Jaunumi

Dienas Bizness: Daļa veic tikai ķeksīša pēc

28. Septembris, 2017

ENERGOAUDITS

Lielākā daļa uzņēmumu vēlas veikt energoauditu tikai tadeļ, lai izpildītu likumā noteikto, nevis gūtu reālu ietaupījumu

Energoaudits ir procedūra, kuras mērķis ir noteikt enerģijas plūsmas sistēmā un atrast un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas. Pagājušajā gadā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, ar vairāk nekā 249 darbiniekiem vai apgrozījumu virs 50 milj. eiro noteic pienākumu līdz nākamā gada 1.aprīlim ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu to konkurētspēju.

Tāpat līdz noteiktajam termiņam uzņēmumiem jānosūta informācija ministrijai par paveikto. Ja konkrētajā laikā uzņēmumi nebūs izpildījuši likuma prasības, būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva 7% apmērā. Tomēr speciālisti aicina veikt energoauditu ne tikai tiem uzņēmumiem, kuriem tas ir obligāts pasākums, norādot uz reāliem ieguvumiem no šāda audita.

Uz pēdējo brīdi


«Pamanāma interese no lielajiem uzņēmumiem par energoaudita veikšanu ir tieši pēdējās pāris nedēļās, jo, lai pildītu Energoefektivitātes likumā noteikto, auditam jābūt gatavam jau šā gada beigās, kas nozīmē, ka laika ir atlicis ļoti maz. Kvalitatīva audita veikšana aizņem vairāk nekā trīs mēnešus,»

DB akcentē AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Šis uzņēmums energoaudita pakalpojumu sācis sniegt pavisam nesen. Šāds lēmums pieņemts, jo liela daļa AS Latvijas Zaļais punkts klientu ir uzņēmumi, uz kuriem attiecas Energoefektivitātes likuma prasības. Sertificēts energoauditors un Kiwa Inspecta eksperts Jānis Kļaviņš apstiprina, ka interese par lielo uzņēmumu vai lielo elektroenerģijas patērētāju energoauditu ir pastiprinājusies tieši šī gada septembrī, kas ir saistīts ar ministrijas izsūtītajiem atgādinājumiem par nepieciešamību izpildīt Energoefektivitātes likumā noteiktās prasības. «Salīdzinājumam: līdz septembrim katru mēnesi par šo pakalpojumu pie mums interesējās 10 līdz 15 uzņēmumi, bet tagad šis skaits ir trīskāršojies,» uzsver J. Kļaviņš. Lielākā aktivitāte šo pakalpojumu tirgū ir tieši lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, piebilst Ekodoma Ltd direktors Agris Kamenders. Jāmin, ka Latvijā speciālistu skaits, kuri var veikt energoauditus, ir ierobežots. Tie varētu būt nedaudz vairāk kā 90 energoauditori.

Aktīvistu pulciņš

«Pirms likuma prasībām energoauditu savos uzņēmumos parasti izvēlējās veikt pārtikas un dzērienu ražotāji, energoapgādes kompānijas, biroju, loģistikas centru un tirdzniecības centru īpašnieki, bet šobrīd līdz ar jaunajām likuma prasībām uzņēmumu spektrs ir paplašinājies. Parasti uzņēmumi izvēlas energoauditu, jo grib redzēt pavisam konkrētus ieteikumus un iespējas samazināt izmaksas par enerģiju,» stāsta A.Kamenders.

Tomēr, pēc J.Kļaviņa novērojumiem, daļa uzņēmumu prasību izpildi ir atstājuši uz pēdējo brīdi. «Aktīvākie prasību izpildē līdz šim ir bijuši lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi, pārtikas ražotāji, lielie būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, kā arī finanšu pakalpojumu un vairumtirdzniecības sektora uzņēmumi. Savukārt pasīvākie ir bijuši lauksaimniecības uzņēmumi, kas faktiski pirmo reizi izrādījuši interesi tikai pēc ministrijas vēstules saņemšanas,» viņš dalās pieredzē.

