Kāpēc vecās elektropreces ir kaitīgas videi?

Spied uz bildes, lai palielinātu

Katru gadu Latvijā tiek importēts aptuveni 25 tūkstoši tonnu elektropreču mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām. Visas šīs iekārtas ar laiku nolietojas un neizbēgami kļūst par atkritumiem. Daudzas elektropreces satur gan cilvēkam, gan dabai kaitīgas vielas, kuras, nonākot saskarē ar apkārtējo vidi, var radīt neatgriezenisku kaitējumu. Šī iemesla dēļ Latvijā nopērkamās elektropreces tiek marķētas ar īpašu simbolu – pārsvītrotu konteineru, kas norāda, ka preci nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem.

Kas šajās iekārtās ir kaitīgs un kā tas mūs ietekmē?

Elektropreču kaitīgās sastāvdaļas var iedalīt trīs lielās grupās:

1.Freoni
Freoni ir ķīmiski savienojumi, ko pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē plaši izmantoja dažāda veida ledusskapjos un saldētavās kā dzesēšanas šķidrumu. Tie ir viegli iegūstami un lēti, taču 20. gadsimta 80. gados atklājās ļoti nepatīkama blakus parādība – nonākot brīvā dabā, freoni iztvaiko un ceļas aizvien augstāk atmosfērā, kur noārda ozona slāni, kas Zemi pasargā no saules kaitīgā ultravioletā starojuma. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saskaņā ar starptautisko Vīnes konvenciju „Par ozona slāņa aizsardzību” freonu lietošana plaša patēriņa precēs jau ir aizliegta, tāpēc jaunāko modeļu ledusskapjos to vairs nav.

2.Smagie metāli
Smagos metālus elektroniskajā rūpniecībā dažādiem mērķiem izmanto ļoti plaši. Vispazīstamākie smagie metāli ir svins, kadmijs un dzīvsudrabs. Savienojumu veidā tie mums ir visapkārt – kā elektropreču sastāvdaļas televizoros, datoros, dienasgaismas lampās un citur. Līdzīgi kā aprakstītajā situācijā ar freonus saturošajiem ledusskapjiem, arī smagos metālus saturošās elektropreces, ja tās nodod kopā ar sadzīves atkritumiem vai vienkārši izmet gadījuma vietās, meteoroloģisko un citu apstākļu rezultātā pamazām sadalās, bet kaitīgās vielas nokļūst apkārtējā vidē. No augsnes un ūdeņiem tos uzņem augi un dzīvnieki. Caur piesārņotu ūdeni, augiem un dzīvniekiem, ko lietojam pārtikā, smagos metālus uzņemam arī mēs.

3.Plastmasas
Gandrīz visas elektropreces satur noteiktu daudzumu plastmasu jeb polimēru. Tās parasti kalpo kā apvalki, ietvari vai preču sastāvdaļas. Gatavais plastmasas izstrādājums pareizas izmantošanas gadījumā nav kaitīgs nedz cilvēkiem, nedz apkārtējai videi. Tomēr, plastmasu saturošai iekārtai vai izstrādājumam nokļūstot noteiktos apstākļos, piemēram, dedzinot, tā var kļūt ļoti bīstama apkārtējai videi. Piepilsētas mežos un pļavās ir atrodamas bezatbildīgi izmestas vecas elektropreces. Ja šādās vietās izceļas ugunsgrēks vai pavasarī tiek dedzināta kūla, daļēji un nepilnīgi sadeg arī elektropreču plastmasas detaļas. Šādā gadījumā degšana notiek salīdzinoši zemā temperatūrā, un nepilnīgas degšanas dēļ no polimēriem, kas satur dažādas piedevas (piemēram, hloru, kas atrodams PVC logu rāmju atgriezumos, elektropreču izolācijas materiālos), izdalās kaitīgas un bīstami indīgas vielas. Viena no šādu vielu grupām ir, piemēram, dioksīni – organiski savienojumi, kas pat minimālās devās ir vieni spēcīgākajiem kancerogēniem, pie tam hlora atomu klātbūtne dioksīna molekulā vēl vairāk pastiprina dioksīna kancerogēno efektu. Kopumā plastmasas preču bīstamību apkārtējai videi nosaka to sastāvā esošās piedevas, kas savu negatīvo efektu dod preču noārdīšanās, piemēram, degšanas procesā. Salīdziniet - sadegot tīram polietilēnam, negatīva efekta uz apkārtējo vidi praktiski nebūs, jo degšanas procesā radīsies ogļskābā gāze un ūdens. Sadegot PET pudelēm vai polimēru maisiņiem, ietekme uz vidi būs salīdzinoši lielāka, un tas ir atkarīgs no šo preču sastāvā esošajām piedevām.