Vai visos gadījumos, kad komersants pirmo reizi ieved Latvijā elektriskās un elektroniskās iekārtas, tās ir dabas resursu nodokļa objekts un par tām ir jāaprēķina dabas resursu nodoklis? Ievedot Latvijas Republikas teritorijā elektriskās un elektroniskās iekārtas, komersantam vēl nav pienākuma aprēķināt dabas resursu nodokli. 2005. gada 29. decembrī pieņemtā Dabas resursu nodokļa likuma 3. pants nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē videi kaitīgas preces (tai skaitā elektriskās un elektroniskās iekārtas, kuras ir videi kaitīgu preču atsevišķa grupa). Tas nozīmē, ka ievešanas brīdī Latvijā pienākums aprēķināt nodokli vēl neiestājas. Tomēr, ja komersantam tā ir ērtāk, viņam ir tiesības aprēķināt nodokli tajā brīdī, kad elektriskās un elektroniskās iekārtas tiek ievestas Latvijā.
Latvijas Zaļais punkts iesaka to darīt, ja komersants ir pārliecināts, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas tiešām tiks realizētas Latvijā.
Gadījumos, kad elektriskās un elektroniskās iekārtas pēc ievešanas Latvijā tiks realizētas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, par tām dabas resursu nodoklis nav jāaprēķina.
Ir gadījumi, kad elektriskās un elektroniskās iekārtas tiek realizētas Latvijā, bet rezultātā tās nav dabas resursu nodokļa objekts. Piemēram, Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta 11. daļā noteikts: ja komersants, kas elektriskās un elektroniskās iekārtas realizē citai personai, kas ir Latvijas nodokļa maksātājs, bet kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo elektrisko un elektronisko iekārtu izvešanu:
- nodokli nemaksā, ja elektrisko un elektronisko iekārtu realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;
- samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja elektrisko un elektronisko iekārtu realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu. Vēršam uzmanību uz to, ka ne visas elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas atbilst to definīcijai un tiek realizētas Latvijas Republikas teritorijā, ir dabas resursu nodokļa objekts.
Tā, piemēram. Ministru kabineta 08.07.2014. noteikumu Nr. 388 «Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība» 3.1. punkts nosaka, ka iekārtām, kuras tiek izmantotas valsts drošības pamatinterešu aizsardzībai, kā arī ieročiem un citām specifiskām militārām iekārtām, kas paredzētas īpašiem militāriem mērķiem, netiek piemērotas kategorijas un līdz ar to tās nav dabas resursu nodokļa objekts.
Bez jau minētajām iekārtām noteikumu Nr. 388 37. punktā ir uzskaitītas elektriskās un elektroniskās iekārtas, par kurām dabas resursu nodoklis nav jāmaksā:
- iekārtām, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā;
- lielizmēra stacionāriem rūpnieciskiem mehānismiem;
- lielizmēra stacionārām iekārtām, izņemot ierīces šādās iekārtās, kas nav paredzētas un uzstādītas kā šo iekārtu sastāvdaļas;
- pasažieru vai kravas transportlīdzekļiem, izņemot neapstiprināta tipa elektriskos transportlīdzekļus ar diviem riteņiem;
- autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas paredzēta tikai profesionālām vajadzībām;
- iekārtām, kas ir īpaši paredzētas pētniecības un izstrādes vajadzībām un ir pieejamas tikai komersantiem;
- medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, ja ir paredzams, ka šīs ierīces var būt infekciozas pirms to aprites cikla beigām, un aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm.
Vai visos gadījumos, kad komersants pirmo reizi ieved Latvijā elektriskās un elektroniskās iekārtas un izmanto tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tās būs dabas resursu nodokļa objekts un par tām būs jāaprēķina dabas resursu nodoklis?
Ievedot Latvijā elektriskās un elektroniskās iekārtas un tikai plānojot tās izmantot savai saimnieciskai darbībai, pienākums aprēķināt nodokli vēl neiestājas. Normatīvie akti paredz, ka nodokli par elektriskām un elektroniskām iekārtām maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām elektriskām un elektroniskām iekārtām.
Tomēr, līdzīgi kā atbildē uz iepriekšējo jautājumu, par gaidāmo elektrisko un elektronisko iekārtu realizāciju Latvijā, komersantam, kurš plāno iekārtas izmantot savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir tiesības aprēķināt nodokli tajā brīdī, kad elektriskās un elektroniskās iekārtas tiek ievestas Latvijā.
