Pētījums: Šogad energoresursus cenšas taupīt jau 81,1% latviešu, tomēr kaimiņvalstis soli priekšā

Atpakaļ
Dalīties
Pāriet uz galveno saturu

Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu iedzīvotāji kļuvuši taupīgāki pret energoresursu patēriņu. Ja vēl 2019.gadā par taupīgumu domāja 80%, tad šogad jau 83,1% iedzīvotāju, noskaidrots “Brand Capital” pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā par sabiedrības “zaļuma” paradumiem Baltijas valstīs. Lai arī visās trīs kaimiņvalstīs, salīdzinot trīs gadu periodu, vērojams kāpums, Latvijā tas ir nedaudz mazāks (+2,4%) un enerģiju cenšas taupīt 81,1% aptaujāto iedzīvotāju.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās sekas šobrīd daudzus spiež būtiski mainīt paradumus. Augstās elektrības, gāzes un degvielas cenas liek pārskatīt ikdienas tēriņus un motivē meklēt alternatīvas, kas itin bieži ir arī videi draudzīgākas. Vērtējot aptaujas rezultātus, redzam, ka latvieši pagaidām par taupību domā mazāk nekā kaimiņi – īpaši respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, starp kuriem taupīt energoresursus cenšas vien 67% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 78% un 83%. Vienlaikus šajā vecuma grupā Latvija starp pārējām Baltijas valstīm pozitīvi izcēlusies attiecībā uz vidi. Ja kopējos rezultātos interese par vides aizsardzību Baltijas valstīs ir kritusies no 29,4% pērn uz 27,6% šogad, tad Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 24 gadiem ir lielu soli priekšā  – interese par vidi ir 38% jauniešu. Tomēr kopējais rezultāts vides jautājumos liecina, ka energoresursu taupīguma iemesls šogad visticamāk  meklējams vēlmē samazināt izdevumus.”

Energoresursu patēriņa ziņā visās vecuma grupās taupīgākie šogad bijuši igauņi – 84,7% respondentu, savukārt Latvijā un Lietuvā attiecīgi – 81,1% un 83,7%.  Taupīgākā sabiedrības daļa ir gados vecāki cilvēki – vecumā no 55 līdz 74 gadiem, visās trīs valstīs pārsniedzot 90% robežu. Tas varētu būt skaidrojams ar pieredzi, ko šī paaudze ir piedzīvojusi laikā, kad daudzas preces bija deficītā un taupība bija kā norma lielākajai daļai sabiedrības.

Šogad aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts viedoklis arī par saules un vēja enerģijas parku izveidi. Pozitīvu vērtējumu tam pauda 81,9% Baltijas iedzīvotāju, no kuriem lielākais atbalsts bijis lietuviešiem – 85,1%, kam seko Latvija – 80% un Igaunija – 78,7%. “Lietuvas pozīcija šajā jautājumā ir saprotama, jo alternatīvos enerģijas veidus tā izmanto jau salīdzinoši sen, tostarp kā resursu enerģijas ieguvē izmantojot arī atkritumus. Savukārt Latvijai vēl ir ko darīt, lai efektīvi izmantotu pārstrādei nederīgo atkritumu masu kā kurināmo un palīdzētu mazināt Latvijas atkarību no ārējiem energoresursu piegādātājiem,” pauž K.Zakulis.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijai vienīgajai aptaujā bija pozitīvs kāpums jautājumā par iepirkšanās paradumiem, piemēram, – veikalos neņem iepirkumu maisiņus vai izvēlas preces ar mazāk iepakojuma. Tam uzmanību iepērkoties pievērš 74% aptaujāto latviešu, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā. Vienlaikus Igaunijā un Lietuvā, neskatoties uz šā gada kritumu (-2,8% un -4,4%), kopumā dabas resursu taupība ir aktuālāka – to sakās darām attiecīgi 74,1% un 80,4% aptaujāto. Zīmīgi, ka arī šajā jautājumā atbildīgākie iedzīvotāji visās trīs valstīs bijuši vecumā no 55 līdz 74 gadiem.

“Patiess gandarījums par Latvijā vērojamo uzrāvienu, kas dabas resursu patēriņa ziņā ļāvis pietuvoties kopējam Baltijas līmenim. Pagaidām vēl varam tikai minēt, kas bijis galvenais ietekmējošais faktors šādam kāpumam – augošās izmaksas vai vides apziņa -, tomēr ne vienu ne otru nevar izslēgt. Vēl arvien lielākā daļa – 67,8% – Baltijas valstu iedzīvotāju priekšroku dod zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidi. Tāpēc uzņēmumiem jāapzinās, ka to radītās ekoloģiskās pēdas apmērs var būt par pamatu vai vismaz viens no faktoriem iedzīvotāju izvēlēm pie veikalu plauktiem.” atgādina K.Zakulis.

 

Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma “Brand Capital” ietvaros 2022.gada jūlijā un augustā, aptaujājot kopumā 2805 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1000. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra RAIT.