Jautājumi un atbildes

Zaļā punkta zīme apliecina preces ražotāja atbildību par tās iepakojuma tālāko likteni. Tas nozīmē, ka tiesības šādi marķēt preci iegūst uzņēmumi, kas gādā par savas produkcijas izlietotā iepakojuma savākšanu. Tas, vai uzņēmums izmanto savas tiesības un uz preces iepakojuma norāda Zaļā punkta preču zīmi, ir viņa paša ziņā.

Katru gadu ar Zaļā punkta zīmi tiek marķēts vairāk kā 640 miljardi iepakojuma vienību un, pateicoties arvien pieaugošām patērētāju rūpēm par vides ilgtspējīgu attīstību, Zaļā punkta zīme kā apliecinājums iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēmai ir būtisks produkta konkurētspējas rādītājs.

1. Atšķirojot izlietoto iepakojumu, vecās elektropreces, baterijas un citas pārstrādei derīgās lietas, mēs samazinām to atkritumu apjomu, kas nonāk izgāztuvēs.

2. Atkritumu šķirošana ir veids, kā varam taupīt dabas resursus, - no izlietotā iepakojuma, vecajām elektroprecēm, baterijām, riepām un citām nolietotām precēm iespējams atkārtoti ražot izejvielas jaunam iepakojumam vai citus produktus.

3. Ekonomiskais izdevīgums – jo vairāk atkritumu mājsaimniecībā tiks sašķirots, jo mazāk būs jāmaksā par atkritumu izvešanu.

Uzzini vairāk par to, kas būtu jādara ar atkritumiem >>

Ir aprēķināts, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada apmēram sešus kilogramus atkritumu, mēneša laikā apmēram 28 kg, bet gada laikā mēs katrs radām 333 kg atkritumu (Eurostat 2011. gada dati). Tiek lēsts, ka ik gadu Latvijā no jauna uzkrāja apmēram 600 - 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu.

Tiek lēsts, ka apmēram 20- 30 % no sadzīves atkritumu svara veido iepakojums. Tas ir atkarīgs no iedzīvotāju labklājības: pilsētu iedzīvotāju un turīgāku cilvēku mājās rodas vairāk iepakojuma, jo tie patērē vairāk veikalā pirktu pārtikas un cita veida preču.

Kopā apmēram 58 kilogrami. No tiem 35 % veido stikls, 32 % papīra un kartona iepakojums, 22 % dažādi polimēri (plastmasas dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas plastmasas iepakojums), 5 % koka iepakojums, 3 % metāla (konservu bundžas, dzērienu skārdenes) un 3 % cita veida iepakojums.

PET pudeles veido aptuveni 3 % no visiem mājsaimniecības atkritumiem.

Jā, lielāko daļu Latvijā sašķirotā iepakojuma pārstrādā tepat Latvijā:

- PET pudeles tiek pārstrādātas augstas kvalitātes PET pārslās rūpnīcā „PET Baltija” Jelgavā,
- plastmasas plēves kausē un granulē „Nordic Plast” Olainē,
- papīru, kartonu, sulu un piena kartona iepakojumu jaunos papīra izstrādājumos pārstrādā „Līgatnes papīrfabrika”.

Latvijā savāktā stikla pārstrāde notiek ārzemēs – galvenokārt Lietuvā un Ukrainā.

Apskati arī Latvijas Zaļā punkta sagatavotās īsfilmas par iepakojuma pārstrādi:

Plastmasas iepakojuma pārstrāde;
Stikla iepakojuma pārstrāde;
Papīra iepakojuma pārstrāde.

1) ja atkritumu šķirošana Jūsu administratīvajā teritorijā (novadā, pilsētā) nav pieejama, vērsieties savā pašvaldībā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. pants nosaka, ka pašvaldību pienākums ir organizēt atkritumu dalītu vākšanu;

2) ja atkritumu šķirošana Jūsu pašvaldībā ir uzsākta, bet šķirošanas konteineri uzstādīti jums neērtā vai nepieejamā vietā, vaicājiet sava nama apsaimniekotājam vai savas mājas atkritumu apsaimniekotājam par iespēju šķirošanas konteinerus uzstādīt Jūsu dzīvesvietas tuvumā.

