Jautājumi un atbildes
Par Latvijas Zaļo punktu
Par šķirošanu
Par nolietotajām elektroprecēm un videi kaitīgajām precēm
Ja šajā sadaļā neatradāt atbildi uz Jūs interesējošo jautājumu, rakstiet uz info@zalais.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, kontakttālruni un Jūs interesējošo jautājumu. Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem tiks publicētas šajā sadaļā.
-
Par Latvijas Zaļo Punktu
- Ko nozīmē Zaļā punkta zīme uz iepakojuma?
- Zaļā punkta zīme apliecina preces ražotāja atbildību par tās iepakojuma tālāko likteni, proti - tiesības šādi marķēt savu preci iegūst uzņēmumi, kuri gādā par savas produkcijas izlietotā iepakojuma savākšanu. Tas, vai uzņēmums izmanto savas tiesības un preču zīmi norāda uz preces iepakojuma, ir viņa paša ziņā.
Katru gadu ar Zaļā punkta zīmi tiek marķēts vairāk nekā 640 miljardu iepakojuma vienību un, pateicoties arvien pieaugošām patērētāju rūpēm par vides ilgtspējīgu attīstību, Zaļā punkta zīme kā apliecinājums iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēmai ir būtisks produkta konkurētspējas aspekts.
- Kāpēc vajag šķirot?
1. Ar izlietotā iepakojuma atšķirošanu mēs samazinām kopējo atkritumu apjomu, kurš nonāk izgāztuvēs;
2. Izlietotā iepakojuma atšķirošana ir veids, kā varam taupīt dabas resursus – no izlietotā iepakojuma var atkārtoti saražot jaunu iepakojumu vai citas preces;
3. Ekonomiskais izdevīgums – jo vairāk mājsaimniecībās izlietotā iepakojuma tiks atšķirots, jo mazāk iedzīvotājam būs jāmaksā par atkritumu izvešanu.
- Cik kilogramu atkritumu gadā rodas Latvijas mājsaimniecībās?
- Ir aprēķināts, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada ~ 6 kg atkritumu, mēneša laikā 31 kg, bet gadā mēs katrs radām 377 kg atkritumu. Tiek rēķināts, ka ik gadu Latvijā no jauna uzkrāja apmēram 600-700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu.
- Kāds ir iepakojuma īpatsvars Latvijas mājsaimniecības atkritumos?
- Tiek rēķināts, ka ~ 20- 30% no sadzīves atkritumiem veido iepakojums. Tas ir atkarīgs no iedzīvotāju labklājības: pilsētu iedzīvotāju un turīgāku cilvēku mājās rodas vairāk iepakojuma, jo tie patērē vairāk veikalā pirktu pārtikas u.c. preču.
- Kāds ir izlietotā iepakojuma patēriņš Latvijā uz vienu iedzīvotāju?
- Kopā ~ 58 kilogramu, no kuriem 35% veido stikls, 32% ir papīra un kartona iepakojums, 22% dažādi polimēri (plastmasas dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas plastmasas iepakojums), 5% koka iepakojuma, 3% metāla (konservu bundžas, dzērienu skārdenes) un 3% cita veida iepakojuma.
- Cik procentus no mājsaimniecību atkritumiem Latvijā sastāda PET pudeles?
- PET pudeles sastāda aptuveni 4,5% no visiem mājsaimniecību atkritumiem.
- Vai Latvijā notiek iepakojuma pārstrāde?
Jā, Latvijā ir labas plastmasas pudeļu (PET) un plēvju, kā arī papīra un kartona pārstrādes iespējas, bet Latvijas Zaļā punkta partneru savāktais stikls tiek pārstrādāts Lietuvā.
-
Par šķirošanu
- Es labprāt šķirotu atkritumus, bet nekur tuvumā nav zaļā punkta atkritumu konteineru. Ar ko man jārunā, lai šādi konteineri tiktu uzstādīti arī pie mūsu daudzdzīvokļu mājas?
