Žurnāls Bilance – Laura Berga , AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece. Vides pārvaldības vadītāja
AS Latvijas Zaļais punkts informē savus klientus un citus interesentus par izmaiņām normatīvajos aktos, kuras stājušās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ietekmē visu iepakotāju — ražotāju, tirgotāju, pakalpojumu sniedzēju — preču iepakojuma identificēšanu un iepakojuma materiāla svara uzskaiti dabas resursu nodokļa objekta apjoma noteikšanai, t.i., lai varētu iesniegt prasībām atbilstošas atskaites apsaimniekošanas sistēmas uzturētājam. Latvijas komersanti jau būs ievērojuši, ka no pagājušā gada 1. janvāra nodokļa maksātājam, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir 300 kilogramu vai vairāk, jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pašam jāizveido un piemēro šāda sistēma, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 1.2 daļā.
Dalība iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā ir labākā nodokļa maksātāja izvēle, jo apsaimniekotājs, piemēram, AS Latvijas Zaļais punkts, nodokļa maksātāja vietā, kurš kļuvis par viņa klientu, veic normatīvajos aktos uzdotās darbības:
1) nodrošina nodokļa maksātājam atbrīvojuma saņemšanu no dabas resursu nodokļa maksāšanas par Latvijā realizētām precēm vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā izstrādājumiem pievienoto iepakojumu;
2) nodrošina iepakotāju radītā un Latvijas Republikas teritorijā savāktā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku pārstrādi un reģenerāciju;
3) nodrošina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos;
4) organizē komunikācijas pasākumus, lai informētu sabiedrību par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un iespējām, kā arī iesaistītu atkritumu dalītās vākšanas aktivitātēs un veicinātu vides apziņas veidošanu sabiedrībā. Par to var pārliecināties MK 16.08.2017. noteikumu
Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem» 3. punktā.
Svarīgākās un darbietilpīgākās darbības, ko veic apsaimniekotājs, ir izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana un pārstrāde jaunos materiālos. Lai to paveiktu, apsaimniekotājam no klientiem jau laikus jāiegūst pietiekami detalizēta informācija par to, no kādiem materiāliem ir ražots preču iepakojums, kas pēc preču patērēšanas nonāks Latvijas atkritumu tvertnēs, un cik kilogramu dažāda veida materiāla būs jānodrošina pārstrāde.
Vēsturiski AS Latvijas Zaļais punkts klienti jau prot identificēt un uzskaitīt savu ražoto vai tirgoto preču iepakojuma materiālus: stiklu, plastmasu, tai skaitā polistirolu, bioplastmasu, papīru un kartonu, koksni un metālu. Bet no 2023. gada 1. janvāra kā obligāta un no normatīvā akta (MK 16.08.2017. noteikumu Nr. 480) izrietoša ir prasība, ka iepakojums no metāla jāspēj identificēt un uzskaitīt divos materiāla veidos: «melnais metāls» un «alumīnijs».
Daudzu iepakotāju realizētās preces ir iepakotas iepakojumā no kompozītmateriāliem. Tas ir vairāku materiāla veidu slāņu laminēts materiāls. Piemēram, kartons ar polimēra pārklājumu, 3-slāņu laminēts materiāls no kartona slāņa, metāla folijas un polimēra slāņa. Kompozītmateriālu, tāpat kā citus iepakojuma materiālus, var atpazīt pēc marķējuma uz iepakojuma vai tā etiķetes. Ministru kabineta 2002. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 140 «Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi» ir norādīti visbiežāk novērojamie iepakojuma materiālu marķējumi, bet kompozītmateriāliem ir norādīti šādi apzīmējumi: Nr. p. k. Iepakojuma materiāla veids Apzīmējums Ciparu kods 7. Kompozītmateriāli, tai skaitā: c/* 80-99 7.1. papīrs un kartons/jaukti metāli 80 7.2. papīrs un kartons/plastmasa 81 7.3. papīrs un kartons/alumīnijs 82 7.4. papīrs un kartons/dzelzs skārds 83 7.5. papīrs un kartons/plastmasa/alumīnijs 84 7.6. papīrs un kartons/plastmasa/alumīnijs/ dzelzs skārds 85 7.7. plastmasa/alumīnijs 90 7.8. plastmasa/dzelzs skārds 91 7.9. plastmasa/jaukti metāli 92 7.10. stikls/plastmasa 95 7.11. stikls/alumīnijs 96 7.12. stikls/dzelzs skārds 97 7.13. stikls/jaukti metāli 98
Piezīme. * Kompozītmateriāliem apzīmējumu veido burts C un aiz šķērssvītras norādītā dominējošā materiāla apzīmējums.
