Latvijas Zaļais punkts atgādina: Ne viss, kas deg, ir kurināmais

Atpakaļ
Dalīties
Pāriet uz galveno saturu

Energoresursu straujais izmaksu kāpums virknei Latvijas mājsaimniecību un arī uzņēmumu liek taupīt un meklēt alternatīvus veidus, kā iegūt siltumenerģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis tagad, kad laiks kļuvis vēsāks un apkures sezonu daudzi gaida ar nepacietību. Taču Latvijas Zaļais punkts atgādina un aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskās vielas saturošus materiālus, jo tas var beigties ne vien ar dabas piesārņojumu, bet arī negatīvu ietekmi uz līdzcilvēku veselību.

Izmaksas dažādiem energoresursiem ir pieaugušas ļoti strauji un ir tikai loģiski, ka cilvēki meklē veidus, kā ietaupīt. Taču šajā trakumā nedrīkstam aizmirst, ka ne viss, kas deg, ir kvalificējams kā videi nekaitīgs kurināmais. Piemēram, jau vēsturiski vērojams, ka, piemēram, autoservisos izstrādātās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, bet tās patvaļīgi sadedzina rašanās vietās telpu apsildīšanai vai notirgo melnajā tirgū citiem interesentiem kā kurināmo. Arī šobrīd sludinājumu portālos atrodami sludinājumi, kur izstrādātās eļļas tiek pirktas vai pārdotas kā kurināmais. Taču tie ir bīstamie atkritumi, kuri, sadedzināti nespecializētajās krāsnīs, rada būtiskus kaitējumus videi un cilvēku veselībai. Papildu tam šobrīd veidojas risks, ka, mēģinot taupīt, atkal apsildei plašāk sāks dedzināt ne vien smēreļļas, bet arī plastmasu, ar ķīmiskām apstrādes vielām piesūcinātus koksnes atkritumus, vecās mēbeles un sintētiskos tekstila atkritumus,” norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Latvijas Zaļais punkts vērš iedzīvotāju uzmanību, ka jebkāda veida sadzīves vai bīstamo atkritumu dedzināšana ir aizliegta. To var darīt tikai specializētās krāsnīs, saņemot atbilstošu Valsts vides dienesta atļauju, kas pārliecinās un apliecina, ka izmantotās iekārtas atbilst vides aizsardzības prasībām. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods. Taču prioritāti būtu jābaidās nevis no soda, bet gan šādas bezatbildīgas rīcības sekām uz vidi, apkārtējiem un augstajiem ugunsdrošības riskiem.

Vienlaikus Latvijas Zaļais punkts uzskata, ka valstiskā mērogā būtu jāaktualizē jautājums, kā efektīvāk izmantot to sadzīves atkritumu masu, kas nav derīga pārstrādei un šobrīd lielākoties tiek apglabāta poligonos, lai gan vismaz daļa, ievērojot vides aizsardzības prasības, būtu izmantojama enerģijas ieguvei. Šobrīd Latvijā ir tikai atsevišķi uzņēmumi, kas uzstādījuši nepieciešamās iekārtas, saņēmuši atļaujas un izmanto speciāli sagatavotu atkritumu masu, lai ražotu enerģiju. Taču potenciāls noteikti  būtu daudz lielāks, ņemot vērā, ka joprojām poligonos tiek apglabāti ~50% no mājsaimniecību radītajiem sadzīves atkritumiem. Liela daļa šo atkritumu pēc speciālas apstrādes un sagatavošanas varētu kalpot kā resursi enerģijas ieguvei pielāgotās stacijās, aizvietojot šķeldu, granulas, gāzi un pat ogles, un stiprinot Latvijas energoneatkarību. Taču noteikti tas nav īstenojams pašdarbības ceļā, kad mājsaimniecības vai uzņēmumi nelegāli dedzina atkritumus, apdraudot arī citus.

Gadījumos, ja ir jautājumi par kāda atkritumu veida šķirošanas un nodošanas iespējām, Latvijas Zaļais punkts aicina gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā, nevis vieglprātīgi izmest atkritumus dabā vai sadedzināt. Piemēram, uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvu prasībām.