Tīri un sausi polietilēna maisiņi jāizmet plastmasai paredzētajā šķirošanas konteinerā.

Mizas jāizmet kopējo sadzīves atkritumu konteinerā, ja nav speciālā konteinera BIO atkritumiem.

Nē, pārstrādei tas netraucē, jo pārstrādes procesā papīrs tiek šķīdināts un ne-papīra frakcijas (skavas, līplentes u.c.) tiek atdalītas no papīra masas.

Noskatieties arī Latvijas Zaļā punkta sagatavoto īsfilmu par papīra pārstrādi!

PET ir termina "polietilēnteraftalāts" saīsinājums. PET ir plastmasas veids ar augstu izturību, kas saglabājas pie apkārtējās temperatūras svārstībām, kā arī mazu mitruma un gāzu caurlaidību. Visvairāk to izmanto minerālūdeņu, gāzēto atspirdzinošo dzērienu un eļļas pudeļu ražošanai. Tāpat no PET var ražot arī tekstilšķiedru un citus noderīgus produktus.

PET pudelēm nav nepieciešams noņemt korķīšus un etiķetes. Rūpnīcā pārstrādes procesā visas nevajadzīgās sastāvdaļas tiek atdalītas. Noskatieties mūsu īsfilmu par plastmasas iepakojuma pārstrādi "Šķirosim plastmasu"!

Šai situācijai iespējami divi izskaidrojumi:
1) savācējmašīna nogādā visu šķirošanas konteineru saturu vienkopus uz šķirošanas līnijām, kur iepakojums tiek sašķirots pa to veidiem un krāsām (piemēram, atšķirotas baltās, zaļās un brūnās PET pudeles, kas nav jādara iedzīvotājiem). Svarīgākais, kas jāpatur prātā, – iedzīvotāju uzdevums ir atšķirot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, tikai tad tas nezaudē kvalitāti un ir derīgs pārstrādei. Lai taupītu resursus, ir pilnībā pieļaujams, ka papīra un plastmasas šķirošanas konteineru saturs tiek izvests ar vienu atkritumu savācējmašīnu, jo iepakojuma kvalitāte no tā necieš. Atsevišķi ir jāizved stikla iepakojums, jo stikla lauskas var sabojāt citus iepakojuma materiālus.

Zaļā punkta pieredze rāda, ka visefektīvākā būtu sistēma, kurā iepakojums tiek šķirots divu veidu konteineros – vienā tiktu mestas stikla burkas un pudeles, bet otrā viss pārējais pārstrādei derīgais iepakojums. Tomēr katra pašvaldība izvēlas savu atkritumu šķirošanas sistēmu, atkarībā no tai pieejamiem resursiem un vietējās situācijas.

2) izlietotajam iepakojam paredzētajos konteineros ir samests pārāk daudz sadzīves atkritumu, tāpēc sašķirotie materiāli vairs nav derīgi pārstrādei un tos nav izdevīgi atšķirot no pārējiem atkritumiem. Tādēļ savācējmašīna visu konteinera saturu samet pie sadzīves atkritumiem. Šajā situācijā ir svarīga arī iedzīvotāju loma un atbildība. Ja redzat, ka kāds atkritumu šķirošanas konteinerā met sadzīves atkritumus, aizrādiet, ka šādiem atkritumiem ir paredzēts cits konteiners.

Uzzini kā pareizi šķirot iepakojumu!

Jaunāko informāciju par konteineru atrašanās vietu ir iespējams uzzināt no vietējā atkritumu apsaimniekotāja. Arī pašvaldībā būtu jābūt pieejamai informācijai par pilsētā izvietotajiem konteineriem. Atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji šķirošanas konteineru adreses ir publicējuši savā mājaslapā (piemēram, L&T Rīgā).

Čipsu pakas, plastmasas krējuma, jogurta, salātu trauciņus un konfekšu papīriņus Latvijā šobrīd nav iespējams pārstrādāt, tāpēc tos ir jāmet sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā.

