Jaunumi

Dienas Bizness: Energoaudits kā asins analīzes

03. Aprīlis, 2017

Uzņēmumiem energoaudits būtu jāveic nopietni, nevis tikai ķeksīša pēc izpildot likuma prasības - tā DB norāda AS Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Uzņēmums jau 17 gadus strādā zaļajā nozarē un pamatā nodarbojas ar izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas jautājumiem. Liela daļa no AS Latvijas Zaļais punkts klientiem ir uzņēmumi, uz kuriem attiecas Energoefektivitātes likuma prasības, kas paredz, ka noteiktai daļai uzņēmumu obligāti jāveic energoaudits vai arī jāievieš energopārvaldības sistēma, vai vides pārvaldības sistēmā jāietver energopārvaldības sadaļa. Likums attiecas uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kur strādā vairāk nekā 249 darbinieki, vai kur apgrozījums ir virs 50 milj. eiro vai arī šo uzņēmumu elektroenerģijas patēriņš gadā pārsniedz 500 kilovatstundas. Tiem, kas konkrētā laikā nebūs izpildījuši likuma prasības, būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva 7% apmērā. Iepriekš vairāki ražošanas uzņēmumi DB pauda sašutumu par piespiedu energoauditu veikšanu.

 

Redzēt ieguvumu

 

«Parasti, kad valsts no savas puses uzliek izpildīt kādas likuma normas vai noteikumus, tos var izpildīt vai nu formāli ķeksīša pēc, vai arī kārtīgi. Mēs aicinātu uzņēmumus, ja reiz šāds likums ir spēkā, paskatīties uz to kā uz iespēju. Piemēram, direktors saka galvenajam enerģētiķim, vai mēs nevaram kā ietaupīt. Viņš atbild: nē, mums viss ir kārtībā. Direktors, protams, nav speciālists par ventilācijas sistēmām un tamlīdzīgām lietām. Viņam atliek paļauties uz savu darbinieku goda prātu. Gadās reizēm arī tā, ka darbinieki neko negrib mainīt, jo tas saistās ar liekām klapatām. Motors griežas, liekat mierā. Tomēr šādā situācijā būtu labi, ja uzņēmuma vadītājs pasaka – veicam energoauditu un veicam to nevis ķeksīša pēc, bet nopietni. Saliekam visus aparātus, kas mēra patēriņu, un tad šķetinām un analizējam rezultātus,» atzīmē K. Zakulis. Iespējams, ka summa, kas tērēta auditam, nomainot kādas iekārtas, divu, trīs gadu laikā tiks atgūta. Runājot par konkurenci, K. Zakulis skaidro, ka energoauditu veikšanas piedāvājumi ir ļoti dažādi un līdz ar to arī diezgan atšķirīgas ir šī pakalpojuma cenas. Protams, cenu atšķirību veido arī veiktā audita apjoms. Jāmin, ka likums nosaka, ka uzņēmumiem līdz 2020. gada 1. aprīlim jāievieš vismaz trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi. Uz jautājumu, kā reāli šie auditi dzīvē notiek, K. Zakulis skaidro: «Uzņēmumā ierodas auditors, prasa parādīt ienākošās enerģijas plūsmas, jautā cik tiek patērēta elektrība, siltums utt. Kas šo enerģiju patērē. Tālāk viņš pēta, cik katrā vietā enerģija tiek tērēta. Energoauditors uzliek skaitītājus, un datorā ir programma, kur tiešsaistes režīmā var redzēt, kur un kas tiek patērēts. Rezultātā uzņēmums tāpat kā pie ārsta saņem rezultātus un reizē arī auditora ieteikumus, ko varētu uzlabot. Ko no tā visa ieviest, uzņēmums pats var izvēlēties, bet trīs pasākumi ir vajadzīgi.» Parasti tiek izvēlēti tie, kas ļauj sabalansēt izdevumus un ieguvumus. Proti, izdevumi ir mazāki, bet ieguvums – lielāks. Pēc pasākumu ieviešanas seko arī monitorings, lai uzņēmums varētu redzēt iegūto labumu. Tomēr ir uzņēmumi, kas paši ir ļoti daudz izdarījuši, un šiem uzņēmumiem tad patiesi audits ir jāveic tikai ķeksīša pēc.

 

Var nepaspēt

 

