Kāpēc VKP ir kaitīgas apkārtējai videi?
Kāpēc nolietotās riepas, eļļas un to filtri, kā arī baterijas un akumulatori ir kaitīgi videi?
Katru gadu Latvijā tiek importēti aptuveni 15 tūkstoši tonnu automašīnu riepu, 245 tūkstoši tonnu eļļas un to filtru, kā arī vairāki tūkstoši tonnu bateriju un akumulatoru. Visas šīs preces satur cilvēkiem un dzīvajai dabai kaitīgus savienojumus, kas, nepareizi apsaimniekotas pēc to nolietošanās jeb kļūšanas par atkritumiem, neglābjami apdraud vidi un arī cilvēku veselību.
Kādas tad ir šīs vielas un kādu iespaidu uz mums tās atstāj?
- Eļļas (motoreļļas, smēreļļas, u.c.) un to filtri satur ievērojamu daudzumu smago metālu. Pazīstamākie no smagajiem metāliem ir svins, dzīvsudrabs un kadmijs. Ja izlietotās eļļas nonāk augsnē vai ūdenī, smagos metālus uzņem augi un dzīvnieki, un caur tiem arī barības ķēdes augšgalā stāvošais cilvēks, kas ilgstošākā periodā var nopietni apdraudēt cilvēku veselībai. Eļļas un to produkti satur arī lielu daudzumu naftas produktu. Ar naftas produktiem piesārņotu augšņu un ūdeņu attīrīšana ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process. Vislielākais risks cilvēka veselībai rodas, ja šie produkti nonāk gruntsūdeņos un vēlāk arī dzeramajā ūdeni.
- Automobiļu riepas nonākot apkārtējā vidē rada galvenokārt estētisko piesārņojumu. Dabiskā veidā tās sadalās ārkārtīgi lēni. Riepas pļavās, mežos un upēs var atrasties pat vairākus desmitus gadu. Krietni lielāks negatīvais efekts parādās, ja šīs riepas nonāk ugunī (piemēram meža ugunsgrēka vai kūlas dedzināšanas gadījumā). Gumija, ko satur riepas sadegot rada biezus, kodīgus un toksiskus dūmus, kas ir ļoti kaitīgi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
- Baterijas un akumulatori satur daudz un dažādas bīstamās vielas, atkarībā no konkrētā bateriju vai akumulatoru veida. Viskaitīgākie ir automašīnu akumulatori, jo tie lielā daudzumā satur gan svinu, gan arī dažādas skābes. Ja akumulatori pēc to dzīves laika beigām netiek pienācīgi apsaimniekoti un nonāk zem klajas debess, tie pakāpeniski sāk rūsēt un visas to kaitīgās sastāvdaļas nonāk augsnē un ūdeņos, tādējādi nodarot neatgriezenisku kaitējumu videi. Arī mājsaimniecībā izmantojamās baterijas satur smagos metālus.
Kas jādara, lai aprakstītais nekļūtu par īstenību? Pirmkārt, ikvienam no mums vajadzētu atturēties no šo preču izmešanas kopā ar sadzīves atkritumiem vai vēl sliktāk - izmest tos kaut kur mežā vai citur brīvā dabā. Visas minētās izlietotās preces būtu jānodod tam paredzētās vietās - baterijas iespējams nodot to tirdzniecības vietās, kā arī nolietotās elektronikas un bīstamo atkritumu savākšanas punktos. Savukārt speciālie konteineri nolietotajām baterijām izvietoti ~ 2000 tirdzniecības un izglītības iestādēs. Šajos punktos savāktie produkti tiek nogādāti uz pārstrādes rūpnīcām. Tur pirms galīgās utilizācijas videi nekaitīgai veidā no savāktajiem produktiem tiek atdalītas derīgās sastāvdaļas (atkārtoti izmantojama gumija, krāsainie un melnie metāli, u.c.), kuras vēlāk tiek izmantotas jaunu preču ražošanai. Piemēram, no vienas tonnas bateriju var atgūt:
- mangāna dioksīdu – 270 kg;
- dzelzi – 210 kg;
- cinku – 160 kg;
- grafītu – 60 kg;
Tātad nododot izlietotās baterijas, eļļas un riepas tam paredzētajās vietās mēs ne tikai rūpējamies par apkārtējās vides kvalitāti un savu veselību, bet arī palīdzam ietaupīt daudzus vērtīgus resursus.
