Komersanti, aprēķinot dabas resursu nodokli (turpmāk — DRN), labi zina, ka DRN ir jāaprēķina par pirmo reizi Latvijā realizēto preču iepakojumu, Latvijā realizētām videi kaitīgām precēm, tostarp elektriskām un elektroniskām precēm, Latvijā realizētiem tekstilizstrādājumiem. Tomēr, aprēķinot DRN, komersanti dažkārt aizmirst uzskaitīt preču iepakojumu, videi kaitīgās preces un tekstilizstrādājumus, ko paši izmanto saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Atgādinām, ka DRN maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto:

1. 1)iepakojumā iegādātas preces;
2. 2)videi kaitīgas preces;
3. 3)elektriskās un elektroniskās iekārtas;
4. 4)tekstilizstrādājumus.

Ir dažādas situācijas, kurās komersantam ir jāuzskaita tie DRN objekti, kurus tas izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Izanalizēsim dažus piemērus.

Kas ir DRN objekts, ja komersantam Latvijā pieder mazumtirdzniecības veikals un tā darbībai nepieciešamās iekārtas, preces un reklāmas materiālus ieved Latvijā no citām valstīm?

1.Gadījumos, kad komersants ieved iekārtas, nodokļa objekts ir ievesto iekārtu iepakojums. Ja komersants ieved veikalā izvietojamos plauktus, stendus un galdus, šīm precēm noteikti ir pievienots iepakojums. Tas var būt koka (paletes), kartona (kastes) un metāla (stiprinājuma lentas) iepakojums. Šis iepakojums ir DRN objekts.

Ievedot Latvijā šīs preces, komersantam ir jāatceras, ka DRN maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces. Tāpēc pirms veikala darbībai nepieciešamo iekārtu ievešanas komersantam būs:

1. 1) jānoskaidro, kāds tieši iepakojums būs pievienots attiecīgajām precēm;
2. 2) jāslēdz līgums ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, lai nodrošinātu atbrīvojumu no DRN samaksas;
3. 3) jānodrošina preču iepakojuma uzskaite un atskaišu iesniegšana ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai;
4. 4) jānodrošina šo preču iepakojuma pamatojuma dokumenti par iepakojuma materiāla veidu un svaru.

Kas attiecas uz iepakojuma materiāla veida un svara pamatojuma dokumentiem, izmanto tos pašus dokumentus, ar ko pamato iepakojuma materiāla veidu un svaru Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētām precēm. Preču iepakojuma materiāla veids un svars tiek pamatots ar normatīvos aktos noteiktiem uzskaites dokumentiem. Preču iepakojuma materiāla veida un svara pamatojuma dokumentu saraksts ir norādīts Ministru kabineta (MK) 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 58. punktā.

2.Ja komersants veikala vajadzībām ieved preces iepakojumā, piemēram, tīrīšanas līdzekļus, arī šo preču iepakojums ir jāuzskaita kā DRN objekts. Tīrīšanas līdzekļi, visticamāk, būs plastmasas primārajā iepakojumā. Tādā gadījumā, ja ievestās preces ir iepakotas plastmasā, būs nepieciešams identificēt, vai attiecīgais plastmasas iepakojums ir pārstrādājams.

MK 2017. gada 16. augusta noteikumu Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem» 28. punkts nosaka, ka iepakojums, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, tiek uzskatīts par pārstrādājamu, ja tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: iepakojuma materiāla veids atbilst minēto noteikumu 8. pielikumam.

Lai komersants noteiktu, vai preču iepakojums no plastmasas ir pārstrādājams, tam vispirms ir jānoskaidro, vai attiecīgais plastmasas veids atbilst MK noteikumu Nr. 480 8. pielikumam, kurā minēti šādi plastmasas veidi:

• a) polietilēntereftalāts — apzīmējums PET;
• b) augsta blīvuma polietilēns — apzīmējums HDPE;
• c) zema blīvuma polietilēns — apzīmējums LDPE;
• d) polipropilēns — apzīmējums PP.

1. Ja komersants konstatē, ka viņa preču iepakojuma plastmasas veids neatbilst 8. pielikumā minētajam veidam, iepakojuma pārstrādājamību nepieciešams pamatot ar vienu no trim dokumentiem, kas minēti MK noteikumu Nr. 480 28. punkta 2. daļā.

