Kaut arī ilgtspējas jēdziens šobrīd zināmā mērā ir modes lieta, tas vērtējams pozitīvi un, analizējot ilgtermiņa perspektīvas, ir ienācis uz palikšanu un sniedz plašākas izaugsmes iespējas uzņēmējdarbībā. Svarīgi ir spert pirmo soli un sākt kaut vai ar mazām lietām vides, labas pārvaldības un sociālās atbildības jomā, ko daudzi uzņēmumi jau dara, kaut arī bieži vien tas notiek neapzināti vai netiek formulēts rakstiski. Vienlaikus lielākais izaicinājums ilgtspējas mērķu sasniegšanā šobrīd ir datu nepietiekamība vai neprecizitāte. Pie šādām atziņām nonāca eksperti 16. novembrī notikušajā ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” rīkotajā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem”.

Ekspertu diskusijā piedalījās “Eco Baltia” ilgtspējas vadītāja Madara Strautmane, “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis, “Rimi” korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore Baltijā Zanda Šadre un “Swedbank” ilgtspējas jomas vadītāja Baltijā Irina Kuzmina līdz ar diskusijas moderatori, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta valdes locekli Daci Helmani.

Kā norādīja diskusijas dalībnieki, lielie uzņēmumi jau ilgāku laiku strādā pie ilgtspējas jautājumiem un to vēl veicinās drīzumā gaidāmā Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas ieviešana, taču arī daudzi mazie uzņēmumi to jau dara, kaut arī ne vienmēr šos soļus apzinās. Kā norādīja “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis, ilgtspēja ir mode korporatīvajā vidē, taču tā ir saprātīga mode, un būtu nepieciešama vienota izpratne, kritēriji un standarti, lai katrs uzņēmums ar ilgtspēju nesaprastu kaut ko citu. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību skatīties plašāk ārpus sava uzņēmuma, valsts vai kontinenta, vērtējot ilgtspēju visa produkta vai pakalpojuma dzīves cikla laikā. Kā papildu iespēja iegūt finansējumu uzņēmuma ilgtspējas attīstībai tika minēta CO₂ kvotu tirdzniecība tiem uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj veikt attiecīgus uzlabojumus savā darbībā.

“Eco Baltia” ilgtspējas vadītāja Madara Strautmane uzsvēra, ka svarīgi ir ilgtspējas ceļu sākt ar mazumiņu, taču sākt kaut ko darīt – izvērtēt, kas jau tiek darīts gan vides, gan pārvaldības un sociālās atbildības jomā, un soli pa solim likt klāt, pārskatāmā nākotnē kļūstot par ilgtspējīgu uzņēmumu. Kā lielāko izaicinājumu viņa minēja datu kvalitāti un nepietiekamu digitalizācijas ātrumu, kas joprojām pieļauj augstu cilvēciskās kļūdas faktora risku, turklāt ir būtiski datu plūsmā neapjukt un datus pareizi interpretēt.

Arī “Rimi Baltic” korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore Zanda Šadre norādīja, ka ir samērā vienkārši apkopot datus par ilgtspējas rādītājiem uzņēmuma ietvaros, taču problēmas sākas tad, kad dati jāiegūst visā piegādes ķēdē. Tomēr viņa uzsvēra, ka ir jārunā arī par ne tik pozitīvo pieredzi un ne tikai par sasniegumiem, lai izvairītos no zaļmaldināšanas. Vienlaikus viņa aktualizēja problemātiku, kam pievienojās arī pārējie diskusijas dalībnieki – darbinieku nepietiekamu izglītotību ilgtspējas jautājumos, pie kuras atkal un atkal ir jāstrādā, tāpēc nevar apstāties pie videi draudzīgas infrastruktūras, ir daudz jāiegulda arī tās aktivizēšanā un darbinieku paradumu mainīšanā.

Savukārt “Swedbank” ilgtspējas jomas vadītāja Baltijā Irina Kuzmina atklāja, ka “Swedbank” izstrādājusi publiski pieejamu rīku, kas ļauj jebkuram uzņēmumam noteikt, kādi ir tā pārstāvētās industrijas būtiskie ietekmes faktori vides, sociālās ietekmes un pārvaldības jomās. Apzināti pārvaldot savas darbības rezultātā ietekmētās jomas – integrējot ESG faktorus savā biznesa stratēģijā, veicot būtiskuma novērtējumu, definējos mērķus, lai samazinātu negatīvo ietekmi, un īstenojot aktivitātes, lai mērķus sasniegtu, – uzņēmums var nodrošināt labāku risku pārvaldību, palielināt ieinteresēto pušu uzticību un ilgtermiņa finanšu rezultātus. Runājot par biznesa vides gatavību ilgtspējas kontekstā, tomēr arī viņa norādīja uz datu kvalitātes un pieejamības trūkumiem, kas nereti atklājas saskarsmē pat ar lieliem uzņēmumiem, nemaz nerunājot par mazākiem. Viņa arī uzsvēra, ka ilgtspējas jautājumi nākotnē kļūs tikai svarīgāki, pietuvojoties Eiropas izpratnes līmenim, kur jau šobrīd klienti, sevišķi jaunākās paaudzes cilvēki, ir būtisks uzņēmumu ilgtspējas virzītājspēks, veidojot pieprasījumu un prasot no uzņēmumiem atbildību par ilgtspējīgu darbību.

Pilns “Latvijas Zaļā punkta” rīkotās konferences “Latvija – valsts bez atkritumiem” ieraksts pieejams ŠEIT.

“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir ikgadēja “Latvijas Zaļā punkta” rīkota konference. Tās mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt par aktualitātēm un nepieciešamajiem soļiem Latvijas virzībā uz atkritumu apjoma kopējo samazināšanu un iespējami plašāku atkritumu šķirošanu un pārstrādi, īstenojot principu, ka visi Latvijā radītie atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība.