Bilance: Latvijas Zaļais punkts par jaunumiem Dabas resursu nodokļa likumā

Atpakaļ
Dalīties
Pāriet uz galveno saturu

LAURA BERGA, SIA Latvijas Zaļais punkts Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja

Katrs jauns gads sākas ar izmaiņām nodokļu likumos. Pagājušā decembra vidū, t.i. 07.12.2023., tika pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas lielā mērā ietekmēs gan preču iepakotājus un tirgotājus, gan videi kaitīgu preču ražotājus, gan transportlīdzekļu reģistrētājus, un kā jauns nodokļa objekts klāt nākuši tekstilizstrādājumi.

SIA Latvijas Zaļais punkts kā pieredzējusi izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību nodrošinātāja un atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa (turpmāk tekstā — DRN) maksāšanas nodrošinātāja vairāk nekā diviem tūkstošiem komersantu, šajā rakstā galveno uzmanību pievērsīs jaunumiem par plastmasu saturoša iepakojuma uzskaiti un iepakojuma no kompozītmateriāliem uzskaiti, kā arī riepu uzskaiti kā vienu no videi kaitīgu preču veidiem, un visi šie jaunumi stājās spēkā jau no 2024. gada 1. janvāra.

Jaunās prasības plastmasu saturoša iepakojuma uzskaitē skar divas jomas: nodrošināt pareizā plastmasu saturošā materiāla veida noteikšanu un nepieciešamības gadījumā spēt piemērot atbilstošo DRN likmi.

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim plastmasu saturošs iepakojums bija jāspēj uzskaitīt 3 grupās: iepakojums no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, no bioplastmasas izejmateriāliem un no polistirola izejmateriāliem, tad no 2024. gada 1. janvāra plastmasu saturošie iepakojumi dalās 6 grupās un ar dažām jaunām DRN likmēm. Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikuma jaunajā redakcijā tas izskatās šādi:

Nr. p. k. Preces un izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids Likme (eiro) par 1 kg materiāla 4. Plastmasu saturošais iepakojums: 4.1. no bioplastmasas izejmateriāliem 0,24 4.2. no plastmasas (polimēru masas) izejmateriāliem (izņemot 4.1., 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. apakšgrupu) 1,25 4.3. no kompozīta kartona izejmateriāliem 1,25 4.4. no polistirola masas izejmateriāliem 2,20 4.5. no putuplasta (putu polimēru) izejmateriāliem 24,40 4.6. no putu polistirola izejmateriāliem 44,00

Ja agrāk pati lielākā DRN likme bija 2,20 eiro par 1 kg iepakojumam no polistirola materiāliem kā tādiem, tad tagad pati lielākā likme ir 44,00 eiro par 1 kg iepakojumam no putu polistirola.

Tā kā visi Latvijas Zaļā punkta klienti ir saņēmuši atbrīvojumu no DRN maksāšanas, it kā nevajadzētu satraukties par milzīgo likmju kāpumu, jo viņu atskaitēs paziņotajam iepakojumam tiek piemērots apsaimniekošanas tarifs, nevis DRN likmes.

Tomēr vēršam klientu uzmanību uz to, ka ļoti svarīgi ir pareizi identificēt iepakojuma materiāla veidu, spēt to pierādīt un tā svaru apsaimniekotājam iesniedzamajās atskaitēs uzrādīt pareizajā iepakojuma materiāla grupā. Derīgi ņemt vērā, ka DRN likmes tiks piemērotas tad, ja Valsts vides dienesta vai Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs tiks konstatēta faktiskajai situācijai neatbilstoša iepakojuma materiāla veida identificēšana un tā uzrādīšana neatbilstošā iepakojuma materiāla apakšgrupā apsaimniekotajam iesniegtajās atskaitēs. Tad šī pārbaude var beigties ar soda piemērošanu pēc DRN likmēm, jo Dabas resursu nodokļa likuma 31. pantā joprojām norādīta nodokļa maksātāja atbildība par gadījumiem, ja nodokļa maksātājs apsaimniekotājam sniedzis nepilnīgu informāciju par nodokļa objektu vai vispār to nav norādījis, un šis atbildības apjoms noteikts šāds: «No nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm».

Attiecībā uz plastmasu saturošu iepakojumu ir vēl viens neliels precizējums, un tas skar plastmasas iepirkumu maisiņus. Ja agrāk Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta 5. daļas 2. apakšpunktā bija noteikts, ka 1,50 eiro par 1 kg materiāla svaru piemēroja plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums bija lielāks par 50 mikroniem, tad no 2024. gada 1. janvāra minētā likme jāpiemēro «plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums ir vienāds ar 50 mikroniem vai lielāks».

Neaizmirsīsim, ka DRN objekti ir arī vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi.

