Jaunumi

Laikrakstā "Dienas Bizness" intervija ar Kasparu Zakuli, A/S "Latvijas Zaļais punkts" direktoru: "Jādod iespēja šķirot atkritumus"

05. Septembris, 2016

Uzņēmumi un arī iedzīvotāji lielāku uzmanību pievērš atkritumu šķirošanai, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi.

"Cilvēki kļūst atbildīgāki pret apkārtējo vidi. Pirms 25 gadiem tika runāts par to, ka atkritumi ir jāmet konteinerā. Tagad par to nevienam šaubu nav, un 98% iedzīvotāju ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Iemācījāmies nemest atkritumus mežā, neaprakt zemē un nededzināt, tagad mācām atkritumus arī šķirot," stāsta a/s Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

 

Uzņēmums ik pa laikam veic aptaujas, kurās jautā, vai cilvēki šķiro atkritumus un ko tieši šķiro. Atklājies, ka, piemēram, 64% iedzīvotāju atzīst, ka glabā mājās mazās nolietotās elektroiekārtas. "Varu saderēt, ka gandrīz katram mājās atvilktnē ir vecs mobilais telefons. Kāpēc nenodod? Vietu neaizņem. Tā tas telefons stāv, baterija sāk tecēt, un to mēs turam nakts skapītī pie savas galvas," uzsver K. Zakulis.

 

Visu organizē

 

"Latvijas Zaļais punkts kā akciju sabiedrība ir dibināts 2000. gadā, mums ir apritējuši 15 gadi un mūsu lauciņš ir efektīva iepakojuma, nolietoto elektropreču, videi kaitīgo preču savākšanas pieejamības nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem. Sadarbojamies ar atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, ar tiem, kas veic savāktā materiāla – gan iepakojuma, gan elektropreču, gan videi kaitīgo preču – apstrādi, respektīvi, šķirošanu," stāsta K. Zakulis. Uzņēmuma misija ir radīt ilgtermiņa risinājumus tīras vides saglabāšanai nākamajās paaudzēs.

 

Latvijas zaļais punkts pats neko nevāc un nešķiro, uzņēmums izglīto sabiedrību, lai tā zinātu, piemēram, ko darīt ar tukšo pudeli, ka to vajag saplacināt, iemest konteinerā, kā arī skaidro, kāds labums no tā ir šodien un kāds labums būs no tā bērniem nākotnē. Tāpat tas rūpējas, lai šķirošanas konteineri būtu pieejami, jo nav jēgas izglītot sabiedrību, ja pašu konteineru nav. Tas notiek sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. "Mums ir vairāk nekā 35 partneri, kas ir atkritu apsaimniekošanas uzņēmumi visā Latvijas teritorijā. Kad operatori ir savākuši vai nu iepakojumu vai elektropreces, vai videi kaitīgās preces, tas viss nonāk šķirošanas līnijās, kuru Latvijā ir vairāk nekā 20. Tālāk materiāls tiek sašķirots un sūtīts uz pārstrādi. Mēs sadarbojamies ar apmēram desmit apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, bet, protams, visu Latvijā nepārstrādā. Te pārstrādā PET pudeles, plastmasas plēves un kanniņas u.c. Savukārt papīru, stiklu un svina akumulatorus Latvijā nepārstrādā, tos sūta uz Igauniju. Savukārt, piemēram, izlietotās baterijas tiek vestas pārstrādei uz Spāniju," norāda Zaļā punkta vadītājs. Ar tiem uzņēmumiem, kas veic pārstrādi ārpus Latvijas teritorijas, Zaļajam punktam nav līgumu, bet ir ar tiem, kas ved šos materiālus prom, piemēram, uz Ķīnu, Panamu, ASV un citur. Tas ir globālais tirgus un organizācijai būtiski ir jāpārliecinās, lai tas, kas šo kravu ir saņēmis, materiālu patiešām pārstrādājis.


Noteiktas prasības

 

Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībniece, tai ir saistošas tās direktīvas un ir jānodrošina noteiktā daudzumā izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgo preču savākšana un pārstrāde. Piemēram, ir jāpārstrādā 84% papīra un kartona, 40% eļļas, 42% PET pudeļu. Tas nozīmē – ja Latvijas tirgū tiek pārdotas simts tukšās pudeles, tad no tām 42 ir jāsavāc atpakaļ un jāpārstrādā. Un tas ir jāpierāda ar dokumentiem, atzīmē K. Zakulis. Viņš skaidro, ka reģenerācijas normas ir saistošas tiem uzņēmumiem, kuri mantas vai preces novieto Latvijas tirgū. Zaļajam punktam ir vairāk nekā trīs tūkstoši klientu, kas katru ceturksni sūta atskaites, cik daudz ir notirgojuši attiecīgās preces, un Zaļais punkts saskaita visu kopā. «Paņemam noteikto reģenerācijas procentu, cik mums šajā gadā ir jāsavāc bundžu, stikla burciņu, pudeļu un citu materiālu. Tālāk ejam pie partneriem un slēdzam līgumus par konteineru izvietošanu un atkritumu savākšanu. Arī šie uzņēmumi pēc tam mums iesūta atskaites, cik ir savākuši un pārstrādājuši attiecīgos materiālus. Saliekot visu kopā, iesniedzam atskaites, lai uzņēmumi varētu saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa,» par ieguvumiem stāsta K. Zakulis. Runājot par mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, viņš min, ka tur sistēma ir ļoti līdzīga. Arī šīm valstīm ir noteikti reģenerācijas rādītāji, kādi ir jāsasniedz. Tāpat tur ir organizācijas, kas uzņemas organizatorisko funkciju, un ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Vienīgā atšķirība, ka kaimiņvalstīs ir depozītsistēma, bet Latvijā tādas nav.


Laukumu trūkums

 

Latvijā ir izveidoti 50 šķirošanas laukumi, tomēr, kā stāsta Zaļā punkta direktors, Rīgā situācija ar šiem laukumiem ir švaka, proti, galvaspilsētā to nav. Tuvākais atrodas Stopiņu pagastā, Rumbulā. Pēc viņa skaidrotā, šķirošanas laukums ir tāda vieta, kur iedzīvotājs sestdien var aizbraukt ar savu automašīnu un tur atstāt pudeles, vecos žurnālus, četras auto riepas, veco ledusskapi utt., un tas ir bez maksas. Viņaprāt, normāli būtu, ja katrā pilsētā ar iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem būtu šāds laukums. Lielākoties tā Latvijā arī ir.


"Es aicinātu Rīgas pašvaldību rast iespēju, ja ir kāds brīvs laukums, mēģināt to atvēlēt šādiem mērķiem. Nevar bezgalīgi celt lielveikalus un autostāvvietas, ir jāceļ arī citi infrastruktūras objekti, kas nodrošina vides ilgtspēju. Piemēram, Ziemeļvidzemē uz 170 tūkst. iedzīvotāju ir 20 šķirošanas laukumu. Šobrīd mums ir laba sadarbība ar lielveikaliem Rimi un Maxima, pie kuriem izvietoti konteineri. Iedzīvotājiem vajag tā, lai būtu ērti. No desmit iedzīvotājiem viens būs tāds, kurš gribēs šķirot, pats atradīs konteineru. Deviņi izmantos to tad, ja tas būs ērti, bet viens neko nešķiros ar domu, lai tak viņi neiedzīvojas. Jāsaprot, ka katram iedzīvotājam konteineru nenoliksim. To varētu izdarīt, bet cilvēki nav gatavi maksāt. Nevienam neienāk prātā, ka maizi var paņemt veikalā un par to nesamaksāt, bet nakts tumsā pielavīties pie blakus esošās mājas konteinera un izmest tur savu maisu un tā nozagt vietu atkritumiem tam, kas ir samaksājis, to viena daļa uzskata par normālu. Pozitīvi ir tas, ka šī attieksme mainās," uzsver K. Zakulis. Pēc viņa teiktā, gudra būs tā pašvaldība, kas domās uz priekšu, ko iedzīvotāji varētu gribēt. Tai ir jādomā, kas jau šodien būtu jādara, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumu nākotnē. Piemēram, jaunajos māju projektos jau ir paredzēts, ka būs ne tikai nešķiroto atkritumu tvertnes, bet arī vieta šķirošanas konteineriem.


Pilns serviss


Savukārt, runājot par korporatīvo vidi, K. Zakulis kā vienu no raksturīgākajām tendencēm piemin to vēlmi saņemt kompleksus pakalpojumus. Piemēram, ja uzņēmums slēdz līgumu ar kādu kompāniju par kancelejas preču piegādi, tiek prasīts, vai tiks savāktas izlietotās baterijas. "Kopā ar uzņēmumu Officeday Latvia izdomājām, ka vajag šīs bateriju savākšanas kastītes piedāvāt arī uzņēmumiem. Šobrīd šis uzņēmums piegādā kancelejas preces un maina arī šos spainīšus ar baterijām un ved pie sevis. Tikko pie mums bija atnācis vēl viens kancelejas preču izplatītājs, kurš arī vēlas ieviest šādu pakalpojumu. Ir arī tādi uzņēmumi, kas sāk prasīt – vai baterijas izvedīsiet? Tad tas attiecīgo preci varbūt iegādāsies," viņš norāda. Šogad varētu tikt savāktas 2,5 tonnas izlietoto bateriju. Nereti, pērkot preci cilvēki nedomā par to, kas ar to notiks pēc tam. "Piemēram, dienasgaismas spuldzes sakrājas, vajadzētu runāt ar piegādātāju, lai tas arī nodrošina savākšanas servisu, citādi sanāk, ka nopērkat lētāko spuldzi, bet pēc tam maksājat atsevišķi par spuldžu utilizāciju. Varbūt vajag izvēlēties nevis lētāko piegādātāju, bet gan to, kas piedāvā pilnu servisu," rosina Zaļā punkta vadītājs.


Aicinātu Rīgas pašvaldību rast iespēju, ja ir kāds brīvs laukums, mēģināt to atvēlēt šādiem mērķiem. Nevar bezgalīgi celt lielveikalus un autostāvvietas, ir jāceļ arī citi infrastruktūras objekti, kas nodrošina vides ilgtspēju,

Kaspars Zakulis, a/s Latvijas zaļais punkts direktors.

Pieraksties jaunumiem epastā