Atbild LAURA BERGA, SIA “Latvijas Zaļais punkts” Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja

Pievienojoties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, nodokļa maksātājs saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas.

Lai saglabātu, daļēji vai pavisam nezaudētu šo atbrīvojumu, nodokļa maksātājam ir jāpilda visi tie pienākumi, kurus viņam nosaka normatīvie akti:

1. pazīt visas preces un to iepakojumu, kuras, ievedot un pārdodot Latvijā vai sākot izmantot savā saimnieciskajā darbībā, vai saražojot un pārdodot Latvijā, to kalpošanas beigās kļūst par atkritumiem;
2. nodrošināt, ka pašas preces un to iepakojums ir marķēts atbilstoši visu normatīvo aktu prasībām;
3. identificēt savā biznesā visus dabas resursu nodokļa objektus, kuriem obligāti piemērojama ražotāja paplašinātās atbildības sistēma un tādā veidā saņemts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa maksāšanas;
4. nodokļa objektus pareizi sagrupēt pa veidiem;
5. saskaitīt dabas resursu nodokļa objektu apjomu tajās mērvienībās, kā to nosaka normatīvie akti;
6. saskaitīt nodokļa objektus normatīvajos aktos noteiktajos pārskata periodos;
7. uzskaiti pamatot tikai ar dokumentiem;
8. uzskaites rezultātus pareizā veidā un atbilstošā periodā norādīt apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē;
9. segt visas izmaksas, kas saistītas ar nodokļa maksātāja tirgū laisto iepakoto preču izpakošanas un izmantošanas beigās kļuvušo atkritumu apsaimniekošanu, t.i., lai segtu izdevumus par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, pārstrādi un reģenerāciju, un segtu ar šo darbību saistīto sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas.

Vēl jāpiebilst, ka no 2024. gada 1. jūlija šim pienākumu sarakstam pievienosies arī pienākums pierādīt, vai tirgū laisto preču iepakojums, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ir pārstrādājams vai nepārstrādājams, un tas attieksies uz tiem nodokļa maksātājiem, kuri saņēmuši atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas.

Laiks atcerēties, ka ražotājiem, tirgotājiem, importētājiem un pakalpojumu sniedzējiem dabas resursu nodoklis (turpmāk tekstā — DRN) ir jāmaksā par:

• preču un izstrādājumu iepakojumu,
• videi kaitīgām precēm (elektriskām un elektroniskām iekārtām, visu veidu riepām, elektriskiem akumulatoriem un baterijām, smēreļļām un eļļas filtriem),
• vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem,
• plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuri pieejami tirdzniecības vietās. Šim sarakstam no 2024. gada 1. jūlija pievienojas arī tekstilizstrādājumi.

Pilns DRN objektu saraksts norādīts Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantā.

Visas personas, kurām ir pienākums maksāt DRN par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem vai videi kaitīgām precēm. Dabas resursu nodokļa likuma izpratnē sauc par «preces ražotāju» (skat, likuma 1. panta 14. punktu) un par «nodokļa maksātāju».

Šiem preču ražotājiem gan Atkritumu apsaimniekošanas likumā, gan Iepakojuma likumā, gan Dabas resursu nodokļa likumā ir noteikta atbildība par viņu tirgū laisto preču atkritumu savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, kura īstenojama, piemērojot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecīgam preču veidam vai preču iepakojumam un par to saņemot atbrīvojumu no DRN maksāšanas.

Dabas resursu nodokļa likuma 1. pantā ir noteikts, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot, preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. No šī termina skaidrojuma izriet, ka preces ražotājam ir jāspēj saskaitīt un pierādīt vairākus apjomus, kas pirmo reizi nonāk Latvijas tirgū:

1. savu tirgū laisto preču apjomu,
2. savu tirgū laisto preču iepakojuma apjomu,
3. savu tirgū laisto preču atkritumu un izlietotā iepakojuma savākto un pārstrādāto apjomu.

Ja tirgū laistos apjomus preces ražotājs pats var saskaitīt, tad tādas darbības kā savākt, pārstrādāt savu tirgū laisto preču atkritumus un atskaitīties par to apjomu ērtāk ir uzticēt citam komersantam — apsaimniekotājam, kas organizē un koordinē noteikta veida preču ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, vienlaikus nodrošinot preču ražotājam DRN samaksas atbrīvojumu, piemēram SIA Latvijas Zajais punkts.