Lai izvēlētos, no kura materiāla izgatavotos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus laist Latvijas tirgū, jāņem vērā 2021. gada 27. maijā pieņemtā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 4. pantā norādīto, ka aizliegts laist tirgū vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, tai skaitā galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, no putu polistirola un oksonoārdāmas plastmasas izgatavotas dzērienu glāzes un vēl virkni iepakojuma izstrādājumus.

Lai nodrošinātu šī minētā likuma prasības attiecībā uz vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, Dabas resursu nodokļa likuma jaunās redakcijas 3. panta 1. daļā ir noteikts, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām, un vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus. Sliktā ziņa ir tā, ka vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem nevar piemērot atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, jo tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1daļā, bet to atkritumu apsaimniekošana tomēr noteikti jānodrošina.

Līdz 2023. gada beigām iepakojumam no kompozītmateriāliem bija jāpiemēro tā materiāla likme no Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikuma, kurš svara ziņā bija pārākumā, un arī atskaitē apsaimniekotājam šajā materiāla grupā bija jāuzrāda iepakojuma no kompozītmateriāla kopējais 100% svars.

No 2024. gada 1. janvāra šādu materiālu uzskaite jāveic stipri detalizētāk, jo Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta 7. daļā noteikts sekojoši:

(7) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par kompozīta iepakojumu un citu no vairākiem materiāliem sastāvošu iepakojumu:

1) uzskaita katru iepakojumā ietverto materiāla veidu. Ja materiāla veids

iepakojuma vienībā nepārsniedz piecus procentus no iepakojuma vienības kopējās masas, to var pieskaitīt pie materiāla veida, kas svara ziņā ir pārākumā;

2) piemēro šā likuma 7. pielikumā noteiktās nodokļa likmes par katru iepakojumā ietverto materiāla veidu, izņemot kompozīta kartona iepakojumu, kas paredzēts pārtikai un dzērieniem (turpmāk — kompozīta kartona iepakojums).

SIA Latvijas Zaļais punkts joprojām aicina piedalīties mūsu uzturētajā ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā par iepakojumu visus tos komersantus, uz kuriem attiecas Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.2 daļā norādītās prasības:

(12) Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms, ieskaitot depozīta iepakojumu, kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu. Radītā izlietotā iepakojuma apjoms ir līdzvērtīgs iepakojuma apjomam, kāds kopā ar precēm un izstrādājumiem ir realizēts vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieskaitot pakalpojuma sniedzēja pievienoto iepakojumu.

(13) Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1 ,2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā.

Videi kaitīgo preču veids «riepas» nav jauns nodokļa objekts, tikai sākot ar 2024. gada 1. janvāri ir paplašināts nodokļa maksātāju loks, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta 1. daļas 5. punktā:

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura: (..)

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā «Ceļu satiksmes drošības direkcija» ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas).

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kā nodokļa objekts bija tikai tās riepas, kuras pirmo reizi tika realizētas Latvijas Republikas teritorijā vai izmantotas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad no 2024. gada 1. janvāra

ar DRN objekts vēl ir arī tās riepas, ar kurām ir aprīkoti visa veida transportlīdzekļi un par kurām nodokļa uzskaite jāveic brīdī, kad veic transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā un neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots transportlīdzeklis.

Dabas resursu nodokļa likuma 23. panta 7. daļā ir norādītas šādas piemērojamās nodokļa likmes noteiktas kategorijas transportlīdzeklim:

1) par riepām, ar kurām aprīkots L kategorijas transportlīdzeklis, — 10 eiro par vienu transportlīdzekli;

2) par riepām, ar kurām aprīkots M2, N2 un 03 kategorijas transportlīdzeklis, — 100 eiro par vienu transportlīdzekli;

3) par riepām, ar kurām aprīkots M3, N3 un 04 kategorijas transportlīdzeklis, — 170 eiro par vienu transportlīdzekli;

4) par riepām, ar kurām aprīkots 01 un 02 kategorijas transportlīdzeklis, — 20 eiro par vienu transportlīdzekli.

Ja nodokļa maksātāja reģistrējamais transportlīdzeklis nav M1 un N1 kategorijas transportlīdzeklis, bet citu 23. panta 7. daļā norādīto kategoriju transportlīdzeklis, un šis nodokļa maksātājs ir noslēdzis līgumu ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram līgumu ar SIA Latvijas Zaļais punkts, nodokli par iepriekš norādītajām riepām var nemaksāt transportlīdzekļa reģistrēšanas brīdī, ja šo riepu svaru uzskaita un norāda apsaimniekotājam tā perioda atskaitē, kad notikusi transportlīdzekļa pirmā reģistrēšana CSDD, un samaksā līgumā noteikto riepu apsaimniekošanas maksu. Šādas situācijas legalitāti nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 9. panta 1. un 12. daļas nosacījumi.

Tie transportlīdzekļa reģistrētāji, kuriem nav atbrīvojuma no DRN maksāšanas par riepām, pilda Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta 5.’ un 5.2 daļās noteiktās prasības:

(51) Nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, nodokļa maksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā.

(52) Personas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz.