Saņemt LZP jaunumus savā e-pastā

Kāpēc nolietotās elektropreces ir kaitīgas videi?

Katru gadu Latvijā tiek importēts aptuveni 25 tūkstoši tonnu elektrisko un elektronisko preču. Visas šīs iekārtas ar laiku nolietojas un neizbēgami kļūst par atkritumiem. Daudzas elektriskās un elektroniskās iekārtas satur gan cilvēkam, gan dabai kaitīgas vielas, kuras, nonākot saskarē ar apkārtējo vidi, var radīt neatgriezenisku kaitējumu. Šī iemesla dēļ Latvijas tirgū novietotās elektropreces kopš 2005.gada vasaras tiek marķētas ar īpašu simbolu – pārsvītrotu konteineru, kas norāda, ka šo preci nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem.

Kas tad ir tik kaitīgs šajās iekārtās un kā tas viss mūs ietekmē? Elektropreču kaitīgās sastāvdaļas var iedalīt trīs lielās grupās:

  1. Freoni.
     Freoni ir ķīmiski savienojumi, kuri pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē tika plaši izmantoti dažāda veida ledusskapjos un saldētavās kā dzesēšanas šķidrums. Tie ir viegli iegūstami un ir lēti, taču 20. gadsimta 80. gados atklājās kāda ļoti nepatīkama blakus parādība – izrādījās, ka nonākot brīvā dabā, freoni iztvaiko un ceļas aizvien augstāk atmosfērā, kur noārda ozona slāni, kas Zemi pasargā no saules kaitīgā ultravioletā starojuma. Jāsaka gan, ka kopš 20. gadsimta 90. gadiem, saskaņā ar starptautisko Vīnes konvenciju „Par ozona slāņa aizsardzību”, freonu lietošana plaša patēriņa precēs ir aizliegta un līdz ar to, jaunāko modeļu ledusskapjos tie vairs netiek pielietoti.
  2. Smagie metāli.
     Smagie metāli ir elektroniskajā rūpniecībā dažādiem mērķiem plaši izmantoti savienojumi. Vispazīstamākie smagie metāli ir svins, kadmijs un dzīvsudrabs. Šie metāli savienojumu veidā mums ir visapkārt – kā elektropreču sastāvdaļas televizoros, datoros, dienasgaismas lampās, utt. Līdzīgi kā aprakstītajā situācijā ar freonus saturošajiem ledusskapjiem, arī smagos metālus saturošās elektropreces, ja tās tiek nodotas kopā ar sadzīves atkritumiem vai vienkārši izmestas gadījuma vietās, meteoroloģisko un citu apstākļu rezultātā, tās pamazām sadalās un kaitīgās vielas nokļūst apkārtējā vidē, no kurienes tos uzņem augi, dzīvnieki. Visbeidzot, caur piesārņotu ūdeni, pārtiku, augiem un dzīvniekiem smagos metālus uzņem arī cilvēks.
  3. Plastmasas.
    Gandrīz visas elektropreces satur noteiktu daudzumu plastmasu jeb polimēru. Tās parasti kalpo kā apvalki, ietvari vai preču sastāvdaļas. Lai gan gatavais plastmasas izstrādājums pie tā pareizas izmantošanas nav kaitīgs nedz cilvēkiem, nedz apkārtējai videi, tomēr, ja plastmasu saturoša iekārta vai izstrādājums nokļūst noteiktos apstākļos, piemēram, dedzinot, tā var kļūt ļoti bīstama apkārtējai videi. Piepilsētas mežos un pļavās ir vērojamas pamestās nolietotās elektropreces. Ja šajā vietā izceļas ugunsgrēks vai arī pavasarī tiek dedzināta kūla, daļēji un nepilnīgi sadeg arī elektropreču plastmasas detaļas. Šādas nepilnīgas degšanas dēļ (salīdzinoši zemās degšanas temperatūras dēļ) no polimēriem, kas satur dažādas piedevas, piemēram, hloru, kas ir atrodams PVC (polivinilhlorīda) loga rāmju atgriezumos, elektropreču izolācijas materiālos, izdalās kaitīgas un bīstami indīgas vielas, piemēram, dioksīni – organiski savienojumi, kas ir vieni spēcīgākajiem kancerogēniem savienojumiem pat pie minimālām devām. Jāpiebilst, ka hlora atomu klātbūtne dioksīna molekulā tikai pastiprina dioksīna kancerogēno efektu. Kopumā plastmasas preču bīstamību apkārtējai videi nosaka to sastāvā esošās piedevas, kas savu negatīvo efektu dod šo preču noārdīšanās, piemēram, degšanas procesā. Piemēram, sadegot tīram polietilēnam, negatīvais efekts uz apkārtējo vidi praktiski nebūs, jo degšanas procesā radīsies ogļskābā gāze un ūdens. Sadegot PET pudelēm vai polimēru maisiņiem, ietekme uz vidi varētu būt salīdzinoši ievērojamāka, bet tas ir atkarīgs no šo preču sastāvā esošajām piedevām.