- 1) Ja atkritumu šķirošana nav pieejama Jūsu administratīvajā teritorijā (novadā, pilsētā), tad vērsieties pašvaldībā, jo Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.pants nosaka, ka tieši tās pienākums ir organizēt atkritumu dalītu vākšanu;
2) Ja atkritumu šķirošana Jūsu pašvaldībā ir uzsākta, bet šķirošanas konteineri uzstādīti Jums neērtā vai nepieejamā vietā, tad vaicājiet sava nama apsaimniekotājam vai savas mājsaimniecības atkritumu apsaimniekotājam par iespēju šādus konteinerus uzstādīt Jūsu dzīvesvietas tuvumā. - Kurā konteinerā jāmet polietilēna maisiņi?
- Polietilēna maisiņi metami plastmasai paredzētajā šķirošanas konteinerā.
- Kurā konteinerā mest kartupeļu mizas?
- Mizas metamas kopējo sadzīves atkritumu konteinerā, ja nav speciālā konteinera BIO atkritumiem.
- Darbā cenšamies šķirot papīrus, krāt makulatūru, bet ne vienmēr pietiek pacietības izraut ara skavas. Vai tas traucē papīra pārstrādei?
- Nē, pārstrādei tas netraucē, jo pārstrādes procesā papīrs tiek šķīdināts un ne-papīra frakcijas (skavas, līplentes, u.c.) tiek atdalītas no papīra masas.
- Kas ir PET?
- PET ir saīsinājums no jēdziena "Polietilēnteraftalāts". PET ir plastmasas veids ar augstu izturību, kas saglabājas, pat mainoties apkārtējai temperatūrai, kā arī ar mazu mitruma un gāzu caurlaidību. Visvairāk to izmanto minerālūdeņu, gāzēto atspirdzinošo dzērienu un eļļas pudeļu ražošanai.
- Vai, šķirojot PET pudeles, tām ir jānoņem korķi un etiķetes?
PET pudelēm nav nepieciešams noņemt korķīšus un etiķetes. Rūpnīcā pārstrādes procesā visas nevajadzīgās sastāvdaļas tiek atdalītas. Šo visu var arī redzēt mūsu īsfilmā par plastmasas iepakojuma pārstrādi "Šķirosim plastmasu".
- Mūsu ģimene šķiro atkritumus un met tos tiem noteiktajā atkritumu konteinerā. Bet atkritumu savācējmašīna visus atkritumus (nešķirojot) samet vienā mašīnā. Kāda tad jēga šķirot?
- Šai situācijai varētu būt divi izskaidrojumi:
1) Izlietotajam iepakojam paredzētajos konteineros ir samesti tik daudz atkritumu, ka vairs nav izdevīgi atšķirot iepakojumu no pārējām drazām, tādēļ savācējmašīna visu konteinera saturu samest pie sadzīves atkritumiem;
2) Savācējmašīna nogādā visu šķirošanas konteineru saturu vienkopus uz šķirošanas līnijām, kur iepakojums tiek sašķirots pa to veidiem un krāsām (piemēram, atšķirotas baltās, zaļās un brūnās PET pudeles, kas nav jādara iedzīvotājiem).
- Kur var uzzināt pilsētā esošo atkritumu savākšanas (šķirošanas) konteineru atrašanās vietas?
- Jaunāko informāciju par konteineru atrašanās vietu ir iespējams uzzināt no vietējā atkritumu apsaimniekotāja. Arī pašvaldībā būtu jābūt pieejamai informācijai par pilsētā izvietotajiem konteineriem.
- Kurā konteinerā jāmet polietilēna čipsu pakas, plastmasas krējuma/ jogurta/ salātu trauciņi, konfekšu papīrīši?
Tā kā čipsu pakas, plastmasas krējuma/ jogurta/ salātu trauciņus un konfekšu papīrīšus šobrīd nav iespējams pārstrādāt, tad tos ir jāmet sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā.
- Kurā konteinerā jāmet piena un sulu pakas?
- Piena un sulu kartona pakas pasaulē tiek šķirotas un pārstrādātas. Šobrīd Latvijā tiek meklētas sadarbības iespējas šī iepakojuma pārstrādei, tādēļ piena un sulu pakas pagaidām ir jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
- Kurā konteinerā mest putuplasta iepakojumu?
- Putuplasta pārstrādes iespējas Latvijā vēl tiek attīstītas, tādēļ putuplasta iepakojumu pagaidām ir jāmet sadzīves atkritumu kontienerā.
- Vai vecās disketes, CD matricas, videokasetes un audiokasetes var mest plastmasai paredzētajā šķirošanas konteinerā?
Šķirošanas konteineri ir paredzēti tikai izlietotajam iepakojumam. Vecās disketes, CD matricas, videokasetes un audiokasetes nav iepakojums, tādēļ tās nedrīkst mest šķirošanas konteineros. Šīs lietas netiek vāktas un nodotas pārstrādei tādēļ metamas sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā.
- Kur lai lieku makulatūru - vecās avīzes, žurnālus utt.?
Lai atbrīvotos no nelieliem makulatūras apjomiem, izmantojiet papīram/kartonam paredzētos šķirošanas konteinerus.
Ja Jums ir sakrājies lielāks daudzums makulatūras (vecas avīzes, žurnāli, grāmatas) Jūs variet to nodot pārstrādei "Līgatnes papīrfabrikā". Rakstīt uz makulatura@pf-ligatne.lv. Norādiet savu kontakttālruni un ar Jums sazināsies papīrfabrikas pārstāvis.
- Kurā konteinerā jāmet logu stikli, spoguļi, trauki?
Šīs lietas metamas sadzīves atkritumu konteinerī, jo šie tie nav iepakojums. Turklāt to ķīmiskais sastāvs ir citāds nekā iepakojuma stiklam un pat neliels piejaukums var sabojāt pārstrādei nododamā stikla kvalitāti.
- Vai Zaļais punkts vāc tikai iepakojumu, uz kura ir Zaļā punkta zīme?
Zaļā punkta zīme uz produkta iepakojuma liecina, ka ražotājs ir iekļāvies Latvijas Zaļā punkta (LZP) sistēmā un ir uzticējis LZP savākt un nodot pārstrādei noteiktu daudzumu iepakojuma. Šķirojot iepakojumu nav būtiski vai uz tā ir Zaļā punkta zīme vai nav, galvenais ir savākt un pārstrādāt nepieciešamo iepakojuma apjomu.
Daudzām precēm ir iepakojums, ko šobrīd Eiropā un Latvijā nepārstrādā, piemēram, čipsu pakas, jogurta trauciņi, kosmētikas tūbiņas. Lai izpildītu normatīvo aktu prasības, LZP šo iepakojumu vietā savāc vairāk kāda cita veida iepakojumu, kuru var pārstrādāt. Piemēram, jogurta trauciņu vietā savāc plastmasas (PET) pudeles.
-
Par nolietotajām elektroprecēm un videi kaitīgajām precēm
- Man mājās ir sakrājušās izlietotās baterijas. Esmu dzirdējis, ka ārā tās mest nedrīkst, bet, kur lai es tās lieku?
- Tieši tā, izlietotās baterijas pieder pie videi kaitīgajiem atkritumiem un tās nedrīkst mest pie sadzīves atkritumiem. Latvijas likumdošana paredz, ka tirgotājam, kurš tirgo baterijas, ir bez maksas jānodrošina izlietoto bateriju pieņemšana no patērētāja, tāpēc meklējiet izlietoto bateriju savākšanas konteinerus bateriju tirgošanas vietās!Īpaši konteineri (kastītes) izlietotajām baterijām ir uzstādīti, piemēram, veikalos Maxima, Drogas, Rimi, gan Statoil degvielas uzpildes stacijās kā arī sadzīves preču un elektropreču tirgošanas vietās. Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneru pārziņā esošās bateriju savākšanas vietas vari noskaidrot interaktīvajā kartē sadaļā Atkritumi un atkritumu šķirošana Latvijā.
- Vai vecā ledusskapja, plīts vai gludekļa nodošana ir bez maksas?
Privātpersonām nolietoto elektropreču nodošana speciālajos pieņemšanas punktos ir bez maksas. Juridiskajām personām šis pakalpojums ir par maksu, kuru nosaka katrs atkritumu apsaimniekotājs.
Atcerieties, ka speciālajos pieņemšanas laukumos pieņem tikai tās elektropreces, kas nav izjauktas!- Ko lai es daru ar izdegušajām kvēlspuldzēm un dienasgaismas lampām?
Latvijas normatīvajos aktos ir teikts, ka pie elektriskajām un elektroniskajām iekārtām pieskaitāmas ir tikai dienasgaismas lampas. Tas nozīmē, ka dienasgaismas lampas tāpat kā citas nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas var nodot speciālajos pieņemšanas punktos. Kvēlspuldzes savukārt ir metamas sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros.
- Kur lai izmet vecu ledusskapi, televizoru un datora monitoru?
- Nolietotās elektropeces iedzīvotāji ir aicināti nodot speciālos nolietoto elektropreču pieņemšanas punktos, kas ir pieejami lielākajās Latvijas pilsētās. Pieņemšanas punktu adreses vari noskaidrot interaktīvajā kartē sadaļā Atkritumi un atkritumu šķirošana. Atsevišķas pašvaldības arī organizē speciālu bezmaksas transportu, kas reizi mēnesī vai ceturksnī apbraukā tās mājas, kas ir iepriekš pieteikušas nolietoto elektropreču izvešanu. Lai noskaidrotu par iespējām civilizētā veidā atbrīvoties no nolietotajām elektroprecēm savā pilsētā vai pagastā, sazinieties ar savu pašvaldību, kura ir par to atbildīga.
- Ko darīt ar vecu gāzes plīti, kurai nav nevienas ar elektrību darbināmas detaļas?
Latvijas likumdošana nosaka, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja bez maksas nodot savu laiku nokalpojušās elektropreces speciālos pieņemšanas punktos. Ar elektropreci tiek saprasta tāda iekārta, kas tiek darbināta ar strāvu no kontakta vai baterijām/ akumulatora. Līdz ar to gāzes plīts, kurai nav nevienas ar elektrību darbināmas detaļas, ir nevis elektroprece, bet gan lielgabarīta atkritums, līdzīgi kā, piemēram, mēbeles. Par šādu lietu izvešanu jautājiet savam namu apsaimniekotājam vai atkritumu apsaimniekotājam.
-
Par atkritumiem
- Kas ir atkritumi?
Atkritumi ir jebkura viela vai priekšmets, no kuriem to īpašnieks atbrīvojas, kad tās viņiem vairs nav vajadzīgas. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 377 kg sadzīves atkritumu (Eurostat dati). Apmēram 70% no sadzīves atkritumu tilpuma ir pārstrādājami, ja vien nonāk šķirošanas konteineros.
- Kā iedala atritumus?
- Pēc izcelsmes – 1) sadzīves, 2) rūpnieciskie, 3) speciālie;
- Pēc bīstamības – 1) inertie, 2) mazbīstamie, 3) bīstamie;
- Pēc izmantošanas veida – 1) kompostējamie, 2) sadedzināmie, 3) pārstrādājamie;
- Pēc sastāva – 1) organiskie, 2) neorganiskie, 3) kompozītmateriāli.
- Kāpēc atkritumu neradīja problēmas pirms 100 gadiem, bet šodien rada?
Atkritumi neradīja problēmas, kamēr uz Zemes bija skaitliski maz iedzīvotāju (salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vēl tikai 1900- tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem), nebija izejvielu (nafta, gāze) deficīta, vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību, bet produktu iepakošanā un rūpniecībā izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām.
Šodien Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra, turklāt mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītu materiāli, utt.), kuri dabā nav sastopami un vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.
