Kampaņā “Stils–tekstils” iedzīvotāji sašķirojuši 174 tonnas tekstila

Atpakaļ
Dalīties
Pāriet uz galveno saturu

No stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis – šo SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta kampaņas “Stils–tekstils” devīzi apliecina arī rezultāti: kampaņas laikā šķirošanai nodoto tekstila atkritumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi audzis par 15%, bet kopumā kampaņas norises laikā no šī gada 29. marta līdz 21. aprīlim savāktas 174 tonnas tekstila. Esplanādē iekārtotās vides instalācijas “Stila aleja” ietvaros novietotajos sešos tekstila šķirošanas konteineros savākta teju pusotra tonna tekstila atkritumu.

Kampaņas rezultāti uzskatāmi parāda Latvijas iedzīvotāju gatavību vairāk un vēl rūpīgāk šķirot tekstilizstrādājumus, ja vien būtu pieejama atbilstoša infrastruktūra, kā to apliecina arī pērn veiktā šķirošanas paradumu aptauja.* Taču tikpat būtiska kā iedzīvotāju paradumu maiņa ir arī industrijas uzņēmējdarbība tekstila nozarē, kuras rezultātā ātrās modes radītais atkritumu apjoms katru gadu strauji pieaug. Tāpēc arī atbalstām jaunās idejas, kuru darbības pamatā ir ieviest jaunu skatu dažādās jomās un savos darbos parādīt iniciatīvu veicināt sabiedrības vides apziņu. Arī šobrīd Latvijas Zaļais punkts un “Eco Baltia vide” ir iesaistījušies Latvijas Mākslas akadēmijas organizētajā modes skatē, kuras laikā  studenti jau vairākus gadus ir parādījuši savu interesi un vēlmi veidot un izmantot ilgtspējīgus modes risinājumus,” uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

 

Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos savāktas 333 tonnas tekstila, kas ir krietni vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, kad tekstila konteineros nonāca 287 tonnas dažādu tekstilizstrādājumu. Turpinās arī darbs pie konteineru skaita palielināšanas – pēdējo mēnešu laikā papildināts infrastruktūras tīkls Saldū, Brocēnos, Daugavpilī, Ādažos, Rīgā pie SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” namiem, Liepājā, Grobiņā un Pļaviņās, kopējam SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta tekstila konteineru skaitam Latvijā sasniedzot jau vairāk nekā 190.

“Četru gadu laikā, kopā ar Latvijas Zaļo punktu pētot un ieviešot tekstila šķirošanas infrastruktūru  Latvijā, esam pārliecinājušies, ka cilvēki ir gatavi nevajadzīgo apģērbu šķirot un nogādāt uz speciālajiem dalītās vākšanas punktiem. Tomēr joprojām ir daudz neskaidrību, kas būtu risināmas valsts mērogā, lai mērķi no 2023. gada Latvijā izveidot tekstila dalītās vākšanas sistēmu varētu īstenot ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Ar savākšanu vien nekas nebeidzas, ir jābūt atbilstošam finansējumam, lai rūpīgi savākto tekstilu varētu pārstrādāt vai laist otrreizējā apritē, un šajā jomā Latvijai vēl ir virkne neizpildītu mājasdarbu, kurus sagaidām no politikas veidotājiem jau vistuvākajā laikā,” saka SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Lai savāktu kaut vai tikai ceturto daļu no Latvijas tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti, kā arī ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveide un pārstrādes iespējas, tostarp tepat Latvijā. Arī pēc iedzīvotāju domām, infrastruktūra joprojām ir nepietiekama un tās attīstība jāturpina: 71% aptaujāto norāda, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri.

Jau iepriekš ziņots, ka gadījumā, ja industrijas uzņēmējdarbības prakse un iedzīvotāju patēriņa paradumi nemainīsies, tekstila nozares un ātrās modes radītais atkritumu apjoms līdz šīs desmitgades beigām dubultosies.

 

 

* Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros no 2022. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.