Jaunumi

Aptauja: Trešdaļu lieko apģērbu cilvēki izmet sadzīves atkritumos

25. Septembris, 2019

Latvijas iedzīvotāji labprāt ļaujas apģērbu veikalu vilinošajam kārdinājumiem un regulāri iegādājas jaunu apģērbu, noskaidrots Latvijas Zaļā punkta aptaujā*. Taču kas notiek ar drēbju skapju dziļāko kultūrslāni? Izrādās, apmēram trešā daļa iedzīvotājiem nevajadzīgā apģērba nonāk sadzīves atkritumu konteineros un kļūst par 3–5% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, kas nogulst poligonos. Pārējās divas trešdaļas piemeklē ne mazāk raibi likteņi, kas atkarīgi gan no iedzīvotāju vecuma, gan dzīves pieredzes.

Aptaujā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas krietni biežāk, nekā atbrīvojas no iepriekš iegādātā – vairums jeb 63% iedzīvotāju jaunu apģērbu iegādājas biežāk nekā trīs reizes gadā, un gandrīz trešā daļa aptaujas dalībnieku to dara pat piecreiz gadā un biežāk. Toties esošos apģērbu krājumus tikpat bieži pārskata vien katrs desmitais.

Kas tad notiek ar novalkāto apģērbu un tekstilizstrādājumiem? Izrādās, visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai jeb mājsaimniecības terminā – lupatām (60%). Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%) nekā sievietes (52%).

“Latvieši jau izsenis ir pratuši rast praktisku pielietojumu šķietami neizmantojamām lietām. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar gana svaigā atmiņā esošo sociālo pieredzi, kas gūta pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, kad apģērbs un citas preces bija deficīts. Tomēr nolietoto apģērbu izmantošana saimniecībā neatrisina problēmu saknē, jo agri vai vēlu nolietojas arī tīrīšanas drāna, kas tik un tā nonāk sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc Latvijai jau šobrīd jāmeklē risinājumi, kā varam efektīvi nošķirot tekstila izstrādājumus no atkritumu plūsmas un dot tiem otru iespēju, cik iespējams netērējot dabas resursus jaunu apģērbu ražošanai,” norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Kopumā Latvijas sabiedrība ir ļoti atvērta idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei – 89% aptaujāto to labprāt darītu. Tāpat divām trešdaļām iedzīvotāju nav iebildumu iegādāties arī lietotu apģērbu un tekstīlijas. Tomēr nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod kūtri.

Izplatītāka ir prakse pašam nederīgo apģērbu ir ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.

“Pasaules prakse rāda, ka vidēji tikai 20% no mūsu nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Protams, apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru saimniecībā nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana citos priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms 20 vai 30 gadiem. Tomēr šāda radoša pieeja liecina, ka esam gatavi domāt par apkārtējās vides ilgtspēju, un atliek vien rast atbilstošus risinājumus,” saka K. Zakulis.

Jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10% vidējam rādītājam).

Savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētnieku iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).

Lai laikus sāktu īstenot ES direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts septembra sākumā uzsāka unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā, interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

 

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

Latvijas Zaļais punkts ir pirmā un lielākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kura rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā Latvijas teritorijā. Latvijas Zaļā punkta vīzija ir veidot Latviju kā valsti bez atkritumiem, kurā  viss tiek sašķirots, pārstrādāts un visam tiek atrasta vērtība.

 

* Aptauju pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veica pētījumu kompānija “OMG Latvia”, datorizētu interviju veidā šā gada augustā aptaujājot  701 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Pieraksties jaunumiem epastā

Lietojot zalais.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku