Jaunumi

Intervija laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze" ar Kasparu Zakuli "Latvijas zaļais punkts: atkritumu šķirošana uzņem apgriezienus"

02. Novembris, 2016

Atkritumu šķirošanu jau pirms 16 gadiem aktualizēja toreiz vēl nepieredzējušais, bet šobrīd spēcīgākais sabiedrības izglītošanas uzņēmums - Latvijas Zaļais punkts. Latvijas sabiedrībai, kas tolaik vēl tikai mācījās aiznest atkritumus uz konteineru, to šķirošana šķita kā utopija, trūka informācijas, pieredzes un atbilstošas infrastruktūras.

Kāda situācija ir šodien, domās dalās Latvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

– Latvijas zaļais punkts aktīvi strādā jau 16 gadu. Kā šajā laikā ir mainījusies Latvijas sabiedrība?

– Pozitīvi, Mums vairs nav jārunā par atkritumu aiznešanu līdz konteineram, to, pēc statistikas datiem, dara 98% iedzīvotāju. Taču ir jāsper nākamais solis un jāveicina atkritumu šķirošanas tradīcijas, jārada apstākli, lai cilvēki ne tikai prastu un gribētu šķirot atkritumus, bet arī jānodrošina šim procesam nepieciešamā infrastruktūra – laukumu un konteineru pieejamība un tālāka atkritumu pārstrāde. Mācām, stāstām un rādām, kā pareizi šķirot, lai atkritumus varētu izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, – pakāpeniski ir jāpāriet no patērētāju uz aprites ekonomiku. Tas nozīmē, ka jāmainās visai sistēmai. ierastais cikls: saražot, pārdot, patērēt, izmest un noglabāt poligonā ir jālauž un jāpāriet uz cirkulāro sistēmu: saražot, pārdot, patērēt, sašķirot, nodot pārstrādei un no iegūtajiem resursiem saražot atkal vajadzīgas lietas.

–Ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu nevar novelt tikai uz sabiedrības pleciem, jo, piemēram, iepakojuma jomā daudz grēko arī ražotāji un tirgotāji – - iepakojums bieži vien izskatās dārgāks par pašu produktu un tad vēl arī miljoniem iepirkumu maisiņu...

–Tas ir otrs jautājums, kam pievēršam lielu uzmanību. Ja runājam par ražotājiem un tirgotājiem, tad tas ir valsts uzdevums, kura ar nodokļu politiku var mudināt ražotājus izvēlēties otrreizējās izejvielas, samazināt iepakojuma apjomu un tamlīdzīgi. Runājot par veikalu maisiņiem, gribu uzsvērt: cilvēkam pašam ir tiesības izvēlēties, vai ņemt maisiņu vai likt preces līdzpaņemtā iepirkumu somā. Arī par mazajiem maisiņiem, kuros liekam banānus, ananasus, apelsīnus un tā tālāk. Vai tie maisiņi ir vajadzīgi – šo augļu mizu tāpat noņemsim pirms lietošanas un augļus mājās mazgāsim. Vai nevar tos salikt vienā maisiņā? Es veikalos, cik iespējams, atsakos no maisiņiem, jo nevēlos nest mājās nevajadzīgas lietas, tad izmest tās konteinerā un maksāt par atkritumu izvešanu.

Pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir arvien vairāk ražotāju un tirgotāju, kuri veicina resursu otrreizējo pārstrādi. Viens no tiem ir H&M veikalu tīkls, kas pieņem jebkādus tekstila izstrādājumus, faktiski lupatas, un piedāvā atlaides pirkumiem. Lupatas var pārstrādāt un saražot jaunus produktus

Tas pats attiecas ari uz citām izejvielām – stiklu var pārstrādāt neskaitāmi daudz reižu, papīra masu var izmantot pat septiņas reizes, ari plastmasai ir milzum daudz pārstrādes ciklu. Pirms dažiem gadiem sadarbībā ar Getz Nordic pie Narvesen veikaliem degvielas uzpildes stacijās izvietojām konteinerus automašīnu vējstiklu mazgājamo šķidrumu plastmasas kanniņām. Svarīgi, ka apmēram 20% no savāktajām kanniņām pēc savākšanas nonāk atpakaļ veikalu plauktos. Tās tiek sašķirotas, izmazgātas un no jauna piepildītas. Bojātās vai kādu citu iemeslu dēļ nederīgās nonāk plastmasas pārstrādes rūpnīcā Nordic Plast Olainē, kur tās tiek pārvērstas granulās, kas derīgas cita iepakojuma ražošanai.

