Laura Berga,
AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece, Vides pārvaldības vadītāja
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai vasaras izbraukuma tirdzniecībā mums nepieciešami vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi. Kad mums tie jāuzskaita kā dabas resursu nodokļa objekti? Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā norādīts, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām.
Savukārt Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumos Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» ir konkretizētas šādas situācijas:
49. punktā: «Ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdzniecībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā.»;
65. punktā: «Realizējot sabiedriskajā ēdināšanā vienreiz lietojamos traukus kopā ar precēm un produktiem, tos apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa.»
No iepriekš norādītā var izdalīt divu veidu darbības ar vienreiz lietojamiem traukiem un piederumiem:
1) tukšu vienreiz lietojamo trauku un piederumu pārdošana,
2) produktu (preču) pārdošana, kuri ievietoti (iepakoti) vienreiz lietojamos traukos ar pievienotiem galda piederumiem.
Šo dalījumu saprast un pareizi piemērot dabas resursu nodokļa objektu uzskaitē ir svarīgi, jo vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, kuri preces realizācijas brīdī pilda šīs preces (produkta) iepakojuma funkciju, ir dabas resursu nodokļa objekti kā iepakojums un arī atskaitēs jāuzrāda kā iepakojums. Bet pārdodot traukus tukšus — tie ir nodokļa objekti kā prece «vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi» un arī atskaitēs uzrādāmi grupā «Vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi».
Šādu izpratni par nodokļa objektiem sniedz Iepakojuma likuma 1.1 panta 1. daļā norādītā iepakojuma definīcija un 2. daļas 2. punktā norādītais iepakojuma definīcijas piemērošanas kritērijs:
«2) izstrādājumus, kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, kā arī vienreiz lietojamus izstrādājumus, ko piepilda tirdzniecības vietā vai kas projektēti un paredzēti piepildīšanai tirdzniecības vietā, uzskata par iepakojumu, ja tie pilda iepakojuma funkcijas.»
Jāatceras, ka šie nodokļa objekti jāuzskaita svara kilogramos un atskaitēs jāuzrāda tajā materiāla grupā, no kā vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi ir izgatavoti.
Vai taisnība, ka vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas, vispār nedrīkst laist tirgū, neskatoties uz to, ka tie minēti kā nodokļa objekti Dabas resursu nodokļa likumā? Jā, tā ir taisnība, un to nosaka 2021. gada 27. maijā pieņemtais Latvijas Republikas likums «Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums», kurš izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.
Patēriņa samazināšanai noteiktie vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas, kurus parasti ir iecerēts izmantot tikai vienu reizi vai īslaicīgi, pirms tos izmet atkritumos, un tieši tā mēs arī patērējam vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus.
«Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma» 4. pantā noteikts, ka ražotājam aizliegts laist tirgū šādus vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus:
■ galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši);
■ šķīvjus;
■ salmiņus (izņemot gadījumu, kad tie ir iekļauti ES regulas Nr. 2017/745 darbības jomā, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm);
■ dzērienu maisāmkociņus;
■ no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam;
■ no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus, kā arī dzērienu glāzes.
Te arī noteikts, ka ražotājam aizliegts laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas.
Kā likuma piemērošanas izņēmuma gadījums šī 4. panta 3. daļā norādīts, ka aizliegums laist tirgū no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu neattiecas uz tādu dzērienu iepakojumu, šķīvjiem, paciņām un iesaiņojumu, kurā iepakota pārtika un kurā pārtiku individuālam patēriņam iepako ražošanas līnijā, pēc tam nogādājot uz tirdzniecības vietu, kas atrodas ārpus ražotnes vai ražotāja noliktavas.
Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem (plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, uzpūstā putu polistirola (EPS) pārtikas un dzērienu iepakojums) tirgū jau ir pieejami videi draudzīgāki aizstājēji un alternatīvas. Savukārt dzērienu glāzēm šobrīd piemērotu alternatīvu vēl nav, tādēļ jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.
Vai tirgotājs pats var noteikt, ka viņa tirgotie gaida trauki un piederumi no plastmasu saturošiem materiāliem ir vairākkārt lietojami? Ministru kabineta 11.01.2022. noteikumu Nr. 28 «Noteikumi par kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, un kritērijiem šo izstrādājumu klasifikācijai» 7. punktā norādīts sekojošais:
«7. Ja ražotājs nevar dokumentāri pamatot, ka plastmasu saturošais izstrādājums ir atkārtoti lietojams, tas ir uzskatāms par vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un uz to attiecas visas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas tikumā noteiktās prasības vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem.»
Uz kādiem plastmasu veidiem attiecas ierobežojumi?
Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma noteiktās prasības attiecas uz šī likuma 4. pantā norādītajiem izstrādājumiem, kas ražoti gan pilnīgi, gan daļēji no plastmasas. Tāpat prasības attiecas uz plastmasu saturošiem kompozītmateriāliem un kompozīta iepakojumu (laminātiem), kas satur plastmasu, piemēram, kartona izstrādājumiem ar iekšēju vai ārēju plastmasas slāni, tajā skaitā laminētu kartona iepakojumu un kartona glāzēm ar plastmasas pārklājumu u.c.
