LAURA BERGA,
SIA “Latvijas Zaļais punkts” direktora vietniece, Vides pārvaldības vadītāja
Nesen uzsākām preču ražošanu un pārdošanu Latvijā, bet vēl neesam sākuši uzskaitīt iepakojumu. Kā mums rīkoties? 2001. gadā pieņemtais Iepakojuma likums nosaka sekojošo:
«13. pants.
(1) Iepakotājs ir atbildīgs par tāda izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā», bet likuma 1. pantā ir sniegta definīcija, kas ir iepakotājs:
«3) iepakotājs — preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū iepakotu preci vai pievieno iepakojumu izstrādājumiem, kuri pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja».
No tā varam secināt, ka jautājuma uzdevējs kā komersants ir iepakotājs, un viņa pārdoto preču iepakojuma apjoms viņam pašam ir jānosaka un jānodrošina tā apsaimniekošana: savākšana visā Latvijas teritorijā un pārstrādāšana.
Ja iepakotājs neskaita savā biznesā radīto izlietoto iepakojumu, tad viņš uzņemas atbildību par to, ka nav identificējis sevi kā dabas resursu nodokļa maksātāju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu: kā personu, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē preces iepakojumā.
Ja iepakojums vēl nav skaitīts, tad iesakām atrast dokumentus, kuros uzrādīts iepakošanā izmantoto visu iepakojuma izstrādājumu materiāla veids un svars, un sākt skaitīt kopā pa katru materiāla veidu atsevišķi. Tiklīdz kopējais uzskaitītais iepakojuma apjoms sasniedz 300 kg, normatīvie akti norāda nākamo soli, kas veicams, t.i., nodokļa maksātājam, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 12. daļā šādā redakcijā:
«(12) Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu.»
Kas notiek, ja komersants nesaskaita un neapsaimnieko savu radīto izlietoto iepakojumu? Iepakotājam, kas pēc 300 kg iepakojuma kopējā apjoma sasniegšanas nebūs pievienojies kādai no ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, piemēram, Latvijas Zaļā punkta uzturētajai iepakojuma apsaimniekošanas sistēmai, un kaut arī turpinās maksāt pilno dabas resursu nodokli, jārēķinās ar iepriekš minētā Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 13. daļā noteikto normu:
«(13) Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1.2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā.»
Kas ir ražotāja paplašinātās atbildības sistēma un kas ir apsaimniekotājs?
Ar dabas resursu nodokli saistītās personas, viņu pienākumi un atbildība norādīta Dabas resursu nodokļa likumā. Tā 1. pantā ir sniegts skaidrojums, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.
Ar terminu «preces ražotājs» ir domāta persona, kurai ir pienākums maksāt dabas resursu nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, un videi kaitīgām precēm atbilstoši likuma 3. pantam.
Savukārt apsaimniekotājs ir komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, nodrošinājis šim nodokļa maksātājam atbrīvojuma saņemšanu no dabas resursu nodokļa maksāšanas un organizē attiecīgās ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas darbību, tātad uztur ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu.
Ja uzņēmumam ir atbrīvojums no dabas resursu nodokļa maksāšanas, kāpēc jāmaksā apsaimniekotājam?
Atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas piešķir tikai tad, kad uzņēmums vienojies ar apsaimniekotāju, ka uzņēmums pats neveiks izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu visā Latvijas teritorijā un pārstrādi citos materiālos, bet uzticēs šīs darbības veikt apsaimniekotājam tādos atkritumu reģenerācijas apjomos, kā nosaka normatīvie akti. Tā kā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas izmaksas nav paredzēts segt no valsts budžeta, šīs izmaksas gulstas uz pašu atkritumu radītāju — preču ražotāju un izplatītāju pleciem.
Uzņēmuma izvēlētais apsaimniekotājs veic preču ražotāju un izplatītāju radīto atkritumu (iepakojums, vienreiz lietojamie trauki, videi kaitīgās preces) savākšanu, šķirošanu, nogādāšanu uz pārstrādi un pašu pārstrādi, bet atbrīvojuma saņēmējs samaksā apsaimniekotājam par šiem pakalpojumiem. Šādu kārtību nosaka Dabas resursu nodokļa likums. Tā 6.1 pantā noteikts, ka preces ražotājs (tai skaitā arī preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs), lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā:
1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus;
2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas novēršanu,
3) izmaksas par pasākumu organizēšanu, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā;
4) izmaksas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedzamo pārskatu sagatavošanu.
Vai ir izdevīgi saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas?
Apsaimniekošanas pakalpojuma maksas ir daudzkārt zemākas par dabas resursu nodokļa likmēm, bet jāņem vērā, ka valsts normatīvie akti nosaka pienākumu gadu no gada savākt un pārstrādāt arvien vairāk atkritumu, kas nenovēršami sadārdzina apsaimniekošanas pakalpojumus.