Attiecībā uz iepakojumu no kompozītmateriāliem un citu no vairākiem materiāliem sastāvošu iepakojumu — nodokļa maksātājiem, kuri saņēmuši atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas kā ražotāja atbildības sistēmas dalībnieki, 2023. gadā preču iepakojums no šiem materiāliem būs jāuzskaita un atskaitēs jāuzrāda atsevišķi no citiem iepakojuma materiāliem.
Vēl 2022. gadā kompozītmateriāli bija jāuzskaita tajā materiāla grupā, kura iepakojuma izstrādājumā svara ziņā bija pārākumā (sk. Daba resursu nodokļa likuma 24. panta 7. daļa), bet no 2023. gada 1. janvāra jāsāk uzskaitīt diezgan detalizēti, un tas izriet no MK 16.08.2017. noteikumiem Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem». Noteikumu 6. un 7. pielikumā norādītās šādas iepakojuma uzskaites struktūras:
1. Kompozīta iepakojums:
1.1. Plastmasa
1.2. Papīrs
1.3. Alumīnijs
Lai saprastu, kā tas ir domāts, šajos pielikumos ir arī norādīts: «Iepakojuma no kompozītmateriāliem un cita no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma apjomu (īpatsvaru) aprēķina par katru iepakojumā ietverto materiālu. No minētās prasības var atkāpties, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz 5% no iepakojuma vienības kopējās masas.»
Tātad, ja prece iepakota laminētā vairākslāņu materiālā vai iepakojuma izstrādājums satur vairākus materiālu veidus, tad atsevišķi jāuzskaita katra iepakojuma izstrādājumā ietilpstošā materiāla svars. Piemēram, lai nodrošinātu jaunajām prasībām atbilstošu uzskaiti par kartona kastīti ar «caurspīdīgu lodziņu» no polimēra materiāla, atsevišķi jāuzskaita kartona svars un polimēra materiāla svars. Lūdzam ņemt vērā, ka no 2024. gada iepakojums no kompozītmateriāliem būs jāuzskaita vēl detalizētākā dalījumā šādi:
1. Kompozīta iepakojums (izņemot dzērienu kompozīta iepakojumu):
1.1. Plastmasa
1.2. Papīrs
1.3. Alumīnijs
2. Dzērienu vienreiz lietojams kompozīta iepakojums ar tilpumu līdz 3 litriem:
2.1. Plastmasa
2.2. Papīrs
2.3. Alumīnijs
Vienlaikus atgādinām, ka joprojām ir spēkā prasība, ka iepakojuma materiāla veids un svars ir jāpierāda ar kādu no Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 58. punktā norādītajiem dokumentiem, un tie ir:
1) grāmatvedības uzskaites dokumenti un apstiprinātas iepakojuma materiāla izlietojuma normas vai faktiski patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
2) piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina iepakojuma materiāla veidu un svaru;
3) līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru vai preču piegādātāja sniegts iepakojuma tehniskais apraksts;
4) Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra atzinums par iepakojuma materiāla veidu un svaru;
5) muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par iepakojuma materiāla veidu un svaru;
6) pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru;
7) ar aktu (minēto MK noteikumu 9. pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma materiālu veids un svars. Iepakojuma no kompozītmateriāla un no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma pamatošanai vispiemērotākais būtu iepakojuma ražotāja vai preces piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments, jo tieši viņi vislabāk pārzina precei pievienotā iepakojuma īpašības un materiāla sastāvu.