Likuma 1. pantā sniegta arī termina «plastmasa» skaidrojums, norādot, ka tas ir materiāls, kas sastāv no polimēra, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā gatavo izstrādājumu galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus. Tātad plastmasa ir sintētiski ražots polimērs.
Savukārt iepakojuma izstrādājumi un vienreiz lietojamo galda trauki un piederumi no bioplastmasas Dabas resursu nodokļa likuma kontekstā iekļauti dabisko šķiedru izejmateriālu grupā, nevis plastmasu (polimēru) izejmateriālu grupā, un Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma prasības izstrādājumiem no bioplastmasas var neattiecināt, izņemot gadījumus, ja šie izstrādājumi ir ražoti no bioplastmasas un plastmasas maisījuma. Piemēram, atkarībā no tā materiāla ražošanas tehnoloģijas uz atsevišķiem izstrādājumiem ar polipienskābes (PLA) pārklājumu attiecas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma prasības par šo izstrādājumu marķēšanu.
Vai aizliegums attiecas arī uz no vairākiem izstrādājumiem sakomplektētu preci?
Jā, aizliegums laist tirgū vienreizlietojamus plastmasu saturošus galda piederumus (dakšiņas, naži, karotes, irbulīši) un šķīvjus attiecas gan uz darījumiem, kad tos pārdod atsevišķi kā preci, gan, ja tie pievienoti pārdodamam ēdienu komplektam.
Tieši tāpat aizliegums attiecas arī uz salmiņiem, kuri ir piestiprināti dzēriena iepakojumam, piemēram, sulas paciņai.
Vai Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums nosaka arī kādus izņēmuma gadījumus?
Likuma piemērošanas izņēmumi norādīti tā 3. pantā, nosakot, ka Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums neattiecas uz:
■ pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana;
■ primāro tirdzniecības iepakojumu, kurā pārdod vairāk nekā vienu pārtikas porciju;
■ sekundāro iepakojumu.
Kuri vienreizlietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi ir jāmarķē, kā un kad tie jāmarķē?
Ne visus vienreiz lietojamos izstrādājumus no plastmasas var aizstāt ar alternatīvu izstrādājumu, kurš pilnībā ražots no videi nekaitīgiem materiāliem. Tāpēc Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 4. pantā noteikto izstrādājumu sarakstā, kurus aizliegts laist tirgū, nav iekļautas dzērienu glāzes un pārtikas iepakojums, kuri izgatavoti no plastmasas un nav paredzēti vairākkārtējai izmantošanai.
Bet uz vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem — dzērienu glāzēm un pārtikas iepakojumu ātrajām uzkodām vai ēdienam tūlītējam patēriņam — attiecas minētā likuma 5. pantā ražotājam noteiktie pienākumi informēt patērētāju par nepieciešamību samazināt šo izstrādājumu patēriņu:
■ piedāvājot alternatīvus izstrādājumus, kas nesatur plastmasu;
■ dodot iespēju izmantot klienta līdzi paņemto trauku;
■ neizsniedzot bez maksas vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, kuros iefasē klienta izvēlēto līdzņemamo dzērienu un ēdienu. Šīs prasības attiecas uz visiem ražotājiem/tirgotājiem, kas pārdod tirdzniecības vietā iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu tūlītējam patēriņam vai līdzņemšanai, t.sk., ātro ēdienu restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, individuālajiem pārtikas tirdzniecības stendiem gan tirdzniecības centros, gan brīvā dabā u.c.
Šī prasības neattiecas uz tādu iepakotu gatavu ēdienu un dzērienu, kas patēriņam iepakots jau ražošanas vietā un ko nogādā uz tirdzniecības vietu.
Marķēšanas prasības tirgū laistiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (dzērienu glāzes, primārais un sekundārais iepakojums) ir izskaidrotas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 7. pantā, bet marķējuma specifikācijas detalizēti ir noteiktas dokumentā «Regula (ES) 2020/2151 (2020. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus par saskaņotām marķējuma specifikācijām, kuras attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu».
Ražotājam jānodrošina, ka marķējumu izvietoto uz pašu izstrādājumu, tam jābūt skaidri saredzamam, salasāmam un neizdzēšamam. Atbilstoši Regulas Nr. 2020/2151 3. pantam «Valodas», marķējuma informatīvo tekstu norāda tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu laiž tirgū.
Ko nozīmē likumā minētais termins «laist tirgū»?
Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 1. pantā norādīts, ka termins «laist tirgū» nozīmē izstrādājumu darīt pieejamu (piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) tirgū pirmo reizi. Attiecīgi tas nozīmē Latvijā saražotas vai ievestas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, vai importētas no trešajām valstīm, kas nav ES, pirmreizēju realizāciju: pārdošanu vai izmantošanu savā saimnieciskajā darbībā, t.i., komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt izstrādājumu izplatīšanai.
