Informāciju sagatavoja “Latvijas Zaļā punkta” Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga
Dabas resursu nodokļa vēsture aizsākās 1991. gadā, Saeimai pieņemot likumu «Par dabas resursu nodokli».
Neskatoties uz to, ka dabas resursu nodoklis 35 gadu laikā «pārdzīvojis» ļoti daudz redakciju, nodokļa mērķis ir palicis nemainīgs: (..) veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.1 Ar laiku likumā noteiktais mērķis ir ieguvis konkrētāku izprati — «ražotāja paplašinātās atbildības sistēma». Dabas resursu nodokļa likuma 1. panta 15. punktā noteikts ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir (..) pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.
Vēršam uzmanību uz to, ka vārds «ražotājs» ietver sevī gan preču ražotājus, gan tirgotājus, gan pakalpojumu sniedzējus, t.i. visus tos, kuriem ar minēto likumu ir noteikts pienākums maksāt dabas resursu nodokli (turpmāk — DRN) par preču un izstrādājumu iepakojumu, plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuri pieejami tirdzniecības vietās, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un citām videi kaitīgām precēm: visu veidu riepām, elektriskiem akumulatoriem un baterijām, smēreļļām un eļļas filtriem.
Visiem ražotājiem gan Atkritumu apsaimniekošanas likumā, gan Iepakojuma likumā, gan Dabas resursu nodokļa likumā ir noteikta atbildība par viņu tirgū laisto preču atkritumu savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, kura īstenojama, piemērojot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecīgam preču veidam vai preču iepakojumam un par to saņemot atbrīvojumu no DRN maksāšanas.
Tas nozīmē, ka preces ražotājam ir jāspēj saskaitīt un pierādīt vairākus apjomus, kas pirmo reizi nonāk Latvijas tirgū:
- 1) savu tirgū laisto preču apjomu,
- 2) savu tirgū laisto preču iepakojuma apjomu,
- 3) savu tirgū laisto preču atkritumu un izlietotā iepakojuma savākto un pārstrādāto apjomu.
Ja tirgū laistos apjomus preces ražotājs pats var saskaitīt, tad tādas darbības kā savākt, pārstrādāt savu tirgū laisto preču atkritumus un atskaitīties par to apjomu ērtāk ir uzticēt citam komersantam — apsaimniekotājam, kas organizē un koordinē noteikta veida preču ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, vienlaicīgi nodrošinot preču ražotājam DRN samaksas atbrīvojumu, piemēram SIA Latvijas Zaļais punkts.
Līguma noslēgšana ar apsaimniekošanas sistēmas koordinatoru, t.i. apsaimniekotāju, nodrošina ražotājam dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Savukārt ražotājs dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā apliecina, veicot DRN objektu uzskaiti, atskaišu iesniegšana un apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksu apsaimniekotājam. Pēc būtības tās ir tās pašas darbības, ko saprotam ar jēdzienu «pienākums maksāt dabas resursu nodokli» un ražotājs joprojām ir klasificēts kā «dabas resursu nodokļa maksātājs».
Līgums ar apsaimniekotāju automātiski negarantē absolūtu brīvību no DRN maksāšanas. Tas ir tādēļ, ka DRN samaksas atbrīvojums tiek piemērots tikai tam tirgū laisto preču un iepakojuma apjomam konkrētā nodokļa maksāšanas periodā, kuru ir saskaitījis pats atbrīvojuma saņēmējs un norādījis apsaimniekotājam iesniegtajā konkrētā nodokļa maksāšanas perioda atskaitē. Tātad, ja ražotājs savā atskaitē apsaimniekotājam kaut kādu iemeslu dēļ sniedzis nepilnīgu informāciju par nodokļa objektu apjomu vai vispār nav to norādījis, kā rezultātā konkrētā preču veida vai iepakojuma materiāla veida atkritumu pārstrāde vai reģenerācija nav veikta atbilstošā apjomā, un šādu nodokļa objekta uzskaites pienākuma nepildīšanu ir konstatējusi kontrolējošā valsts institūcija, no ražotāja var tikt piedzīta soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm.
Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 31. panta 1. daļas 3. punktā.