Šī daļa nosaka, ka pārstrādājamība ir pamatota ar vienu no šādiem dokumentiem:

1. 1)Iepakojuma ražotāja vai iepakotāja apliecinājums, ka iepakojums ir pārstrādājams, norādot vismaz vienu pārstrādes rūpnīcu (iekārtu) Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2. 2)Pārstrādes rūpnīcas apliecinājums, ka iepakojums ir pārstrādājams konkrētā pārstrādes iekārtā;
3. 3)Pārstrādes rūpnīcas apliecinājums, ka iepakojums ir pārstrādājams, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem, ko veikusi akreditēta plastmasu (polimēru) materiālu testēšanas laboratorija.

3.Gadījumos, kad komersants ieved Latvijā reklāmas materiālus (piemēram, reklāmas uzlīmes un stendus, papīra vai plastmasas maisiņus ar zīmolu vai dāvanu kartes vai atlīdzības kuponus), šiem reklāmas materiāliem, visticamāk, būs pievienots iepakojums.Jāatceras, ka šis iepakojums arī ir jāidentificē un jāuzskaita DRN aprēķina vajadzībām.

Kas komersantam ir DRN objekts, ja viņam Latvijā pieder konditorejas ražotne un ražotnei nepieciešamās elektriskās un elektroniskās iekārtas ieved Latvijā no citām valstīm?

Ja komersantam Latvijā ir konditorejas ražotne un tas ieved valstī elektriskās krāsnis, blenderus, mīklas kombainus un citas elektriskās iekārtas, šīs iekārtas ir jāuzskaita kā DRN objekts. Šajā gadījumā komersants ir pirmais, kas Latvijas Republikas teritorijā izmanto šīs elektriskās un elektroniskās iekārtas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Komersantam ir jānosaka, kuras iekārtas ir DRN objekts. Piemēram, malkas picas krāsns nebūs DRN objekts, bet elektriskā picas krāsns būs.

Lai noteiktu, vai preces ir vai nav DRN objekts, būtu jākonstatē, vai tās atbilst elektriskās un elektroniskās iekārtas definīcijai. Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikta elektrisko un elektronisko iekārtu definīcija, kas nosaka, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas ir iekārtas:

1. 1)ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un
2. 2)iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltus maiņstrāvai un 1500 voltus līdzstrāvai,
3. 3)kas atbilst MK noteiktajām kategorijām.

Komersantam elektriskās un elektroniskās iekārtas ir jāiedala kategorijās. Šo iekārtu kategorijas ir minētas MK 2014. gada 8. jūlija noteikumos Nr. 388 «Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība».

Gadījumā, ja elektriskā un elektroniskā iekārta, piemēram, blenderis, ir piemērota arī uzlādei ar akumulatoru, komersantam akumulators ir jāuzskaita atsevišķi kā videi kaitīga prece, ko tas pirmo reizi Latvijas teritorijā izmanto savai saimnieciskajai darbībai.

Videi kaitīgo preču, tostarp elektrisko un elektronisko preču, veidi un svars tiek pamatots ar normatīvos aktos noteiktiem uzskaites dokumentiem. Videi kaitīgo preču veida un svara pamatojuma dokumentu saraksts ir norādīts MK 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 78. punktā.

Kas komersantam ir DRN objekti, ja Latvijā ir viesnīca un tās darbībai nepieciešamos tekstilizstrādājumus ieved Latvijā no citām valstīm?

DRN ir jāaprēķina un jāmaksā par tekstilizstrādājumiem, kas tiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemēram, šādos gadījumos:

• -komersants ieved darba apģērbus, ko darbinieki izmantos darba procesā;
• -komersants ieved aizkarus, dvieļus, gultasveļu un tamlīdzīgus tekstilizstrādājumus darba procesa nodrošināšanai.

Tātad komersants būs tas, kurš pirmais ievedīs un izmantos šos tekstilizstrādājumus saimnieciskajā darbībā Latvijā.

DRN maksā par tiem tekstilizstrādājumiem, kas ir minēti MK 2024. gada 11. jūnija noteikumu Nr. 359 «Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem» 1. pielikumā.

Tekstilizstrādājumu veidu un svaru pamato ar normatīvos aktos noteiktiem dokumentiem. Pamatojuma dokumentu saraksts norādīts MK 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 86.2. punktā.

Ja uzņēmums Latvijā ražo (konfigurē) datorus un dažus no tiem izmanto savā birojā, vai par šiem datoriem būs jāaprēķina DRN?

Gadījumā, kad komersants Latvijā ražo (konfigurē) datorus un dažus no tiem sāk izmantot savā birojā, komersants ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas. Tātad datori būs DRN objekts neatkarīgi no tā, ka šie datori nav ievesti Latvijā, bet gan saražoti.

Laura Berga
SIA “Latvijas Zaļais punkts”
Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja