Atbildes sniedz LAURA BERGA, AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece. Vides pārvaldības vadītāja

AS Latvijas Zaļais punkts sniedz pārskatu par tiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē preču iepakojuma kā dabas resursu nodokļa objekta uzskaites kārtību, kā arī skaidro iepakojuma funkciju dažādību, lietoto materiālu atpazīstamību un veicamos pasākumus, lai iepakojumu izmantotu vairākkārtīgi, bet izlietoto iepakojumu apsaimniekotu ar pārskatāmām un videi drošām darbībām.

Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001.)

Šis normatīvais akts izdots ar mērķi nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu izveidi valstī un tādējādi samazināt izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, sekmējot pāreju uz aprites ekonomiku.

Likumā ir definēts, kas ir iepakojums, noteiktas iepakojumam izvirzāmās prasības, iepakojuma apsaimniekotāja pienākumi, kā arī depozīta sistēmas piemērošanas nosacījumi.

Likums attiecas uz:

• iepakojumu, ko ražo Latvijā, un iepakojumu, ko izmanto Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā izcelsmes, iepakošanas un patērēšanas vietas vai tajā izmantotajiem materiāliem, kā arī uz Latvijas teritorijā radīto izlietoto iepakojumu;
• iepakojuma ražotāju (arī tādu iepakojuma ražotāju, kurš ieved iepakojumu Latvijā vai kurš iepakojumu ražo citā valstī un ieved to Latvijā);
• iepakotāju, depozīta iepakotāju, depozīta iepakojuma pārdevēju, iepakojuma apsaimniekotāju, depozīta sistēmas operatoru, pārstrādes operatoriem, kā arī uz valsts un pašvaldību institūcijām.

Saskaņā ar iepriekš minēto likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 140 «Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi».

MK noteikumi Nr. 140 «Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi» (pieņemti 02.04.2002.)

Šie noteikumi nosaka iepakojuma klasifikāciju un marķēšanas kārtību, t.sk. noteikumos ir informācija par iepakojuma materiālu klasifikāciju, iepakojuma materiālu apzīmējumiem un iepakojuma materiālu ciparu kodi. Noteikumos ir norādīti iepakojuma speciālie apzīmējumi (piemēram, apzīmējumi otrreizējai pārstrādei, kā arī informācija par to, ka iepakojuma vai iepakojuma materiāla ražošanā izmantotas otrreizējās izejvielas).

Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005.)

Dabas resursu nodokļa likuma, kā arī dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Attiecībā uz iepakojumu likums nosaka, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

• realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu);
• savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;
• sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.

Tāpat likums nosaka, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām.

Likums nosaka arī to, ka nodokļa maksātājs ir depozīta sistēmas operators, kas noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, bet nav izpildījis līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem.

Dabas resursu nodokļa likumā ir definēti ar nodokli apliekamie objekti un norādītas nodokļa likmes.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9. un 10. punktu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem».

MK noteikumi Nr. 480 «Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem» (pieņemti 16.08.2017.)

Būtiskākais, ko šie noteikumi attiecībā uz iepakojumu nosaka, ir:

• kārtība, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei - Valsts vides dienestam -dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;
• kārtība, kādā dabas resursu nodokļa maksātājs iesniedz dienestam dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;
• prasības apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā dabas resursu nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem, un prasības apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli;
• kārtība, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli.

MK noteikumi Nr. 983 «Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem» (pieņemti 19.10.2010.)

Noteikumi nosaka:

• visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas (tai skaitā pārstrādes) mērķus, apjomu un termiņus to izpildei;
• kalendāra gadā radītā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam ir pienākums reģistrēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē;
• prasības, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai to reģistrētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajā iestādē iepakojuma apsaimniekotāja statusā;
• kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu, kā arī ziņojuma veidlapu paraugus;
• iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus;
• iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu;
• izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu izpildes aprēķina nosacījumus;
• prasības atkārtoti lietojamā iepakojuma apjoma aprēķināšanai;
• Valsts vides dienesta sagatavotā ziņojuma paraugu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu;
• prasības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam īstenošanas plāna saturam un termiņu, kādā plānu iesniedz Eiropas Komisijā.

Šajos Ministru kabineta noteikumos ir sniegti iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri, t.i., izstrādājumiem, kas ir iepakojums, un izstrādājumiem, kas nav iepakojums.

MK noteikumi Nr. 519 «Depozīta sistēmas darbības noteikumi» (pieņemti 11.08.2020.)

Šie Ministru kabineta noteikumi nosaka depozīta sistēmas darbības piemērošanas nosacījumus. Svarīgi atcerēties, ka depozīta sistēmu piemēro vienreiz un atkārtoti lietojamam dzērienu primārajam iepakojumam. Noteikumos ir detalizēti norādīts, kuriem dzērieniem un to iepakojumam piemēro depozīta sistēmu, tāpat noteikumos norādīti depozīta iepakojuma veidi.