«Latvijā ir speciālisti, kas var veikt šos energoauditus, bet to skaits ir ierobežots. Pēc man pieejamās informācijas tie ir vairāk nekā 90 energoauditori. Jāatzīmē, ka ir daļa klientu, kas nav sapratuši, ja neveic auditu un beigu beigās neizpilda kaut trīs noteiktos kritērijus, tad ir jāmaksā 7% apmērā energoefektivitātes nodeva. Protams, energoaudits saistās ar papildus izmaksām. Mēs gan piedāvājam veikt energoauditu pilnībā, nevis tikai ievilkt krustiņu, jo esam zaļās nozares uzņēmums. Ir darbi, ko uzņēmums pats var izdarīt. Ja visu veicam mēs, tas attiecīgi arī maksās,» stāsta K. Zakulis. Viņš arī norāda, ka uz lielu daļu no uzņēmuma klientiem attiecas likuma prasības. Līdz ar to arī radusies ideja tiem piedāvāt arī šādu pakalpojumu. «Esam izveidojuši atsevišķu nodaļu, kas nodarbosies ar energopārvaldību. Kā arī esam pieņēmuši darbā energoauditoru un piedāvāsim uzņēmumiem Energoefektivitātes likuma prasības izpildi. Ir aptuveni tūkstošs uzņēmumu, uz kuriem attiecas prasības, līdz ar to pieprasījums pēc pakalpojuma būs, bet termiņš, kurā jāpaspēj iekļauties, ir īss. Godīgi sakot, es nezinu, vai visi uzņēmumi paspēs to izdarīt. Tāpēc ir svarīgi neatlikt to uz pēdējo brīdi,» piebilst AS Latvijas Zaļais punkts vadītājs. Viņš arī skaidro, ka ikdienā tiek patērēti daudz dažādi energoresursi – elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmā degviela. Ir uzņēmumi, kuri ir izvietoti vecās padomju laika ēkās, un ne vienmēr ēkas siltināšana un tehnoloģiskie procesi ir labākie. Bieži ir tā, ka uzņēmuma vadība meklē veidus, kā samazināt izmaksas, bet tai pašā laikā, kamēr nesāk mērīt konkrētas lietas, neienāk prātā, ka pa logu aiziet siltums, ventilācijas motors ir pārāk liels un to pašu var izdarīt ar mazāku jaudu. «Kad saliek kopā šos dažādos mērījumus, tās ir kā asins analīzes. Skaitļi ir bezkaislīgi, tie ir fakti un nav apgāžami. Līdz tam uzņēmums varēja pieņemt, ka viss ir kārtībā. Enerģija lētāka nepaliks, tikai dārgāka, un šis ir viens no veidiem kā enerģiju ietaupīt. Tērēt to mazāk vai arī lietderīgāk. Es nesaku, ka vajag slēgt laukā ventilāciju, bet varbūt to var izdarīt ar mazāku elektrības patēriņu,» norāda K. Zakulis.
Apdrošināšanas kompānijai AAS BTA Baltic Insurance Company valsts noteiktais energoaudits būs jāveic nākamgad, kad tas arī tiks darīts, DB norādīja uzņēmuma pārstāve Linda Upeniece. Jautāta, vai līdz šim uzņēmums jau ir veicis kādus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai, viņa skaidro, ka tuvākajos mēnešos tas pārcelsies uz jaunu A klases biroja ēku Place Eleven. «Ēkas modernie risinājumi un iespēja pielāgot telpu plānojumu mūsu vajadzībām bija svarīgi argumenti, pieņemot lēmumu par labu jaunajām biroja telpām. Biroja plānojums, iekārtojums un dizains būs pārdomāti, lai nodrošinātu ērtas un ergonomiskas darbavietas mūsu darbiniekiem, kā arī veicinātu darba produktivitāti,» piebilst L. Upeniece.

 

Plašāka doma

 

K. Zakulis ir pārliecināts, ka valsts neizdod nevienu likumu, lai apgrūtinātu uzņēmumu darbību vai mocītu nodokļu maksātājus, tāpēc Energoefektivitātes likuma mērķis ir daudz globālāks.
«Mums visu laiku saka, ka energoresursi kaut kad beigsies. Par naftu to jau dzirdu 30 līdz 40 gadus, tomēr nebeidzas. Tiek atrasta, tikai dziļāk. Protams, attīstās arī alternatīvās enerģijas. Pirms 40 gadiem par tādu saules enerģiju un paneļiem uz mājām neviens nespēja iedomāties. Tagad tas ir normāli,» atzīmē K. Zakulis. Tomēr viņš arī uzsver, ka nevajag lieki sildīt atmosfēru, dedzināt ozona slāni, palielināt dūmgāzes, jo pašiem jau te vien ir jādzīvo. Lielais likuma mērķis ir saglabāt vidi pēc iespējas tīrāku un labāku, jo nevar dzīvot ar tādu domu, ka pēc mums kaut ūdens plūdi.

Darbs nebeidzas

Dace Grava, Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore:

Maxima Latvija energopārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 50001 saņēma pērn maijā. Ieguvumi no šī audita ir sistēmas sakārtošana, mērķu un prioritāšu noteikšana, kā arī finansiālie ietaupījumi. Līdz ar šī sertifikāta saņemšanu darbs nebeidzas. Energoresursu efektīva izmantošana ir katra uzņēmuma ilgtspējīgas pastāvēšanas būtisks faktors. Arī turpmāk meklēsim jaunus projektus, lai vēl vairāk ietaupītu ne tikai energoresursus, bet arī izmaksas. Saņemot šo sertifikātu, Maxima Latvija ir apņēmusies katru gadu ieviest dažādus energoefektīvus pasākumus, ko reizi gadā pārbauda arī auditori. Ir izstrādāta Energopolitika, kas ir daļa no uzņēmuma energopārvaldības sistēmas, kas savukārt nosaka, uztur un analizē uzņēmuma ikdienas darbu ar energoresursiem.


Enerģija lētāka nepaliks, tikai dārgāka. Kamēr nesāk mērīt konkrētas lietas, neienāk prātā, ka, piemēram, pa logu aiziet prom siltums, ventilācijas motors ir pārāk liels un to pašu var izdarīt ar mazāku jaudu,

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors  

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku