Kāpēc nolietotās riepas, eļļas un to filtri, baterijas un akumulatori ir kaitīgi videi?

Spied uz bildes, lai palielinātu

Katru gadu Latvijā tiek importēti aptuveni 15 tūkstoši tonnu automašīnu riepu, 245 tūkstoši tonnu eļļu un to filtru, kā arī vairāki tūkstoši tonnu bateriju un akumulatoru. Visas šīs preces satur cilvēkiem un dzīvajai dabai kaitīgus savienojumus, kas, nepareizi apsaimniekotas pēc to nolietošanās, neglābjami apdraud vidi un cilvēku veselību.

Kas ir šīs vielas un kādu iespaidu tās atstāj uz mums?

Eļļas (motoreļļas, smēreļļas, u.c.) un to filtri satur ievērojamu daudzumu smago metālu. Pazīstamākie no tiem ir svins, dzīvsudrabs un kadmijs. Ja izlietotās eļļas nonāk augsnē vai ūdenī, smagos metālus uzņem augi un dzīvnieki, un caur tiem arī barības ķēdes augšgalā stāvošais cilvēks. Tas ilgākā laika periodā var nopietni apdraudēt cilvēku veselībai. Eļļas un to produkti satur arī lielu daudzumu naftas produktu. Ar naftas produktiem piesārņotu augšņu un ūdeņu attīrīšana ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process. Vislielākais risks cilvēka veselībai rodas, ja šie produkti nonāk gruntsūdeņos un no tiem arī dzeramajā ūdeni.

Automobiļu riepas, nonākot apkārtējā vidē, rada galvenokārt estētisko piesārņojumu. Dabiskā veidā tās sadalās ārkārtīgi lēni. Riepas pļavās, mežos un upēs var atrasties pat vairākus desmitus gadu. Ievērojami lielāks negatīvais efekts parādās, ja riepas nonāk ugunī (piemēram, meža ugunsgrēka vai kūlas dedzināšanas gadījumā). Gumija, ko satur riepas, sadegot rada biezus, kodīgus un toksiskus dūmus, kas ir ļoti kaitīgi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Baterijas un akumulatori atkarībā no konkrētā bateriju vai akumulatoru veida. satur lielu daudzumu dažādas bīstamās vielas. Viskaitīgākie ir automašīnu akumulatori, jo tie satur gan svinu, gan dažādas skābes. Ja akumulatori pēc izmantošanas laika beigām netiek pienācīgi apsaimniekoti un nonāk zem klajas debess, tie pakāpeniski sāk rūsēt un visas kaitīgās sastāvdaļas nonāk augsnē un ūdeņos, nodarot neatgriezenisku kaitējumu videi. Arī mājsaimniecībā izmantojamās baterijas satur smagos metālus.

Kas jādara, lai iespējamais risks nekļūtu par īstenību? Pirmkārt, ikvienam no mums ir jāatturas no bīstamo preču izmešanas kopā ar sadzīves atkritumiem vai, vēl sliktāk, mežā vai citur dabā. Visas minētās izlietotās preces jānodod tam paredzētās vietās: baterijas iespējams nodot to tirdzniecības vietās, kā arī atkritumu šķirošanas laukumos, savukārt speciālie konteineri nolietotajām baterijām izvietoti aptuveni 3000 tirdzniecības un izglītības iestādēs visā Latvijā. Šajos punktos savāktie atkritumi tiek nogādāti uz pārstrādes rūpnīcām. Tur pirms galīgās utilizācijas videi nekaitīgā veidā no savāktajiem produktiem tiek atdalītas derīgās sastāvdaļas (atkārtoti izmantojama gumija, krāsainie un melnie metāli u.c.), kas vēlāk tiek izmantotas jaunu preču ražošanai. Piemēram, no vienas tonnas bateriju var atgūt: mangāna dioksīdu – 270 kg; dzelzi – 210 kg; cinku – 160 kg; grafītu – 60 kg.

Nododot izlietotās baterijas, eļļas un riepas tam paredzētajās vietās, mēs ne tikai rūpējamies par apkārtējās vides kvalitāti un savu veselību, bet arī palīdzam ietaupīt vērtīgus resursus.