Jaunumi

BILANCE: Latvijas Zaļais punkts atbild uz jautājumiem par plastmasu saturošu pārtikas iepakojumu un plastmasu saturošiem vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem

12. Augusts, 2021

LAURA BERGA, AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece. Vides pārvaldības vadītāja

 

Kāpēc šogad ieviesti plašie ierobežojumi attiecībā uz plastmasu saturošiem izstrādājumiem?

 

2021. gada 27. maijā mūsu valstī pieņemtais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas stājās spēkā 3. jūlijā, ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.

 

Gan Eiropas Savienības direktīvas, gan Latvijas Republikas likuma mērķis ir novērst un samazināt konkrētu vienreiz-lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi un cilvēku veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

 

Patēriņa samazināšanai paredzētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi ir pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas, kurus parasti ir iecerēts izmantot tikai vienu reizi vai īslaicīgi, pirms tos izmet atkritumos.

 

Likumā noteikto mērķi paredzēts sasniegt ar ierobežojošiem pasākumiem, informatīviem pasākumiem un ražotāja atbildību īstenojošiem pasākumiem, ņemot vērā to, ka šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem (plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, uzpūstā putu polistirola (EPS) pārtikas un dzērienu iepakojums) tirgū jau ir pieejami videi draudzīgāki aizstājēji un alternatīvas. Savukārt dzērienu glāzēm piemērotu alternatīvu vēl nav, tādēļ jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.

 

Kas tieši būs aizliegts no 3. jūlija attiecībā uz iepakojumu, traukiem un galda piederumiem, un vai ir arī kādi izņēmuma gadījumi?

 

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 4. pantā noteikts, ka no 2021. gada 3. jūlija ražotājam aizliegts laist tirgū šādus vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus:

■ galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši);

■ šķīvjus;

■ salmiņus (izņemot gadījumu, kad tie ir iekļauti ES regulas Nr. 2017/745 darbības jomā, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm);

■ dzērienu maisāmkociņus;

■ no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam;

■ no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus, kā arī dzērienu glāzes.

 

Te arī noteikts, ka ražotājam aizliegts laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas.

 

Kā likuma piemērošanas izņēmuma gadījums 4. panta 3. daļā norādīts, ka aizliegums laist tirgū no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu neattiecas uz tādu dzērienu iepakojumu, šķīvjiem, paciņām un iesaiņojumu, kurā iepakota pārtika un kurā pārtiku individuālam patēriņam iepako ražošanas līnijā, pēc tam nogādājot uz tirdzniecības vietu, kas atrodas ārpus ražotnes vai ražotāja noliktavas.

 

Vēl likuma piemērošanas izņēmumi norādīti Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 3. pantā:

 

■ pārtikas iepakojums žāvētai pārtikai vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana;

■ primārais tirdzniecības iepakojums, kurā pārdod vairāk nekā vienu pārtikas porciju;

■ sekundārais iepakojums.

 

Vai aizliegums arī attiecas uz sakomplektētu preci no vairākiem izstrādājumiem?

 

Jā, aizliegums laist tirgū vienreizlietojamus plastmasu saturošus galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši) un šķīvjus attiecas gan uz darījumiem, kad tos pārdod atsevišķi kā preci, gan ja tie pievienoti pārdodamam ēdienu komplektam.

 

Tieši tāpat aizliegums attiecas arī uz salmiņiem, kuri ir piestiprināti dzēriena iepakojumam, piemēram, sulas paciņai.

 

Uz kuriem plastmasas veidiem attiecas jaunie ierobežojumi?

 

Noteiktās prasības attiecas uz likuma 4. pantā norādītajiem izstrādājumiem, kas ražoti gan pilnīgi, gan daļēji no plastmasas. Tāpat prasības attiecas uz plastmasu saturošiem kompozītmateriāliem un kompozīta iepakojumu (laminātiem), kas satur plastmasu, piemēram, kartona izstrādājumiem ar iekšēju vai ārēju plastmasas slāni, tajā skaitā laminētu kartona iepakojumu un kartona glāzēm ar plastmasas pārklājumu u.c.

 

Likuma 1. pantā sniegts arī termina «plastmasa» skaidrojums, norādot, ka tas ir materiāls, kas sastāv no polimēra, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā gatavo izstrādājumu galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus. Tātad plastmasa ir sintētiski ražots polimērs.

 

Savukārt iepakojuma izstrādājumi un vienreizlietojamie galda trauki un piederumi no bioplastmasas Dabas resursu nodokļa likuma kontekstā iekļauti dabisko šķiedru izejmateriālu grupā, nevis plastmasu (polimēru) izejmateriālu grupā, un Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma prasības uz izstrādājumiem no bioplastmasas var neattiecināt, izņemot gadījumus, ja šie izstrādājumi ir ražoti no bioplastmasas un plastmasas maisījuma. Piemēram, atkarībā no tā materiāla ražošanas tehnoloģijas uz atsevišķiem izstrādājumiem ar polipienskābes (PLA) pārklājumu attieksies Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma prasības par šo izstrādājumu marķēšanu.

