Jaunumi

Laikraksts Diena: Iepakojuma un produkta ciešā simbioze

02. Marts, 2016

Patlaban iepakojuma jomā aizvien vairāk tiek domāts par videi draudzīgu piedāvājumu gan Latvijas, gan arī pasaules iepakojuma nozarē tendences nosaka ne tikai iepakojuma ražotāju un viņu klientu vēlmes un izdoma, bet arī tas, cik dažādas variācijas pieļauj produkcijas iepakotāja rīcībā esošās ražošanas iekārtas. Līdz ar to ir jomas, kurās iepakojuma veids un izmērs nemainās jau daudzu gadu garumā, variējot vien dažādus iepakojuma dizaina risinājumus, skaidro Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja, Pasaules Iepakojuma organizācijas valdes locekle Iveta Krauja.

Publicēta: 02.03.2016

Iespējas un izmaksas
«Iepakojuma ražotājs skatās no produkta vai preces iepakotāja pozīcijas – kādas formas un konstrukcijas iepakojumu var izmantot konkrētā pasūtītāja ražotnē un kāds tehnoloģiskais arsenāls ir viņa rīcībā. Būtībā iepakojuma izgatavotājs lielākoties var saražot jebkura veida iepakojumu no konkrēta materiāla, bet ko gan ar to iesāks iepakotājs, ja viņš nevarēs piedāvājumu izmantot uz savas ražošanas līnijas?» situāciju raksturo I. Krauja.

Atsevišķu pārtikas nozaru uzņēmēji ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs savas produkcijas fasēšanai izmanto jau sen ierastas konstrukcijas un tilpuma iepakojumu, kam pamatā ir gan ērtības transportēšanai, gan arī izmaksu apjoms. «Spilgtākais piemērs ir piena pārstrādes joma – šajā jomā jau gadiem ražotāji izmanto standartizētu iepakojumu. Ražotāju tehnoloģiskās iespējas ir piemērotas konkrētām dažāda izmēra un tilpuma pakām vai pudelēm, un līdz ar to viņi nevar izmantot citu variāciju iepakojumu,» akcentē LIA vadītāja.

Tieši tāpēc piena un arī konservu ražošanas jomā samērā maz esot vērojamas revolucionāras un netradicionālas tendences iepakojuma formu jomā, to galvenokārt nosaka ražošanas iekārtu standarti. I. Krauja atzīmē interesantu faktu: jau pirms vairāk nekā simt gadiem – 1915. gada 19. oktobrī – amerikānis Džons Vormers saņēma patentu par savu izgudrojumu – salokāmu kārbu pienam – papīra pudeli. Slavenākie kartona piena paku ražotāji ir Tetra Pak un Elopak, kas pazīstami ar slaveniem zīmoliem Tetra Pak un Pure-Pak. Šie ražotāji izgatavo ekoloģisku iepakojumu šķidrumiem, dodot priekšroku papīra un kartona laminātiem – speciāliem materiāliem ar uzlabotām aizsargfunkcijām. Aizsargāt no vides ietekmes un pagarināt realizācijas termiņu – tas ir svarīgi dažādu šķidrumu saglabāšanai. Šāda veida iepakojumu Latvijā izmanto ļoti plaši – ne tikai piena, bet arī citu šķidro produktu fasēšanai. Pieļaujams, ka patērētāji pie minētā iepakojuma veida ir pieraduši un uzskata to par, tā sakot, normu.

