zaļo punktu, uzņēmums izpildīs normatīvajos aktos noteiktās prasības, saņems konsultācijas par dabas resursu nodokļa objektu uzskaiti, kā arī būs informēts par aktualitātēm nozarē.
Noslēdzot līgumu ar Latvijas Zaļo punktu, uzņēmums iegūst arī atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. Bet tas nenotiek vienā dienā, jo uzņēmuma vēlmi pievienoties sistēmai izvērtē Valsts vides dienests.
Sniedzam ieskatu, ar kādu laiku jārēķinās, lai uzņēmums varētu sākt piemērot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas: Mūsu klientu konsultanti izskaidros līguma slēgšanas kārtību, kontaktus atradīsiet šeit: www.zalais.lv/ par-mums/kontakti.
Jo ātrāk uzsāksiet sadarbību ar Latvijas Zaļo punktu, jo labāk būsiet sagatavoti izmaiņām normatīvo aktu regulējumā arī nākotnē.
Kādas izmaiņas normatīvajos aktos plānotas nākotnē?
Ar tādu dabas resursu nodokļa objektu kā iepakojums, vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, elektriskās un elektroniskās iekārtas un citas videi kaitīgās preces (riepas, akumulatori un citi strāvas avoti, smēreļļas, eļļas filtri) apsaimniekošanu un dabas resursu nodokļa samaksas atbrīvojuma piemērošanu Latvijas Zaļais punkts nodarbojas jau ilgus gadus.
Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Jau tagad Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar SIA Eco Baltia Vide realizē tekstilmateriālu savākšanu, jo Dabas resursu nodokļa likuma grozījumu projekts paredz, ka tekstila apsaimniekošanai būtu jāstājas spēkā jau 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu likumprojekts sniedz arī termina skaidrojumu: «tekstilizstrādājums — šā likuma izpratnē apstrādāts, ražots, gatavs izstrādājums, kas pilnībā sastāv no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no izmantotās maisīšanas vai savienošanas metodes (apģērbi un to aksesuāri, mājas tekstils un apavi)», kā arī nosaka dabas resursu nodokļa maksātāju, un tā būs persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus.
Pievienojoties Latvijas Zaļā punkta koordinētajai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai par iepakojumu, kas tekstilizstrādājumu realizētājiem Latvijā šodien jau noteikti ir kā dabas resursu nodokļa objekts lielākā vai mazākā daudzumā, jūsu uzņēmums laikus tiks informēts, kā sagatavoties jaunajam nodokļa objektam, tā uzskaites kārtībai un apsaimniekošanas izmaksām.
Dabas resursu nodokļa atbrīvojums no Līgums jānoslēdz līdz I. ceturkšņa (1. janvāra) 10. novembrim II. ceturkšņa (1. aprīļa) 10. februārim III. ceturkšņa (1. jūlija) 10. maijam IV. ceturkšņa (1. oktobra) 10. augustam.
Laura Berga,
AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece, Vides pārvaldības vadītāja
Slēdz līgumu ar Latvijas Zaļo punktu un saņem 100% atbrīvojumu no Dabas Resursu nodokļa Iepakojuma apsaimniekošana Elektropreču apsaimniekošana Videi kaitīgo preču apsaimniekošana
Iegūsti arī
- Pārliecību par likumā noteikto prasību izpildi
- Vienkāršu un saprotamu elektronisko atskaišu iesniegšanas kārtību latviešu un krievu valodā
- Bezmaksas konsultācijas un regulāras apmācības
- Tiesības uz savu preču iepakojuma novietot Zaļā punkta preču zīmi
- Videi draudzīga uzņēmuma tēlu, iesaistoties Latvijas Zaļā punkta organizētos sabiedrības informēšanas projektos