Šovasar Latvijā eksperimentālā kārtā vairākās pilsētās sulu un piena pakas tiek vāktas atsevišķi. Savāktās sulu pakas pārstrādā Līgatnes papīrfabrikā, kur no tām atdala un jaunos papīra izstrādājumos pārvērš pakā atrodamo kartonu (kartons veido apmēram 75% no pakas svara). Ja Jūsu atkritumu apsaimniekotājam ir sadarbības līgums ar Līgatnes papīrfabriku, izskalotas un sausas pakas izmetamas papīram paredzētajā konteinerā. Ja šāda līguma nav, pakas jāmet sadzīves atkritumu konteinerā. Vai Jūsu atkritumu apsaimniekotājs sadarbojas ar Līgatnes papīrfabriku, noskaidrosiet, sazinoties ar viņu, izmantojot atkritumu šķirošanas vietu kartē atrodamos kontaktus.

Putuplasta pārstrādes iespējas Latvijā vēl tiek attīstītas, tādēļ putuplasta iepakojumu pagaidām ir jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.

Šķirošanas konteineri ir paredzēti tikai izlietotajam iepakojumam. Vecās disketes, CD matricas, videokasetes un audiokasetes nav iepakojums, tādēļ tās nedrīkst mest šķirošanas konteineros. Šīs preces netiek vāktas un nodotas pārstrādei, tādēļ izmetamas sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā.

Lai atbrīvotos no nelieliem makulatūras apjomiem, izmantojiet papīram un kartonam paredzētos šķirošanas konteinerus. Daudzās pašvaldību iestādēs un birojos ir uzstādītas arī īpašas kastes biroja papīra savākšanai.

Ja Jums ir sakrājies lielāks daudzums makulatūras (vecas avīzes, žurnāli, grāmatas) nogādājiet to atkritumu šķirošanas laukumā vai sazinieties ar savu atkritumu apsaimniekotāju.

Šīs lietas nav iepakojums, tādēļ izmetamas sadzīves atkritumu konteinerā. To ķīmiskais sastāvs ir citāds nekā iepakojuma stiklam, un pat neliels piejaukums var sabojāt pārstrādei nododamā stikla kvalitāti.

Zaļā punkta zīme uz produkta iepakojuma liecina, ka ražotājs ir iekļāvies Latvijas Zaļā punkta (LZP) sistēmā un uzticējis LZP savākt un nodot pārstrādei noteiktu daudzumu iepakojuma. Šķirojot iepakojumu, nav būtiski vai uz tā ir Zaļā punkta zīme, galvenais ir savākt un pārstrādāt valsts noteikto iepakojuma apjomu.

Daudzu sadzīves preču iepakojumus šobrīd Eiropā un Latvijā nepārstrādā, piemēram, čipsu pakas, jogurta trauciņus, kosmētikas tūbiņas. Lai izpildītu normatīvo aktu prasības, LZP šo iepakojumu vietā savāc vairāk kāda cita veida iepakojumu, kuru var pārstrādāt (piemēram, jogurta trauciņu vietā savāc vairāk plastmasas (PET) pudeles).

Pareizi! Izlietotās baterijas pieder pie videi kaitīgajiem atkritumiem, un tās nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Latvijas likumdošana paredz, ka tirgotājam, kurš tirgo baterijas, ir bez maksas jānodrošina izlietoto bateriju pieņemšana no patērētāja, tāpēc meklējiet izlietoto bateriju savākšanas konteinerus bateriju tirgošanas vietās.

Īpaši konteineri – kartona kastītes izlietotajām baterijām ir uzstādītas, piemēram, veikalos Maxima, Drogas, Rimi, Statoil degvielas uzpildes stacijās, kā arī sadzīves preču un elektropreču tirgošanas vietās. Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneru pārziņā esošās bateriju savākšanas vietas varat noskaidrot atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Privātpersonām nolietoto elektropreču nodošana speciālajos atkritumu šķirošanas laukumos (skat. karti) ir bez maksas. Juridiskajām personām šis pakalpojums ir par maksu, kuras apjomu nosaka katrs atkritumu apsaimniekotājs.

Atcerieties, ka speciālajos pieņemšanas laukumos pieņem tikai neizjauktas elektropreces! Elektropreču utilizācija tiek organizēta tādā veidā, ka ar ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot vērtīgās detaļas pārstrādei, tiek nosegtas izmaksas, kas rodas, lai pārstrādei nogādātu nevērtīgās detaļas. Ja visas vērtīgās detaļas jau ir izņemtas, tad faktiski iedzīvotājs uz atkritumu šķirošanas laukumu nogādā sadzīves atkritumus.

