Jau 62,1% Latvijas iedzīvotāju priekšroku dod zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidu. Gada laikā šis rādītājs būtiski pieaudzis, jo 2019.gadā tādu uzskatu pauda nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju – 53,5%. Kopumā iedzīvotāju vērtējumā trīs Latvijā zaļākās nozares ir skaistumkopšanas, telekomunikāciju un mazumtirdzniecības. Savukārt par zaļākajiem individuālajiem Latvijas zīmoliem iedzīvotāji uzskata AS “Latvijas Valsts meži”, AS “Madara Cosmetics” un AS “Spodrība” zīmolu “Seal”, liecina “Zaļāko zīmolu topa” aptaujas rezultāti.
“Šā gada Zaļāko zīmolu topā redzam, ka teju visiem Latvijas TOP 50 zīmoliem iedzīvotāju vidējais zaļuma novērtējums ir pieaudzis, lai arī ir atsevišķas nozares, kuru kopējais vērtējums ir kļuvis mazāks, piemēram, pārtikas un dzērienu, elektronikas, ātrās ēdināšanas un finanšu nozarēm. Taču vienlaikus ļoti skaidri iezīmējusies tendence, ka iedzīvotāji grib un ir gatavi dzīvot zaļāk un savās izvēlēs un rīcībās kļūst ilgtspējīgāki. Šāda tendence vērojama kā Latvijas, tā visu trīs Baltijas valstu līmenī, ko noteikti jāņem vērā ikvienam uzņēmumam, kas šajos izaicinošajos tirgus apstākļos konkurē par patērētāju uzmanību un vēlas ilgtermiņā būt veiksmīgs tajā, ko dara,” uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, paužot gandarījumu, ka pārliecinošs vairākums jeb 32 no Latvijas 50 zaļākajiem zīmoliem kā savu sadarbības partneri ir izvēlējušies tieši Latvijas Zaļo punktu.
Aptauja norisinājusies visās trīs Baltijas valstīs un vidēji Baltijā kā zaļākās iedzīvotāji novērtējuši mediju, mazumtirdzniecības un pasta pakalpojumu nozares. Savukārt TOP 3 Baltijas zaļākie zīmoli ir “H&M”, “Neste” un “IKEA”.
Kā norāda K.Zakulis, Covid-19 pandēmija radījusi jaunus izaicinājumus zīmoliem arī ilgtspējas kontekstā, jo prioritātes virknei uzņēmumu mainījās un svarīgāk par ilgtspējīgāku darbību vai investīcijām kompānijas zaļumā, bija vispār nodrošināt darbību un saglabāt uzņēmuma dzīvotspēju. To pavasarī un vasarā varēja novērot arī atkritumu šķirošanas kvalitātē, kas strauji nokritās. Tāpat arī daļa ražotāju jaunu produktu ražošanā pārorientējās atpakaļ uz pirmreizējām izejvielām, nevis jau pārstrādātām izejvielām. “Skatoties globālā kontekstā, Latvijas un pat Baltijas ietekme uz klimata pārmaiņu procesiem varētu šķist maza un nenozīmīga. Taču mana pārliecība ir, ka, lai mēs varētu turpināt lepoties ar Latvijas zaļumu arī nākamajās paaudzēs, mums jau šodien uzņēmumu un arī individuālā ir jāmaina ierastās prakses – pasakot nē liekajam, tērējot mazāk dabas resursu, pielietojot vēlreiz, pārveidojot un pārstrādājot,” saka K.Zakulis.
Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma “Baltijas Zīmolu topa” ietvaros. Latvijā no 2020.gada jūlijam līdz augustam aptaujāti 1000 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izpēti veica pētījumu aģentūra “RAIT”. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau piekto gadu un tā pamatā ir sabiedrības priekšstati par minēto zīmolu “zaļumu” jeb draudzīgumu videi.