Līguma noslēgšana ar apsaimniekošanas sistēmas koordinatoru, t.i., apsaimniekotāju, nodrošina nodokļa maksātāja dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Bet, atgriežoties pie šī raksta tēmas «Vai pievienošanās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai ir izglābšanās no dabas resursu nodokļa maksāšanas?», varam atbildēt, ka līgums ar apsaimniekotāju automātiski negarantē brīvību no DRN maksāšanas. Tas ir tādēļ, ka DRN samaksas atbrīvojums tiek piemērots tikai tam tirgū laisto preču un iepakojuma apjomam konkrētā nodokļa maksāšanas periodā, kuru ir saskaitījis pats atbrīvojuma saņēmējs un norādījis apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē.

Tātad, ja preces ražotājs savā atskaitē apsaimniekotājam kaut kādu iemeslu dēļ sniedzis nepilnīgu informāciju par nodokļa objektu apjomu vai vispār nav to norādījis, kā rezultātā konkrētā preču veida vai iepakojuma materiāla veida atkritumu pārstrāde vai reģenerācija nav veikta atbilstošā apjomā, un šādu nodokļa objekta uzskaites pienākuma nepildīšanu ir konstatējusi kontrolējošā valsts institūcija, no preces ražotāja var tikt piedzīta soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 31. panta 1. daļas 3. punktā.

Par Latvijā pirmo reizi realizēto vai savā saimnieciskajā darbībā izmantoto preču un to iepakojuma kā DRN objektu uzskaites veikšanu, atskaišu iesniegšanu un apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksu apsaimniekotājam apliecina preces ražotāja dalība ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Pēc būtības tā ir tā pati darbība, ko saprotam ar jēdzienu «pienākums maksāt dabas resursu nodokli», un preces ražotājs joprojām ir klasificēts kā «dabas resursu nodokļa maksātājs».

Tikai nodrošinot normatīvo aktu prasībām atbilstošu DRN objektu uzskaites rezultātu atspoguļošanu katrā apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē, ražotājs nodrošina sev tiesības uz DRN samaksas atbrīvojumu par konkrētajā atskaitē sniegto informāciju!

Šī raksta sākumā jau minēts, ka viens no nodokļa maksātāja pienākumiem ir nodrošināt, ka viņa tirgū laisto preču iepakojums ir marķēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vārda «marķējums» skaidrojums un pielietojums ir meklējams Ministru kabineta 02.04.2002. noteikumos Nr. 140. «Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi». Šajā sakarā mēs vēršam uzmanību uz Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta 6. daļā norādīto prasību:

(6) Iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, uz kuriem nav norādīta normatīvajos aktos noteiktā informācija (marķējums), piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikuma

1. punktā iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem.

Mums nav informācijas, kā patlaban valsts kontrolējošās institūcijas reaģē uz šīs prasības izpildes demonstrējumiem, bet iesakām šo prasību neignorēt. Un ne tikai tādēļ, ka par šīs prasības neievērošanu nodokļa maksātājam var nākties samaksāt dabas resursu nodokli 1,25 eiro apmērā par katru Latvijā pirmo reizi realizēto preču nemarķētā preču iepakojuma materiāla svara kilogramu, neņemot vērā to, ka ziņas par šī iepakojuma svaru ir iekļautas apsaimniekotājam iesniegtajās atskaitēs.

Mūsu ieteikums katram ražotājam un preču tirgotājam ir panākt to, ka preču iepakojums ir marķēts ar atbilstošu grafisko simbolu un konkrētajā iepakojumā izmantoto katra materiāla veida ciparu kodu vai apzīmējumu, jo no 2024. gada 1. jūlija nodokļa maksātājam tas var palīdzēt savu preču iepakojumu no plastmasas klasificēt pa polimēru veidiem un nonākt pie secinājuma, vai attiecīgais polimēra veids ir vai nav pārstrādājams.

Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta nākotnes versijā, kura stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, ir iekļauta norma, ka par to plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, būs jāmaksā DRN 1,25 eiro par katru kilogramu, neskatoties uz to, ka nodokļa maksātājam ir piešķirts atbrīvojums no nodokļa maksāšanas par dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā.

Uzsākot sadarbību ar Latvijas Zaļo punktu, jūs būsiet labāk sagatavoti visām izmaiņām normatīvo aktu regulējumos arī nākotnē. Mūsu klientu konsultanti jums izskaidros līguma slēgšanas kārtību, viņu kontaktus atradīsiet šeit: www.zalais.lv/par-mums/kontakti.

DRN samaksas atbrīvojums tiek piemērots tikai tam tirgū laisto preču un iepakojuma apjomam konkrētā nodokļa maksāšanas periodā, kuru ir saskaitījis pats atbrīvojuma saņēmējs un norādījis apsaimniekotājam iesniegtajā atskaitē.