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka pie elektriskajām un elektroniskajām iekārtām ir pieskaitāmas tikai dienasgaismas lampas. Tas nozīmē, ka dienasgaismas lampas tāpat kā citas nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas var nodot speciālajos elektropreču nodošanas laukumos. Izdegušas kvēlspuldzes ir izmetamas sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros.

Nolietotās elektropreces iedzīvotāji aicināti nodot speciālos nolietoto elektropreču pieņemšanas punktos, kas pieejami lielākajās Latvijas pilsētās. Pieņemšanas punktu adreses varat noskaidrot atkritumu šķirošanas vietu kartē. Atsevišķas pašvaldības organizē arī speciālu bezmaksas transportu, kas reizi mēnesī vai ceturksnī savāc nolietotās elektropreces no mājām, kas iepriekš pieteikušas izvešanas nepieciešamību. Lai uzzinātu iespējas civilizētā un atbildīgā veidā atbrīvoties no nolietotajām elektroprecēm savā pilsētā vai pagastā, sazinieties ar savu pašvaldību vai atkritumu apsaimniekotāju.

Latvijas likumdošana nosaka, ka iedzīvotājiem ir jābūt nodrošinātai iespējai bez maksas nodot nokalpojušās elektropreces speciālos pieņemšanas punktos. Ar elektropreci tiek saprasta tāda iekārta, kas tiek darbināta ar strāvu no kontakta vai baterijām / akumulatora. Līdz ar to gāzes plīts, kurai nav nevienas ar elektrību darbināmas detaļas, ir nevis elektroprece, bet gan lielgabarīta atkritums, līdzīgi kā, piemēram, mēbeles. Par šādu lietu izvešanu jautājiet savam namu apsaimniekotājam vai atkritumu apsaimniekotājam.

Uzņēmumiem ir divas iespējas iegūt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN) samaksas:

- jānoslēdz līgums ar iepakojuma apsaimniekotāju, piemēram, ar AS „Latvijas Zaļais punkts” par piedalīšanos izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā;

- pašam jāizveido un jārealizē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēma, atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, jānodrošina pašu radītā izlietotā iepakojuma atpakaļsavākšana un reģenerācijas normu izpilde.

Uzņēmums var izvēlēties, kādu metodi tas izmantos iepakojuma svara aprēķināšanai:

- tiešās noteikšanas metode – iepakojums tiek nosvērts, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēram, drīkst izmantot tikai verificētus svarus;
- netiešās noteikšanas metode –  preču iepakojuma materiāla svara noteikšana vienā no norādītajiem veidiem:
    1. uzņēmuma iekšienē tiek izstrādātas un ar paraksttiesīgās personas parakstu apstiprinātas iepakojuma materiāla izlietojuma normas;
    2. tiek izmantots preču piegādātāja sniegtajā iepakojuma tehniskajā aprakstā (specifikācijā) norādītais iepakojuma vienības svars;
    3. tiek izmantoti dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” (22.06.2007.) 74. punktu iepakojums, ko pievieno izstrādājumam vai pirkumam tirdzniecības vietā pēc pircēja vēlēšanās dāvanas noformējuma veidā, netiek aplikts ar nodokli. Šis ir izņēmuma gadījums, kad pieļaujams neaprēķināt DRN par šāda veida iepakojumu.

Dabas resursu nodokļa likuma (15.12.2005.) 3. panta 1. punkta 3. daļā noteikts, ka dabas resursu nodokļa maksātājs par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem ir persona, kas Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus. Ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdzniecībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (15.12.2005.) 3. pantu nodokļa maksātāji ir personas, kuras pirmās Latvijas Republikas teritorijā realizē preces iepakojumā, savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces vai arī, sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu un tas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Gadījumos, kad preču iepakojums nenonāk līdz klientam – sasitās pudeles, norakstītā un brāķētā produkcija un tamlīdzīgi, dabas resursu nodoklis nav jāaprēķina, jo nav preču realizācijas fakta un līdz ar to nav pamata dabas resursu nodokļa aprēķinam par šo iepakojumu.