Vai Latvijā, ievedot un pārdodot elektriskās un elektroniskās iekārtas, tās jāuzskaita un jāmaksā dabas resursu nodoklis? Elektriskās un elektroniskās iekārtas ir videi kaitīgās preces, un tās ir dabas resursu nodokļa objekts, jo Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā noteikts, ka nodokļa maksātājs ir persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces. Līdzīgi kā iepakotājs, arī elektrisko un elektronisko iekārtu tirgotājs var saņemt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, pievienojoties, piemēram, Latvijas Zaļā punkta uzturētajai elektrisko iekārtu apsaimniekošanas sistēmai.
No cik kilogramu sasniegšanas par elektrisko un elektronisko iekārtu svaru jāpievienojas ražotāja atbildības sistēmai?
Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 51. punkts nosaka, ka nodokli par videi kaitīgām precēm maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētajām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām videi kaitīgajām precēm. Tātad nodokli par elektriskām un elektroniskām iekārtām komersantam jāsāk aprēķināt no pirmā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētā vai savai saimnieciskai darbībai izmantotā iekārtas kilograma.
Pēc atbrīvojuma saņemšanas no nodokļa maksāšanas, iekārtu svars tāpat jāuzskaita un jāpaziņo ar atskaiti apsaimniekotājam, kura sistēmai nodokļa maksātājs ir pievienojies pamatojoties uz Dabas resursu nodokļa likuma 9. panta 1. daļas 2. punktu.
Vai komersants pats var savākt atpakaļ no saviem klientiem agrāk viņiem pārdotās riepas, eļļas filtrus un smēreļļas? Pēc tam šos atkritumus nodot pārstrādātājam un tāpēc neuzrādīt atskaitēs Latvijas Zaļajam punktam kā apsaimniekotājam?
Komersants pats var savākt atpakaļ no saviem klientiem agrāk viņiem pārdotās riepas, eļļas filtrus un smēreļļas tikai tajā gadījumā, ja viņam ir izveidota infrastruktūra videi kaitīgo preču atkritumu savākšanai un ir saņemtas nepieciešamās atļaujas šādu darbību veikšanai. Tomēr videi kaitīgo preču atkritumu savākšanai nav sakara ar komersanta aprēķināto dabas resursu nodokli par videi kaitīgām precēm.
Ja komersants, kurš Latvijas teritorijā pirmais realizē riepas, eļļas filtrus un smēreļļas, noslēdzis līgumu ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, un tam ir piešķirts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa maksāšanas, tas nenozīmē, ka viņš ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa objektu uzskaites un atskaišu iesniegšanas ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai.
Dabas resursu nodokļa likuma 2. pants nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
- a) realizē videi kaitīgas preces,
- b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot.
Tas nozīmē, ka par abos iepriekšminētajos gadījumos komersantam ir jāuzskaita videi kaitīgās preces kā dabas resursu nodokļa objekti un šie apjomi ir jāuzrāda atskaitēs apsaimniekotājam.
Gadījumi, kad komersants savāc atpakaļ un nodod pārstrādei Latvijā realizēto videi kaitīgo preču atkritumus, neatbrīvo viņu no nodokļa objektu uzskaites, nodokļa vai apsaimniekošanas maksas aprēķina un nesamazina aprēķinātās summas.
Kas jādara, lai pievienotos Latvijas Zaļā punkta apsaimniekošanas sistēmai?
Noslēdzot sadarbības līgumu ar Latvijas Zaļo punktu, uzņēmums izpildīs normatīvajos aktos noteiktās prasības, saņems konsultācijas par dabas resursu nodokļa objektu uzskaiti, kā arī būs informēts par aktualitātēm.
Noslēdzot līgumu ar Latvijas Zaļo punktu, uzņēmums iegūst arī atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. Bet tas nenotiek vienā dienā, jo uzņēmuma vēlmi pievienoties sistēmai izvērtē Valsts vides dienests.
Piemēram, lai saņemtu dabas resursu nodokļa maksāšanas atbrīvojumu no 2024. gada 1. janvāra, līgums ar apsaimniekotāju jānoslēdz līdz 2023. gada 10. novembrim! Nākamā iespēja atbrīvojuma saņemšanai būs tikai no 2024. gada 1. aprīļa.
Mūsu klientu konsultanti izskaidros līguma slēgšanas kārtību, kontaktus atradīsiet šeit: www.zalais.lv/ par-mums/kontakti.
Jo ātrāk jūs uzsāksiet sadarbību ar Latvijas Zaļo punktu, jo labāk jūs būsiet sagatavoti visām izmaiņām normatīvo aktu regulējumos arī nākotnē.
