Divi vērienīgi Eiropas Savienības LIFE Waste To Resources IP LIFE20 IPE/LV/000014 projekta laikā veikti pētījumi* Latvijā izgaismo būtiskākās problēmas plastmasas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Visbiežāk izmantotais plastmasas pielietojums ir tieši iepakojumiem, tomēr liela daļa no tiem nenonāk pārstrādē. Ar citiem plastmasas izstrādājumiem situācija ir vēl skaudrāka. “Latvijas Zaļais punkts” norāda, ka tam iemesls nav tikai patērētāju šķirošanas paradumi. Pamata iemesls ir fakts, ka ražotāju atbildības princips strādā tikai uz to plastmasu, no kuras izgatavots iepakojums, nevis citi izstrādājumi.

Latvijā plastmasas iepakojumu izmanto pārtikas, higiēnas preču, sadzīves ķīmijas un citu preču ražotāji un izplatītāji. Taču divi pagājušajā gadā veikti pētījumi, ko veikuši “Geo Consultants” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), parāda, ka lielai daļai plastmasas preču, tostarp iepakojumu, nav zināma ne materiāla precīza izcelsme, ne gala pārstrādes iespējas.

Trešdaļu iepakojuma var pārstrādāt, bet ko darīt ar pārējo?

LBTU veiktajā LIFE projekta pētījumā analizētas vairāk nekā 3000 iepakojuma vienības, kas pieejamas Latvijas veikalu plauktos. Rezultāti liecina, ka visbiežāk izmantotie plastmasas materiāli ir polipropilēns (25,3%) un dažādi polietilēni (~13,5%). Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk nekā trešdaļa iepakojumu teorētiski ir pārstrādājami. Tomēr 21,9% no izpētītajiem iepakojumiem nav marķēti, un 12,6% ir ražoti no grūti pārstrādājamiem vairākslāņu materiāliem. Tātad teju tikpat daudz iepakojumu jau sākotnēji nav piemēroti mehāniskai pārstrādei — neatkarīgi no tā, vai to šķiro pareizi vai ne.

Kāpēc šķirošana neatrisina pārstrādes iespējamību?

“Latvijas Zaļā punkta” reizi divos gados īstenotā aptauja parāda, ka iedzīvotāju līdzdalība atkritumu šķirošanā pēdējos gados ir ievērojami augusi. Kamēr 2014.gadā atkritumus šķiroja 38% Latvijas iedzīvotāju, pērn to atzina darām jau 79%. Tomēr arī ar šiem pozitīvajiem rezultātiem vien nevar garantēt, ka plastmasa tiešām nonāks pārstrādē. Galvenais iemesls – pārstrādes iespējamību nosaka nevis tas, kurā konteinerā atkritumi tiek izmesti, bet gan tas, no kāda materiāla iepakojums ir izgatavots.

Daudzi izstrādājumi tiek veidoti no kompozītmateriāliem vai arī tiem ir piestiprināti citi materiāli (piemēram, metāla folija, vairāku slāņu lamināts u.c.). Pat šķietami “vienkāršs” iepakojums var būt pārstrādei nederīgs, ja tam ir vairāki slāņi, ar pārāk lielu apdrukas laukumu, apjomīgām etiķetēm un citiem faktoriem, kas var ietekmēt pārstrādi. Turklāt “Geo Consultants” pētījumā, kur analizēti vairāk nekā 1000 dažādu plastmasas izstrādājumu (elektrotehnika, būvmateriāli, auto preces u.c.), tikai nelielai daļai bija pieejama pilnvērtīga informācija par sastāvu un pārstrādes iespējām.

Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis uzsver, ka, neraugoties uz joprojām pastāvošām nepilnībām, Latvija virzās pareizajā virzienā: “Redzam, ka sabiedrības izpratne par ilgtspējīgu preču ražošanu un patēriņu pakāpeniski aug. Lai arī tikai pērn stājās spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz nodokli par nepārstrādātu vai nereģenerētu plastmasas iepakojumu, daudzi ražotāji un tirgotāji iepakojuma pārstrādājamībai pievērš uzmanību jau labu laiku. Tas ir pareizs solis ilgtermiņā — īpaši ņemot vērā, ka normatīvais regulējums kļūst arvien stingrāks, kā arī sabiedrības izvēles kļūst videi atbildīgākas.

Kas būtu jāmaina?

Lai plastmasas iepakojums kļūtu pārstrādājams ne tikai teorijā, bet arī praksē, pētījumos secināts, ka nepieciešams stiprināt gan normatīvo regulējumu, gan informācijas apriti visā aprites ciklā — no iepakojuma ražotāja līdz pārstrādātājam.

1. Plastmasas iepakojuma testēšana specializētā akreditētā laboratorijā

Pirms plastmasas iepakojuma nonākšanas tirgū būtiski veikt tā reālas pārstrādājamības testēšanu – nevis paļauties uz pieņēmumiem, bet iegūt oficiālu pārstrādātāja atzinumu, ka konkrētais iepakojums patiešām ir pārstrādājams. Šāda pieeja ļautu jau sākotnēji izslēgt no aprites nepārstrādājamus materiālus, nevis vēlāk veltīt resursus un laiku to radīto seku risināšanai.

Lai teoriju pārvērstu praksē, “Latvijas Zaļais punkts” un “Nordic Plast” LIFE projekta ietvaros Jelgavā attīsta specializētu laboratoriju, kuras mērķis ir testēt polimēru materiālus, iepakojumu un produktus, lai palīdzētu noteikt to atbilstību aprites ekonomikas prasībām. Laboratorija kalpo kā tilts starp ražotāju un pārstrādātāju, ļaujot noteikt, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājams Latvijā.

Ko tas dotu?

• Praksē pārbaudītu, kādi materiāli patiesi ir pārstrādājami,
• Ražotāji varēs saņemt apliecinājumu par izvēlētā materiāla pārstrādes iespēju,
• Tiks veidota datu bāze ar testētiem materiāliem,
• Latvijā veidotos spēcīgs zināšanu centrs ilgtspējīga iepakojuma attīstībai.

“Bez skaidras informācijas par materiāla sastāvu ilgtspējīgas izvēles ir teju neiespējamas. Ja ražotājs nezina, ko izmanto, un patērētājs nezina, kas viņam rokās, arī pārstrādātājs nezina, ko ar to darīt,” uzsver K.Zakulis.

2. Materiālu marķēšana

Lai atkritumu nozares uzņēmumiem būtu iespējams korekti šķirot un pārstrādāt plastmasas izstrādājumus, ir būtiski zināt, kāds materiāls ir izmantots. Šobrīd marķējums lielākoties tiek piemērots tikai pārtikas iepakojumam. Citās nozarēs — piemēram, būvniecībā, mēbeļu, elektropreču vai automobiļu detaļu ražošanā — tas visbiežāk tiek ignorēts.

Ko tas dotu?

• uzreiz noteikt pārstrādes iespējas,
• samazināt materiālu sajaukšanas riskus,
• automatizēt šķirošanu un uzlabot pārstrādes kvalitāti.

 3. Materiālu identifikācijas sistēmas izveide

Nepietiek tikai ar marķējumu — nepieciešams arī centralizēts mehānisms, kurā šo informāciju var apkopot, uzraudzīt un padarīt pieejamu visiem iesaistītajiem posmiem: ražotājiem, izplatītājiem, pārstrādātājiem un uzraugošajām iestādēm.

Ko tas dotu?

• apzināt problemātiskos vai nepārstrādājamos materiālus jau to ieviešanas brīdī,
• analizēt tirgū esošo plastmasas aprites struktūru,
• sekmēt pāreju uz vieglāk pārstrādājamiem risinājumiem,
• ieviest mērķtiecīgākas EPR (paplašinātās ražotāja atbildības) prasības.

 4. Ekodizaina principu ieviešana un uzraudzība

Šobrīd lielākā daļa iepakojumu tiek veidoti ar fokusu uz preces aizsardzību un ražošanas izmaksām, nevis dzīves cikla noslēgumu. Ekodizains nozīmē, ka jau dizaina posmā tiek domāts par to, kā materiālu varēs šķirot, pārstrādāt un atkārtoti izmantot.

Ko tas dotu?

• Vairāk monomateriālu iepakojumu, kas ir vieglāk pārstrādājami,
• Mazāk vairākslāņu vai kompozītmateriālu, kuri bieži nonāk apglabāšanai atkritumu poligonā,
• Samazinātos nepieciešamība pēc šķirošanas kļūdu labošanas,
• Ievērojami uzlabotos pārstrādes efektivitāte un gala produktu kvalitāte.

Lai plastmasa nepārvērstos par mūsdienu slogu, nepieciešama ne tikai pārdomāta šķirošana, bet arī gudrāka ražošana. LIFE projekta ietvaros uzsāktie risinājumi, tostarp laboratorija un apjomīgā analīze, rāda ceļu uz nākotni, kur plastmasa kļūst saprotama — un līdz ar to arī pārstrādājama.

* LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.  https://wastetoresources.varam.gov.lv.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras  (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

** Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.