Lai pārliecinātos, vai elektroniskā iekārta ir dabas resursu nodokļa objekts un kādu nodokļa likmi piemērot, iesakām izmantot MK noteikumu Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” (19.06.2007.) 7. pielikumā norādīto informāciju par preču kodiem elektriskām un elektroniskām iekārtām kā DRN objektiem. Ja elektropreces kods atrodams šajā  pielikumā, tad konkrētā prece ir DRN objekts.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (15.12.2005 ) 27. panta 11. daļu nodokļa maksātājs, kas videi kaitīgas preces (t.sk., elektriskas un elektroniskas iekārtas) realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot šo videi kaitīgu preču izvešanu:

- nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

- samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

Ja uzņēmumam nav iespējas ziņas par videi kaitīgo preču svaru iegūt no preču piegādātāja un nav iespējas EEI nosvērt, tad EEI svara konstatācijai un tā pamatojuma dokumentāra apstiprinājuma nodrošināšanai normatīvajos aktos ir paredzēti divi varianti:

- gadījumā, kad nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas satur nepieciešamo informāciju par videi kaitīgo preču svaru, nodokļa maksātājs videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto datus par analogām precēm. Ja videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto analogas preces, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu. Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi,

- gadījumā, ja nav iespējams atrast informāciju par analogu elektrisko un elektronisko iekārtu svaru,  to var pamatot ar atzinumu par videi kaitīgo preču kategoriju un vidējo svaru, ko izsniedz Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra eksperti.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma (14.12.2000.) 20.1 panta pirmajā daļā noteikto definīciju zobārstniecības krēsli ir elektriska un elektroniska iekārta un arī videi kaitīga prece.
Dabas resursu nodokļa likme par zobārstu, frizieru vai tamlīdzīgiem krēsliem un to daļām ir noteikta Ministru Kabineta noteikumu Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” (22.06.2007. ) 7. pielikuma 6. 14.11.1.rindā. Tā ir 0,90 lati par elektriskās vai elektroniskās iekārtas katru svara kilogramu.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (15.12.2005.) 4. pantu par Latvijas Republikā ievestiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem DRN attiecas uz trīs objektiem:
-  jauniem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ievesti Latvijā;
-  transportlīdzekļos iebūvētajiem akumulatoriem;
-  preču un izstrādājumu iepakojumu, piemēram, auto detaļu iepakojumu.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (15.12.2005.) 6. pielikumu auto riepas ir videi kaitīga prece un nodokļa likme par auto riepām no 2009. gada 1. aprīļa ir Ls 0,15 par vienu kilogramu. Normatīvie akti atsevišķi neizdala lietotas un jaunas auto riepas, līdz ar to nodoklis ir jāpiemēro visām Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētajām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām riepām neatkarīgi no tā, vai tās ir bijušas lietošanā pirms ievešanas Latvijā.

Atkritumi ir jebkura viela vai priekšmets, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, kad tas viņam vairs nav vajadzīgs. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 333 kg sadzīves atkritumu (Eurostat 2011. gada dati). Apmēram 70 % no sadzīves atkritumu tilpuma ir pārstrādājami, ja vien nonāk šķirošanas konteineros.

Pēc izcelsmes – 1) sadzīves, 2) rūpnieciskie, 3) speciālie.
Pēc bīstamības – 1) inertie, 2) mazbīstamie, 3) bīstamie.
Pēc izmantošanas veida – 1) kompostējamie, 2) sadedzināmie, 3) pārstrādājamie.
Pēc sastāva – 1) organiskie, 2) neorganiskie, 3) kompozītmateriāli.

Atkritumi neradīja problēmas, kamēr uz Zemes bija skaitliski maz iedzīvotāju (pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedz sešus miljardus, bet tikai pirms gadsimta tas nebija lielāks par diviem miljardiem), nepastāvēja izejvielu (naftas, gāzes) deficīts, bija mazāks vides piesārņojums, daudz brīvu platību, bet produktu iepakošanā un rūpniecībā izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku sadalījās bez pēdām.

Šodien Zemes iedzīvotāju skaits pārsniedz 6 miljardus, neatjaunojamo dabas resursu (naftas, gāzes, akmeņogļu) krājumi nav neierobežoti, turklāt mūsu dzīvē plaši ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītu materiāli un citi), kas dabā nav sastopami un vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.