Novērots, ka komersanti, kas ieved elektriskās un elektroniskās iekārtas izmantošanai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, biežāk aprēķina nodokli ievešanas brīdī. Tas ir tādēļ, ka pretējā gadījumā ir jāspēj dokumentāri pierādīt brīdi, kad šīs iekārtas sāk izmantot un kāds ir šo iekārtu svars, un tas ir papildu darbs, lai dokumentus sagatavotu un pievienotu kā pierādījumus par nodokļa aprēķinu.
Vēršam uzmanību uz to, ka ne visos gadījumos elektriskās un elektroniskās iekārtas, ja tās tiks izmantotas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, būs dabas resursu nodokļa objekts.
Piemēram, Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta 13. daļā noteikts: elektriskās un elektroniskās iekārtas, kuras tiek ievestas Latvijā un izmantotas jaunu preču ražošanai, bet šīs jaunās saražotās preces tiek izvestas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu, šai gadījumā:
- nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;
- par šīm precēm samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos.
Otrs gadījums, kad, ievedot Latvijā elektriskās un elektroniskās iekārtas, tās nekļūst par DRN objektu, izriet no Dabas resursu nodokļa likuma 9. panta 5. daļas, kur noteikts: «Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij.» Vēršam uzmanību uz to, ka šis gadījums attiecas tikai uz tām elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas tiek izmantotas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet neattiecas uz iekārtām, kas tiek pirmo reizi realizētas Latvijas Republikas teritorijā.
Trešais gadījums izriet no Ministru kabineta 08.07.2014. noteikumu Nr. 388 «Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība» 3.2. punktā noteiktā. Runa ir iekārtām, kuras ir īpaši paredzētas un uzstādītas kā tādu iekārtu sastāvdaļa, kuras neietilpst šo noteikumu pielikumos minētajās kategorijās un kuras var funkcionēt vienīgi kā šādu iekārtu sastāvdaļa. Piemēram, uzņēmums ieved Latvijā spuldzītes automašīnām un tās gan tirgo, gan izmanto, sniedzot auto remonta pakalpojumus. Spuldzes ir elektriskās iekārtas, un tās ir 3. kategorijā ietilpstošs dabas resursu nodokļa objekts, bet automašīnas, kurām tās ir paredzētas, nav nevienā kategorijā ietilpināma elektriskā iekārta. Līdz ar to auto spuldzes nav dabas resursu nodokļa objekts.
Uzņēmums nodarbojas ar jaunu elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanu un, lai tās saražotu, ieved Latvijā šo iekārtu komponentus (sastāvdaļas) no ārzemēm.
Izmantojot šīs sastāvdaļas un pievienojot vēl citas, ko uzņēmums saražo pats, uz vietas Latvijā tiek ražota jauna elektriskā un elektroniskā iekārta. Vai komersantam ir pienākums jau ievešanas brīdī aprēķināt dabas resursu nodokli par ievestajiem komponentiem?
Ievedot Latvijā elektrisko un elektronisko iekārtu komponentus (sastāvdaļas), tie vēl nav dabas resursu nodokļa objekts, jo faktiski nevar funkcionēt kā patstāvīgas elektriskās un elektroniskās iekārtas. Līdz ar to tās neatbilst elektriskās un elektroniskās iekārtas definīcijai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija direktīvas 2012/19/ES «Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem» skaidrojumu elektrisko un elektronisko iekārtu komponenti aptver virkni priekšmetu, kurus saliekot kopā veido elektrisko un elektronisko iekārtu un veicina tās pareizu darbošanos.
Komersantam pienākums aprēķināt dabas resursu nodokli iestāsies tajā brīdī, kad tas no ievestajiem komponentiem (sastāvdaļām) un pašražotiem komponentiem (sastāvdaļām) saražos jauno elektrisko un elektronisko iekārtu un to pirmo reizi realizēs kā iekārtu Latvijas Republikas teritorijā vai arī izmantos šo iekārtu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Vēršam uzmanību uz to, dabas resursu nodoklis ir jāaprēķina par visu elektriskās un elektroniskās iekārtas svaru, tas nozīmē – kopā par visiem tajā ietilpstošajiem komponentiem: gan par tiem, kas tika ievesti vai iepirkti Latvijā, gan uzņēmuma saražotajiem, tātad par iekārtas kopējo svaru.