Lai saglabātu un nezaudētu piešķirto atbrīvojumu no DRN samaksas, nodokļa maksātājam ir jāpilda visi tie pienākumi, kurus viņam nosaka Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumi Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas»: n pazīt visas preces un to iepakojumu, kuras, ievedot un pārdodot Latvijā vai sākot izmantot savā saimnieciskajā darbībā, vai saražojot un pārdodot Latvijā, to kalpošanas beigās kļūst par atkritumiem; n nodrošināt, ka pašas preces un to iepakojums ir marķēts atbilstoši visu normatīvo aktu prasībām; n pierādīt, vai tirgū laisto preču iepakojums, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ir pārstrādājams vai nepārstrādājams; n identificēt savā biznesā visus DRN objektus, kuriem obligāti piemērojama ražotāja paplašinātās atbildības sistēma un tādā veidā saņems atbrīvojums no DRN maksāšanas; n nodokļa objektus pareizi sagrupēt pa veidiem; n saskaitīt DRN objektu apjomu tajās mērvienībās, kā to nosaka normatīvie akti; n saskaitīt nodokļa objektus normatīvajos aktos noteiktajos pārskata periodos; n uzskaiti pamatot tikai ar dokumentiem; n uzskaites rezultātus pareizā veidā un atbilstošā periodā norādīt apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē; n segt visas izmaksas, kas saistītas ar nodokļa maksātāja tirgū laisto iepakoto preču izpakošanas un pašu preču lietošanas beigās kļuvušo atkritumu apsaimniekošanu, t.i., segtu izdevumus par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, pārstrādi un reģenerāciju, un segtu ar šo darbību saistīto sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas.
Sākot organizēt savu DRN objektu uzskaiti, ražotājam ir jāņem vērā, ka apsaimniekotāja izvirzītās prasības par apsaimniekotājam iesniedzamo atskaišu saturu un struktūru ir pamatotas ar konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir saistoši arī visiem DRN maksātājiem: n par videi kaitīgām precēm (t.sk. elektriskām un elektroniskām iekārtām) — Ministru kabineta 28.01.2021. noteikumi Nr. 64 «Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm»; n par izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem — Ministru kabineta 16.08.2017. noteikumi Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem»; n par tekstilizstrādājumiem — Ministru kabineta 11.06.2024. noteikumi Nr. 359 «Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem».
Tikai nodrošinot normatīvo aktu prasībām atbilstošu DRN objektu uzskaites rezultātu atspoguļošanu katrā apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē, ražotājs nodrošina sev tiesības uz DRN samaksas atbrīvojumu par konkrētajā atskaitē sniegto informāciju!
Jebkuram komersantam, arī ražotājam, kurš saņēmis atbrīvojumu no DRN samaksas, ir būtiski izprast viņa radīto DRN objektu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu izmaksas. Tā kā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas izmaksas nav paredzēts segt no valsts budžeta, šīs izmaksas gulstas uz pašu atkritumu radītāju — preču ražotāju un izplatītāju pleciem. Šādu kārtību nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 6.1 pants par to, ka preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā: n izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus; n izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājiem un valdītājiem par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām, par piesārņošanas novēršanu; n izmaksas par pasākumu organizēšanu, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā; n izmaksas par Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedzamo pārskatu sagatavošanu.
Ja ražotājs ir pieņēmis lēmumu pievienoties Latvijas Zaļā punkta apsaimniekošanas sistēmai, jāņem vērā, ka atbrīvojuma no DRN samaksas saņemšana nenotiek vienas dienas laikā, jo konkrētā komersanta vēlmi pievienoties apsaimniekošanas sistēmai izvērtē Valsts vides dienests, un šīm darbībām likums ir paredzējis noteiktu laiku. Piemēram, lai saņemtu DRN maksāšanas atbrīvojumu no 2026. gada 1. janvāra, līgums ar apsaimniekotāju jānoslēdz jau 2025. gada novembrī. Nākamā iespēja atbrīvojuma saņemšanai un piemērošanai būs tikai no 2026. gada 1. aprīļa. Līdz Valsts vides dienesta lēmuma pieņemšanai komersantam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ceturkšņa pārskati par DRN objektiem un jāsamaksā likumā noteiktie DRN maksājumi valsts kasē.
Mūsu klientu konsultanti izskaidros līguma slēgšanas kārtību, kontaktus atradīsiet šeit: www.zalais.lv/par-mums/kontakti.