Ekonomikas ministrija (EM) septembra sākumā izsūtīja vēstules vairāk nekā tūkstoš komersantiem, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošus energoefektivitātes pasākumus. Pēc EM rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir 1010 kompānijas, kuru ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh.

Ieliek ķeksi

Eksperti arī atzīmē, ka daudzi uzņēmumi energoauditu veic tikai ķeksīša pēc, izpildot minimālās likumā noteiktās prasības, un šāda attieksme nedod vēlamo efektu. «Kaut arī likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic energoefektivitātes audits, liela daļa uzņēmumu tomēr cenšas izpildīt formālo prasību, bet nedomā ilgtermiņā, ka nākotnē audita rezultāti varētu palīdzēt ietaupīt līdzekļus un sniegt papildus pievienoto vērtību, kas patiesībā ir likuma idejas pamatā,» norāda K. Zakulis. Daļa uzņēmumu nav gatavi veikt investīcijas, lai papildus veltītu uzmanību procesu analīzei. Joprojām to vidū pastāv uzskats, ka ir izdarīts viss iespējamas ar iekšējiem resursiem, tomēr, aizbraucot uz vietas, var redzēt situācijas, kad, piemēram, ventilatori strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, kaut varētu strādāt astoņas stundas diennaktī un ietaupīt enerģiju. K. Zakulis piebilst: «Energoaudits ir objektīvs skats no malas, jo nav tiešas sasaistes ar uzņēmuma ikdienas darbību. Enerģijas patēriņi bieži vien ir milzīgi, kas ir saprotami, jo uzņēmumiem ir jākāpina apgrozījums un jāaudzē peļņa. Taču ir arī jāatrod iespējas, kā taupīt enerģiju visos iespējamajos veidos.» Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens spriež, ka uzņēmumiem Latvijā energoefektivitāte, šķiet, neinteresējot, bēdīgākā situācija esot saistībā ar industriālo objektu energoefektivitātes uzlabošanu.

Jauns atbalsts

No šā gada oktobra AS Attīstības finanšu institūcija Altum plāno sākt piedāvāt jaunu finanšu instrumentu Latvijas uzņēmumiem, kas būs mērķēts energoefektivitātes celšanai. Jaunā programma uzņēmumiem piedāvās finansējumu aizdevumu veidā. Uzņēmumiem būs pieejami aizdevumi līdz 500 tūkst, eiro energoefektivitātes celšanai, piemēram, lai iegādātos jaunas, enerģiju taupošas ražošanas iekārtas, apgaismojuma atjaunošanai, apkures un kondicionēšanas sistēmām. Veicot investīcijas modernākās iekārtās, uzņēmumi var panākt būtisku enerģijas ietaupījumu, nomainot apgaismojumu -pat 50% un vairāk. Tāpat lielāka apjoma aizdevumi būs pieejami energoservisa jeb ESKO kompānijām - līdz pat 2,8 milj. eiro. Uzņēmumu energoefektivitātes programmā varēs pieteikties ari valsts kapitālsabiedribas, valsts uzņēmumi, intervijā DB iepriekš norādīja AS Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.


Liela daļa uzņēmumu cenšas izpildīt tikai formālo prasību, bet nedomā ilgtermiņā, ka nākotnē audita rezultāti palīdzēs ietaupīt līdzekļus un sniegs papildus pievienoto vērtību,


KASPARS ZAKULIS, AS LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS DIREKTORS

Lai varētu veikt kvalitatīvu energoauditu, ir nepieciešami vairāk nekā trīs mēneši. Auditors prasa parādīt ienākošās enerģijas plūsmas. Tālāk viņš pēta resursu patēriņu, vērtē, kur varētu to samazināt.
 

Žurnāliste: Elīna Pankovska

Pieraksties jaunumiem epastā