Ļoti apsveicama ir atkārtoti pildāmo alus pudeļu pieņemšanas sistēma, ko izmantoju ari pats, – alus taču negaršo sliktāk, ja ir iepildīts kārtīgi izmazgātā stikla pudelē, kaut arī tā viena gada laikā varbūt ir piepildīta pat 20 reižu.

–Nevar noliegt, ka cilvēks ir slinks un vienmēr meklē vieglākos ceļus – vienkāršāk ir samest visu vienā konteinerā. Vai ir vērojamas pozitīvas tendences?

– Jums taisnība, pieaugušajiem ir savas tradīcijas un dzīves pieredze, ko grūti lauzt, tāpēc lielāko uzmanību veltām bērnu izglītošanai un viņu tradīciju izkopšanai. Bērniem nav aizspriedumu, nav tradīciju, un viņi ir atvērti visam jaunajam. Zaļais punkts strādā sistēmiski – ja iziesim ielās ar kampaņām un tad atkal pazudīsim no skatuves līdz nākamajai kampaņai, rezultāta nebūs. Bērni, kurus iesaistījām dažādos pasākumos, kuriem stāstījām un rādījām par pareizu atkritumu apsaimniekošanu, par šķirošanas nozīmību un praksi, mūsu darbības laikā jau ir izauguši, un daudziem no viņiem ir ģimenes, kurās viņi ir noteicēji par atkritumu šķirošanas tradīcijām. Redzot pozitīvos rezultātus, aktivizējam sadarbību ar skolām un bērnudārziem, tādējādi radām citādi domājošu sabiedrību, kurā atkritumu šķirošana nav apgrūtinājums, bet gan zaļa dzīvesveida apliecinājums. Mums taču visiem gribas dzīvot zaļi! Mēs to varam – vajag tikai drusku piedomāt un rīkoties.

– Vai bērni ir atsaucīgi šķirošanas akcijām, pasākumiem un kampaņām?

– Kopumā jā! Šogad organizējām radošo darbu konkursu Mēs šķirojam. Pievienojies mums!, kurā piedalījās vairāk nekā 650 skolēnu no 70 Latvijas skolām. Saņēmām vairāk nekā 400 radošos darbus, kuros atspoguļota atkritumu šķirošanas personīgā pieredze vai vīzija, kādai jābūt kvalitatīvai atkritumu šķirošanai. Tiek organizēti arī šķirošanas skrējieni – 15 Latvijas pilsētās šķirošanas skrējienos iesaistījās 3000 iedzīvotāju, pierādot, ka atrast šķiroto atkritumu konteinerus un izmest sašķirotos atkritumus nemaz nav sarežģīti.

–Daudzi saka: es jau labprāt šķirotu, bet pie manas mājas nav atbilstošu konteineru. Kāda ir šķiroto atkritumu konteineru un nodošanas laukumu pieejamība?

–Situācija ir loti dažāda – tostarp daudz atkarīgs no vietējās pašvaldības. Es teiktu, ka Rīgā situācija nav iepriecinoša, jo ir tikai daži privātās iniciatīvas šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi. Kopumā Latvija ir izvietoti ap 10 000 dalīto atkritumu konteineru. Es ieteiktu – dodoties uz pašvaldību vēlēšanām, paskatīties ne tikai to. ko potenciālie deputāti sola attiecībā uz sociālo un izglītības jomu, bet ari par vides saglabāšanu, jo tieši pašvaldības ir tās, kas izvēlas atkritumu apsaimniekošanas operatoru un izstrādā noteikumus, pēc kādiem tam jāstrādā.

Kopš februāra Latvijas zaļais punkts 44 Rimi lielveikalos visā Latvijā nodrošina iespēju atbrīvoties no baterijām un nolietotas mazās elektronikas precēm specializētos konteineros. Savukārt pie 22 Maxima veikaliem galvaspilsētā izvietoti divu veidu konteineri – zaļais paredzēts stikla pudelēm un burkām, dzeltenais papīram, kartonam, plastmasai un skārdenēm.

Mēs ļoti ceram, ka konteineru pieejamība veicinās atkritumu šķirošanu.

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku