Jaunākais Brand Capital 2025 pētījums*, kas tapis ar “Latvijas Zaļā punkta” atbalstu, atklāj pēc Baltijas iedzīvotāju domām zaļākos jeb videi draudzīgākos zīmolus. Latvijā zaļāko zīmolu topa augšgalā ierindojas “Latvijas Valsts meži”, savukārt Lietuvā līderos ir dzelzceļa pasažieru un pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs “Lietuvos geležinkeliai”. Igaunijā augstāko uzticību zaļumam izpelnījušies “Nurme”, bet Baltijas līmeņa topā līderos ir “IKEA”.
“Jau vairākus gadus vērojam, ka ilgtspēja kļūst par nozīmīgu uzņēmumu stratēģijas stūrakmeni, un tās principi tiek integrēti katrā produkta vai pakalpojuma izstrādes posmā. Patiesa ilgtspēja sākas ar atbildīgu attieksmi pret resursiem – enerģiju, ūdeni, izejvielām –, turpinās ar caurspīdīgu piegādes ķēdi un ražošanas procesu, kas samazina ietekmi uz vidi un atspoguļojas arī pašos produktos, kas veidoti tā, lai to dzīves cikls būtu iespējami draudzīgs dabai. Šo ķēdi noslēdz atbildīga pieeja produkta radīto atkritumu apsaimniekošanai – vai iepakojums ir pārstrādājams, vai tas var atgriezties apritē? Tikai tad uzņēmuma “zaļums” ir reāls un noturīgs,” uzsver Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Ilgtspējīgu paradumu dinamika Baltijā – plaisa starp vērtībām un darbībām pieaug
Dati rāda, ka Baltijas valstīs kopumā pieaug iedzīvotāju vēlme iesaistīties ilgtspējīgos paradumos – 76% mājsaimniecību regulāri šķiro atkritumus, tomēr pastāv atšķirības starp valstīm. Lietuvā šķiro 86%, Igaunijā – 86%, bet Latvijā – 76%. Zināšanas par šķirošanu visaugstākās ir Lietuvā (91%), Latvijā (87%), kamēr Igaunijā tikai 71%. Vienlaikus gatavība maksāt vairāk par videi draudzīgām precēm joprojām ir zemāka – 2025. gadā vidēji 39,3% Baltijas iedzīvotāju ir gatavi šādi rīkoties, kas ir kritums no 41,6% 2023. gadā.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju vērtē augstu un vairāk nekā trīs ceturtdaļas mājsaimniecību regulāri šķiro atkritumus, dati rāda, ka rīcība ne vienmēr iet roku rokā ar vērtībām. Piemēram, 2020. gadā gandrīz 44% Latvijas iedzīvotāju bija gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgām precēm, taču 2025. gadā šis īpatsvars sarucis līdz 39%. Igaunijā situācija ir kritiskāka – šajā pat laika periodā gatavība piemaksāt par videi draudzīgu produktu ir sarukusi no 49,20% 2020. gadā līdz 40,30% 2025. gadā. Tas norāda, ka izpratne un paradumi aug, bet ekonomiskie apsvērumi bieži kavē vērtībām atbilstošu izvēli, radot plaisu starp vēlamo un iespējamo rīcību. Tikmēr Lietuvā, spītējot ekonomiskajiem izaicinājumiem Eiropā, iedzīvotāju interese un gatavība ieguldīt videi draudzīgākās izvēlēs kāpj – no 43,59% 2020. gadā līdz 50,67% šogad.
*Pētījumu Brand Capital 2025 ar Latvijas Zaļā punkta atbalstu pēc MAGIC pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat”. Tiešsaistes aptaujā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu Baltijā (ap 1000 katrā valstī) vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nodrošinot reģionālu pārklājumu un salīdzināmus rezultātus starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