 

Kuri vienreizlietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi ir jāmarķē, kā un kad tas jādara?

 

Ne visus vienreizlietojamos izstrādājumus no plastmasas var aizstāt ar alternatīvu izstrādājumu, kas pilnībā ražots no videi nekaitīgiem materiāliem. Tāpēc Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 4. pantā noteikto izstrādājumu sarakstā, kurus aizliegts laist tirgū, nav iekļautas dzērienu glāzes un pārtikas iepakojums, kuri izgatavoti no plastmasas un nav paredzēti vairākkārtējai izmantošanai.

 

Bet uz vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem — dzērienu glāzēm un pārtikas iepakojumu ātrajām uzkodām vai ēdienam tūlītējam patēriņam — attiecas minētā likuma 5. pantā ražotājam noteiktie pienākumi informēt patērētāju par nepieciešamību samazināt šo izstrādājumu patēriņu:

 

■ piedāvājot alternatīvus izstrādājumus, kas nesatur plastmasu;

■ dodot iespēju izmantot klienta līdzi paņemto trauku;

■ neizsniedzot bez maksas vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, kuros iefasē klienta izvēlēto līdzņemamo dzērienu un ēdienu.

 

Šīs prasības attieksies uz visiem ražotājiem/tirgotājiem, kas pārdod tirdzniecības vietā iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu tūlītējam patēriņam vai līdzņemšanai, t.sk. ātro ēdienu restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, individuālajiem pārtikas tirdzniecības stendiem gan tirdzniecības centros, gan brīvā dabā u.c.

 

Bet šī prasības neattieksies uz tādu iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu, kas patēriņam iepakots jau ražošanas vietā un ko nogādā uz tirdzniecības vietu.

 

Marķēšanas prasības tirgū laistiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (dzērienu glāzes, primārais un sekundārais iepakojums) ir izskaidrotas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 7. pantā, bet marķējuma specifikācijas detalizēti ir noteiktas regulā (ES) 2020/2151 (2020. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus par saskaņotām marķējuma specifikācijām, kuras attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.

 

No šīs regulas attiecīgi izriet:

 

■ Izstrādājumus, kas ir laisti tirgū līdz

2021. gada 2. jūlijam (ieskaitot), sākot ar 2021. gada 3. jūliju, ir ļauts izpārdot bez regulas Nr. 2020/2151 pielikumā noteiktā marķējuma.

■ Izstrādājumi, kas ir laisti tirgū laika periodā no 2021. gada 3. jūlija līdz

 

2022. gada 3. jūlijam (ieskaitot), ir jāmarķē ar regulas Nr. 2020/2151 pielikumā noteikto marķējumu uzlīmes vai drukāta attēla formā.

 

■ Izstrādājumi, kas ir laisti tirgū no 2022. gada 4. jūlija, ir jāmarķē ar regulas Nr. 2020/2151 pielikumā noteikto marķējumu drukāta attēla formā, un izstrādājumus, kas ir laisti tirgū laika periodā no 2021. gada 3. jūlija līdz 2022. gada 3. jūlijam (ieskaitot) un ir marķēti ar marķējumu uzlīmes formā, sākot ar 2022. gada 4. jūliju, ir ļauts pārdot.

 

Ražotājam jānodrošina, ka marķējumu izvieto uz pašu izstrādājumu, tam jābūt skaidri saredzamam, salasāmam un neizdzēšamam. Atbilstoši regulas Nr. 2020/2151 3. pantam «Valodas» marķējuma informatīvo tekstu norāda tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu laiž tirgū.

 

Ko nozīmē likumā minētais termins «laist tirgū»?

 

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 1. pantā norādīts, ka termins «laist tirgū» nozīmē izstrādājumu darīt pieejamu (piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) tirgū pirmo reizi. Attiecīgi tas nozīmē Latvijā saražotas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, vai importētas no trešajām valstīm, kas nav ES, pirmreizēju realizāciju: pārdošanu vai izmantošanu savā saimnieciskajā darbībā, t.i., komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt izstrādājumu izplatīšanai.

 

Likumā noteiktās prasības neattiecas uz visiem izstrādājumiem, bet tikai uz tiem, kuri laisti tirgū pēc Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma stāšanās spēkā, t.i., 2021. gada 3. jūlija.

 

Ko nozīmē likumā minētais termins «ražotājs»?

 

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 1. pantā norādīts, ka ar terminu «ražotājs» saprot jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas, veicot komercdarbību Latvijā, ražo, piepilda, pārdot, ieved Latvijā un laiž tirgū vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (arī piepildītus) neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem, tostarp ar distances līgumu.

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma un sīkdatņu politiku