Mērķis – funkcionāls iepakojums
Lai arī iepakojums ir tikai viens no elementiem, ar kura palīdzību ražotājs – iepakotājs meklē ceļu savai precei uz patērētāja iepirkumu grozu, tomēr jāatceras, ka galvenais iepakojuma uzdevums ir būt funkcionālam – aizsargāt preci un nodrošināt, ka preci ir ērti piegādāt un arī komfortabli lietot.
«Ikdienā mēs varbūt nemaz neaizdomājamies, ka viena no funkcijām ir nodrošināt saražotās preces ērtu un veiksmīgu nogādāšanu sākotnēji uz tirdzniecības vietām un pēc tam uz patērētāju mājām. Galvenais šajā procesā ir nodrošināt, lai produkts ceļā saglabātu savas sākotnējās īpašības un kvalitāti. Protams, nenoliedzami vēl viens iepakojuma uzdevums ir pievērst patērētāja uzmanību precei jau tajā brīdī, kad prece atrodas veikala plauktā, lai viņš izvēlētos tieši konkrēto preci plašajā konkurējošo preču klāstā,» akcentē I. Krauja.

Tomēr viņa vēlreiz uzsver, ka iepakojuma galvenā funkcija ir tieši praktiskā, lai patērētājs vēlamo preci varētu ērti iegādāties un lietot. «Šo uzdevumu labi ilustrē dažādi preču iepakojuma komplekti – būs nepatīkami, ja četras, sešas preces stikla tarā, kas vēl papildus ievietotas, piemēram, kartona kastē, būs neatbilstoši iepakotas – kartona kaste nebūtu pietiekami izturīga un saplīstu, pircējam ar preci nemaz vēl neaizejot līdz veikala kasei,» pauž LIA vadītāja.

Preces un iepakojuma saderība
I. Krauja pauž, ka Latvijā lielo ražotāju jomā nav vērojamas kardinālas inovācijas iepakojuma nozarē tāpēc, ka tehnoloģiskās iespējas nodrošina tādas iespējas, kādas nodrošina, un viss. Populārākie iepakojuma materiāli joprojām ir kartons, stikls un plastmasa. Taču vienlaikus nozarē iezīmējas kopēja tendence, ka palielinās visu nozaru ražotāju atbildība tieši ekoloģijas jomā – tiek vairāk domāts par to, lai iepakojuma materiāls būtu vairākkārt izmantojams, lai to būtu viegli savākt un otrreiz pārstrādāt. «Iepakojuma ražotāji var saražot visdažādāko veidu un izmēru taru, taču svarīgi saprast, ka ne visas iepakojuma formas var izmantot produktu ražotāji, jo ražošanas iekārtas lielākoties ir veidotas tā, lai iepakotu produkciju konkrētu izmēru un formu tarā. Nevar arī uzskatīt, ka standarta četrstūra iepakojums būtu sliktāks par nestandarta iepakojumu. Jo primārais šajā procesā ir preces un iepakojuma atbilstība un saderība. Turklāt netradicionālu iepakojumu izmantošana noteikti palielina produkta gala cenu gadījumā, ja šādu iepakojumu nav iespējams izmantot ražošanas līnijā, kas nozīmē roku darba izmantošanu,» uzsver I. Krauja. Viņa piebilst, ka nestandarta iepakojumu biežāk mēdz izmantot mazie ražotāji, kuri ierobežoto līdzekļu dēļ nevar atļauties dārgas iepakošanas iekārtas un daļu darba veic ar rokām. «Šajā ziņā mazie ražotāji ir elastīgāki un var izmantot dažādas konstrukcijas iepakojumus, kā arī variēt ar tā veidiem,» klāsta LIA vadītāja.

Lielai daļai preču ir vairāku veidu iepakojumi – primārie, sekundārie un transportēšanai, stāsta eksperte. «Tradicionāli produkcijas iepakošanai vairāk vai mazāk izmanto visus veidus. Tomēr bieži vien sekundārais jeb otrais iepakojums vairāk domāts, lai pievērstu patērētāja uzmanību preces vizuālajam izskatam, kā arī mārketinga nolūkos, bez tā konkrētā prece savas kvalitātes vērtības nezaudē. Piemēram, ikviens ir pamanījis veikala plauktā dažādus krēmus vai zobu pastas, kas ir divkārt iepakotas – parasti sekundārais iepakojums ir kartona kastīte, bet pats produkts iepakots jau atbilstošā iepakojumā, kas nodrošina produkta kvalitātes īpašību saglabāšanu. Ja izņem krēma stikla vai plastmasas trauciņu no kartona kārbiņas, krēms savas īpašības nezaudēs. Sekundārais iepakojums – kartona kārbiņa – šajā gadījumā veic mārketinga funkcijas, lai ar dizainu piesaistītu pircēja uzmanību tieši konkrētajam produktam,» akcentē I. Krauja.

Jebkurš ir eksperts
Prece un tās iepakojums ir savstarpējā mijiedarbībā, kas būtiski palielina tieši iepakojuma nozīmi tirdzniecības vietās. «Jebkurš no mums, ieejot veikalā un meklējot konkrētu preci starp vairākiem desmitiem citu preču, pārlaiž acis daudzām precēm. Iepakojums ar savu vizuālo noformējumu savā ziņā ir impulsa devējs patērētājam, jo arī tad, ja jūs meklējat konkrētu preci, tik un tā meklēšanas laikā jūs nevilšus – apzināti vai neapzināti – ievērojat arī citas līdzīgas preces. Būtībā jebkurš patērētājs ir eksperts, kurš šajā brīdī izdara izvēli par labu tam vai citam produktam,» norāda I. Krauja un piebilst, ka veikala plauktā par klienta uzmanību sacenšas preces noformējumā izmantotais grafiskais dizains un krāsa, kas ir galvenie vizuālie instrumenti, ar kuriem piesaistīt pircēju.

Viņa gan akcentē, ka pasaules tendences iepakojuma grafiskajā dizainā vērojamas arī Latvijā. Aizvien vairāk popularitāti gūst iepakojums, kura ražošana ir maksimāli videi draudzīga, – izmantot ekoloģiskus materiālus, drukāt, izmantojot mazāk krāsu, arī lietot pēc iespējas nekaitīgākas krāsas, samazināt iepakojuma izmērus vai formas, patērēt mazāk energoresursu. «Svarīgs faktors ir iepakojuma ražošanas izmaksas – jebkurš uzņēmējs vēlas tās pēc iespējas zemākas, tādēļ arī iepakojums, kas ir viena no preču izmaksu sastāvdaļām, tiek meklēts tāds, lai vizuāli būtu pievilcīgs, bet vienlaikus arī cenas ziņā būtu pieņemams produkcijas ražotājam,» skaidro LIA vadītāja.

Jau 20 gadu
Iepakojuma tradīcijas Latvijā sāka attīstīties XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. «Deviņdesmito gadu vidū uzņēmēju grupa sanāca kopā un nodibināja Latvijas Iepakojuma asociāciju. Pēc asociācijas izveidošanas tika aizsākts arī projekts – konkurss Latvijas labākais iepakojums, kam šogad aprit 20 gadu.
«Latvijas nacionālais konkurss ir pat plašāks un kvalitatīvāks par līdzīgiem pasākumiem citās Eiropas valstīs, par to liecina kaut vai dalībnieku skaits,» pauda LIA vadītāja un piebilda, ka konkursā šo gadu laikā piedalījušies vairāk nekā 400 uzņēmumu un individuālo dalībnieku ar vairāk nekā astoņiem simtiem darbu, ekspertu žūrija un atbalstītāji piešķīruši pāri par 400 atzinību un diplomu. Ar labiem panākumiem Latvijas konkursa uzvarētāji piedalījušies arī starptautiskos konkursos. 2015. gada nacionālajā konkursā sacentās trīsdesmit iepakojumu un iepakojuma sēriju no septiņpadsmit uzņēmumiem. Kopumā žūrija un atbalstītāji konkursa dalībniekiem pasniedza divdesmit deviņas balvas un atzinības. Galveno balvu žūrija piešķīra aģentūrai Brandbox par Amber Gold Vodka iepakojuma grupu. Uzvarētājs kā balvu no LIA saņēma apmaksātu dalību Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā Worldstar for Packaging Excellence 2016.

Guntars Gūte
Diena

Pieraksties jaunumiem epastā